Kaitēkļi un slimības lauka pupu sējumos 0
Inese Liepiņa, VAAD Zemgales reģionālās nodaļas vecākā inspekore
Jaunās sezonas atnākšana – rūpes un jauni izaicinājumi, jo aizvien biežāk neprognozējamie laikapstākļi ievieš savas korekcijas saimnieku ierasto plānoto darbu sarakstos. Visā veģetācijas periodā lauka pupas tāpat kā citus kultūraugus apdraud dažādi kaitēkļi un slimības. Kvalitatīvas ražas iegūšanu kavē kaitīgo organismu postošā darbība.
Kaitēkļi
Zirņu svītrainais smecernieks
Šogad laika apstākļi pavasarī sekmēja agru lauka pupu sēju, ātrāku to sadīgšanu un attīstību. No ziemošanas vietām iznākušās zirņu svītrainā smecernieka (Sitona lineatus) vaboles drīz vien uzmeklēja sadīgušos pupu sējumus. Par kaitēkļu klātbūtni sējumos liecināja pusapaļiem robiem izgrauztās pupu lapu malas, kā arī pašu smecernieku vaboļu sastopamība uz augiem. Maija sākumā Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) prognožu speciālistu veiktajos novērojumos tās bija pamanāmas jau agrīnās pupu attīstības stadijās – no vienas līdz trim lapām (AS 10–13). To bojājumu izplatība daudzviet bija 8–52%, atsevišķos Kurzemes un Zemgales sējumos no 76 līdz 100% ar bojājumu pakāpi 1–3% (dažos sējumos līdz 4%). Līdz pat maija beigām, kad pupām bija izveidojušās piecas līdz deviņas un vairāk lapas (AS 15–19), pieauga arī smecernieku aktivitāte. Lielākajā daļā apsekoto lauku to izplatība bija vērojama no 42 līdz 100%, atsevišķos sējumos smecernieki bija bojājuši faktiski visus augus, taču to bojājumu pakāpe nepārsniedza 1–3%, tikai atsevišķos sējumos sasniedzot 4–6%, kas būtiski neietekmēja augu tālāko attīstību. Smecernieka vaboļu skaits uz 1 m2 nepārsniedza 1–2 vaboles, uz augiem to bija 6–16% (1 līdz 3 vaboles uz viena auga).
Jūnija sākumā, kad augiem izveidojušās deviņas un vairāk īstās lapas līdz ziedēšanas sākumam (AS 19–61), tauriņziežu smecernieku rosīgums uz augiem mazinās, to bojājumu izplatība bija vērojama 4–28%, atsevišķos laukos 30–74% ar nelielu bojājumu pakāpi 1–2%. Tikai vienā no monitoringa laukiem tā sasniedza 4%. Kaitēkļu radītie bojājumi tika novēroti galvenokārt uz augu augšējām jaunākajām lapiņām. Jūnija beigās ziedēšanas un pākstu attīstības laikā (AS 63–71) vēl novērotas vidēji 1–2 smecernieku vaboles uz viena auga ar izplatību 2–12%.
Lēmums par smecernieku ierobežošanas nepieciešamību jāpieņem, rūpīgi apsekojot un novērojot šā kaitēkļa sastopamību un izplatību, kā arī bojājuma pakāpi katrā konkrētā sējumā. Parasti kaitēkļa ierobežošana notiek reti, jo lielākoties nav nepieciešama. Masveida savairošanās gadījumā kaitējumu augiem var nodarīt smecernieka kāpuri, noēdot uz augu saknēm atrodošās slāpekli piesaistošās gumiņbaktērijas, kas savukārt var aizkavēt tālāku augu augšanu un attīstību.
Pupu sēklgrauzis
Pēdējo gadu laikā viens no nozīmīgākiem lauka pupu kaitēkļiem, kas var būtiski pasliktināt jaunās ražas kvalitāti, ir pupu sēklgrauzis (Bruchus rufimanus). Lai mazinātu šā kaitēkļa kaitniecisko darbību, lauka pupu audzētājiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība tieši sēklas materiāla kvalitātei. Arī pārdomāta lauka izvēle pirms sējas un pupu sējumu ierīkošana tālāk no laukiem, kur iepriekšējā gadā audzētas lauka pupas, mazinās šā kaitēkļa klātbūtni un kaitējumu gaidāmajai ražai.
Šogad pirmās sēklgraužu vaboles tika novērotas maija vidū Zemgales un Kurzemes sējumos pupu trīs līdz piecu īsto lapu (AS 13–15) stadijā ar izplatību 2–4% un 1–3 vaboles uz auga. Līdz mēneša beigām to aktivitāte palielinās arī citos reģionos ar izplatību 2–10%, vienā sējumā sasniedzot 22%, taču uz auga sastopamo sēklgraužu skaits paliek nemainīgs – 1–3 vaboles. Jūnijā no ziedpumpuru veidošanās sākuma līdz pākstu attīstības sākumam (AS 50–71) apsekotajos pupu sējumos sēklgraužu izplatība bija neliela – 2–4%, vienā laukā – 14% (1–2 vabolītes uz auga).
Sēklgraužu pievilināšanai lauka pupu sējumos izliktajos dzeltenajos ķeramtraukos no ziedpumpuru parādīšanās laika līdz pilnziedam (AS 51–65) apsekotajos laukos tika konstatētas 2–5 sēklgraužu vaboles, tikai vienā sējumā Zemgalē jūnija sākumā ziedpumpuru atdalīšanās laikā (AS 55) ķeramtraukā tika novērotas 18 vaboles. Atsevišķos laukos sēklgraužu vaboles ķeramtraukos nebija konstatētas vispār. Uz sējumos izvietotiem līmes vairogiem konstatētas vidēji 1–2 sēklgraužu vaboles. Arī uz līmes vairogiem atsevišķos laukos sēklgraužu vaboles netika novērotas. Lai konstatētu pupu sēklgraužu parādīšanos un klātbūtni sējumā, pagaidām lauka pupu audzētāji nevarēs paļauties tikai uz palīglīdzekļu izmantošanu, būs nepieciešama katra konkrētā lauka rūpīga un regulāra apsekošana.
Jūnija beigās pupu ziedēšanas nobeiguma laikā (AS 69) sējumos uz pirmajām pupu pākstīm novērotas sēklgraužu sadētās oliņas. Uz jaunām pākstīm tās tiek novērotas arī vēlāk. Jūlija sākumā dažos Zemgales laukos pākstu attīstības stadijās (AS 75–79) ar nelielu izplatību 2% tika novēroti sēklgraužu kāpuri un to bojājumi. Jūlija beigās un augustā apsekotajos sējumos lauka pupu nogatavošanās stadijās (AS 80–89) sēklgraužu kāpuru izplatība jau sasniedza 4–22%. Atsevišķos laukos augusta sākumā tika konstatētas sēklgraužu kūniņas un pirms ražas novākšanas dažviet pākstīs tika novērotas arī jaunās sēklgraužu vabolītes.
Pupu laputis
Pupu laputis (Aphis fabae), savairojoties masveidā, nozīmīgu kaitējumu sējumiem var radīt pupu ziedpumpuru veidošanās (AS 50–59) laikā. Šogad pupu laputis bija sastopamas samērā reti, līdz ziedēšanas sākumam (AS 59–61) tās bija novērotas jūnija vidū dažos Latgales un Vidzemes laukos. Līdz pupu pākstu attīstības beigām (AS 79) jūnijā un jūlija sākumā to izplatība apsekotajos laukos nepārsniedza 2–8%.
Atsevišķos laukos ziedkopu veidošanās un ziedēšanas laikā uz augu lapām varēja novērot maznozīmīgus alotājmušas (Liriomyza) kāpuru radītos bojājumus. Dažviet uz pupām bija sastopami arī tripši un spīduļu vaboles.
Slimības
Lapu plankumainības
Ar lapu plankumainībām lauka pupas inficējas katru gadu, tiklīdz iestājas slimību attīstībai labvēlīgi apstākļi. Šogad pirmās brūnplankumainības (Botrytis fabae) pazīmes ar nelielu izplatību 4–6% novērotas agrīnās lauka pupu attīstības stadijās dažos Zemgales un Kurzemes sējumos maija otrajā pusē. Vēlāk arī citos reģionos no ziedpumpuru veidošanās sākuma līdz ziedēšanas beigām (AS 50–69) slimības izplatība bija neliela un līdz jūnija beigām apsekotajos pupu sējumos sasniedza 2–12%. Brūnplankumainības izplatība nedaudz pieauga ziedēšanas beigās un pākstu attīstības līdz sēklu nogatavošanās sākumā (AS 69–81) jūlijā – 2–26%. Nevienmērīgais nokrišņu daudzuma sadalījums pa reģioniem atsevišķos laukos sekmēja lapu brūnplankumainības tālāku attīstību. Veģetācijas perioda otrajā pusē apsekotajos laukos slimības izplatība sasniedza 18–32%, nedaudz pieauga arī slimības attīstības pakāpe – 1–3%. Divos sējumos Kurzemes un Vidzemes pusē brūnplankumainības izplatība sasniedza pat 42–50% ar attīstības pakāpi 2–7%. Uz pākstīm veiktajos novērojumos pākstu attīstības beigās un sēklu nogatavošanās sākumā (AS 78–80) pupu brūnplankumainības izplatība šogad bija vērojama 4–20%.
Pirmās koncentriskās plankumainības (Didymella fabae) pazīmes ar nelielu izplatību tika novērotas maija beigās lauka pupu sējumā Vidzemē, kad attīstījušās deviņas un vairāk lapas (AS 19). No pirmo ziedpumpuru veidošanās līdz pupu ziedēšanas beigām (AS 50–69) koncentriskās plankumainības izplatība novērota 4–16% ar nelielu attīstības pakāpi 1%. Arī jūlijā veģetācijas perioda otrajā pusē pākstu attīstības laikā līdz sēklu nogatavošanās sākumam (AS 71–81) apsekotajos laukos šīs slimības izplatība bija 2–16%. Mēneša beigās nedaudz pieauga koncentriskās plankumainības attīstības pakāpe 1–2%.
Dažviet pupu pākstu attīstības laikā (AS 71–78) tika novērotas arī tumšplankumainības (Stemphylium sarciniforme) pazīmes.
Rūsa
Rūsa (Uromyces viciae–fabae) sējumos biežāk tiek novērota veģetācijas perioda otrajā pusē pēc ziedēšanas vēlākās pupu attīstības stadijās. Šogad ar nelielu izplatību rūsas pazīmes novērotas tikai atsevišķos laukos jau sēklu nogatavošanās laikā īsi pirms ražas novākšanas.
Šajā sezonā arī lauka pupām tāpat kā citiem kultūraugiem pietrūka mitruma. Karstums un sausums kavēja augu augšanu un attīstību. Daudzviet sējumos bija vērojama augu nevienmērīga attīstība. Krasi tas izpaudās ziedēšanas, pākstu veidošanās un sēklu nogatavošanās laikā. Karstie laikapstākļi un nepietiekams mitrums kavēja slimību strauju izplatību un attīstību, savukārt kaitēkļu attīstībai tie atsevišķos periodos bija pietiekami labvēlīgi.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
