Kaitēkļi un slimības dārzeņu sējumos un stādījumos pērnajā sezonā 0
Nobeigums. Sākumu lasiet Agro Topa marta numurā.
Burkāni
Kaitēkļi. Burkāniem pirmie lapu blusiņas kāpuru bojājumi (kāpuri sūc lapu sulu, lapas daļēji vai pilnīgi sačokurojas) ar nelielu izplatību parādījās jau 28. maijā Kurzemē, kad burkāniem attīstījās pirmā īstā lapa (AS 11). Otrajā jūnija dekādē tās parādījās jau Zemgalē un Vidzemē, bet trešajā dekādē burkānu saknes veidošanās laikā (AS 41–49) arī Latgalē, dažviet sasniedzot 12% izplatību, bet mazu invāzijas pakāpi. Vēlākās burkānu attīstības stadijās lapu blusiņas vēl bija sastopamas, bet tās vairs nebija bīstamas.
Otrs svarīgs kaitēklis, kas bojāja burkānus, ir burkānu mušas kāpuri (tie iegraužas saknē un izēd ejas saknes mīkstumā). Pagājušajā veģetācijas periodā pašu mušu bija maz, bet to kāpuru bojājumi tomēr bija sastopami, it sevišķi glabātavās.
Slimības. Pirmās burkānu lapu sausplankumainības pazīmes parādījās Vidzemē pašās jūnija beigās burkānu deviņu lapu stadijā (AS 19) (slimībai vajadzīgs silts un mitrs laiks). Jūlijā nedaudz tā parādījās arī Pierīgā, bet augustā sausplankumainība bija sastopama ne tikai minētajos reģionos, bet arī Latgales pusē. Izplatība viscaur nebija liela, visvairāk Pierīgā – 16%. Septembrī sausplankumainība samazinājās, bet vietām vēl bija sastopama.
Vairāk rudens pusē parādījās otra slimība. Latgalē augusta vidū, bet Vidzemē septembrī, kad burkāniem puse saknes jau izaugusi (AS 45), tika konstatēta burkānu lapu brūnplankumainība, kam vajadzīgs palielināts gaisa mitrums un augsta temperatūra. Vislielāko izplatību slimība sasniedza augustā – tā bija 12–14%, bet septembrī tās izplatība samazinājās vairāk nekā uz pusi.
19. septembrī Latgalē uz burkānu saknēm tika atrasta melnā puve 4% izplatībā ar nelielu slimības attīstības pakāpi. Slimības sēne ātri inficē mehāniski bojātus burkānus mitros un siltos laika apstākļos. Nekur citur apsekotajos burkānos melnā puve vairs netika konstatēta.
Sīpoli
Kaitēkļi. Jūnija pašā sākumā Zemgales laukā, kur tika izlikti zilie līmes vairogi, sīpolu saknes veidošanas stadijā (AS 41) uz zilajiem līmes vairogiem tika atrasts 31 tripsis (tripši sūc sulu no sīpolu lakstiem, uz tiem radot sīkus dzeltenbaltus punktiņus). To skaits visu mēnesi palielinājās, un maksimums tika konstatēts jūlija sākumā, kad uz viena līmes vairoga bija atrodami 150 tripši laikā, kad sīpola sakne bija sasniegusi pusi no paredzētā lieluma (AS 45). Turpmāk to skaits atkal samazinājās un bojājumu bija mazāk.
Otra sastopamākā kaitēkļa – sīpolu lakstu puskodes kāpuru – bojājumi (kāpuri grauž līkumotas ejas no loka iekšpuses, atstājot neskartu epidermu) parādījās jau jūnija sākumā Latgales pusē sīpolu piecu lapu attīstības stadijā (AS 15) ar nenozīmīgu izplatību un mazu bojājumu pakāpi. Vēlāk lakstu puskodes kāpuru bojājumi regulāri tika konstatēti, bet to izplatība nepalielinājās.
Tāpat bija ar sīpolu mušas un alotājmušas kāpuru bojājumiem. Tie tika konstatēti, bet to bojājumi bija maznozīmīgi. Sīpolu mušas kāpuri bojā sīpola pamatni, tajā iegraužoties, bet alotājmušas kāpuri bojā lakstu, izalojot tievas, līkumotas ejas.
Slimības. Pirmā slimība – sakņu puve (šeit var būt slimību komplekss) – tika atrasta Vidzemē jau jūnija sākumā, kad sīpoliem bija sešas lapas (AS 16), ar izplatību 6% un attīstības pakāpi 1%. Jūnija vidū tā parādījās nelielā izplatībā arī Zemgalē. Visu jūniju un jūliju sakņu puve tika konstatēta tikai šajos reģionos, bet tās izplatība sauso un karsto laikapstākļu dēļ tā arī nepalielinājās. Septembra sākumā sakņu puve tika atrasta arī Latgales pusē, kad sīpoli jau bija sasnieguši novākšanas gatavību. Pēc sīpolu novākšanas jārēķinās, ka sakņu puves turpina attīstību glabātavās.
Viena no sīpolu bīstamākajām slimībām – sīpolu neīstā miltrasa –, kam patīk vēss un mitrs laiks ar lietu, pagājušajā gadā salīdzinājumā ar citiem gadiem tika konstatēta ļoti maz – pa reizei Zemgalē un Kurzemē sīpola saknes veidošanās sākumā (AS 41) un kad sīpolam sakne jau sasniegusi 70% lielumu (AS 47). Divas reizes Vidzemē, sākot no reizes, kad sīpols sasniedzis 50% no paredzamā lieluma (AS 45), un tad, kad sīpols sasniedzis 80% no paredzamā lieluma (AS 48).
Pagājušajā gadā vairāk nekā citus gadus bija sastopama sīpolu lapu melnplankumainība (slimība izplatīta karstās vasarās). Jūlija sākumā tā vispirms tika atrasta Latgalē ar 4% izplatību, kad sīpola sakne sasniegusi 30% no paredzamā lieluma (AS 43). Nelielā daudzumā tā tika atrasta vēlāk arī citos reģionos, biežāk Vidzemē. Melnplankumainība maksimālo izplatību 16% sasniedza Latgalē ar 1–2% slimības attīstības pakāpi, kad sīpols bija sasniedzis 80% no paredzētā lieluma (AS 48).
Ķiploki
Kaitēkļi. Ķiplokiem pagājušajā gadā Latgalē pirms un pēc Jāņiem atrasti sīpolu lakstu puskodes bojājumi 6% izplatībā, bet ar nelielu bojājuma pakāpi.
Slimības. Ķiplokiem veģetācijas periodā slimības netika konstatētas.
Kāļi
Kaitēkļi. Kāļiem tāpat kā kāpostiem mazās attīstības stadijās ir bīstami spradžu bojājumi. Pagājušajā gadā tie konstatēti maija vidū Pierīgas reģionā kāļu sējumos, kad kāļiem tikko atritinājušās dīgļlapas (AS 10). Spradži bija sacaurumojuši jau 96% augu ar bojājumu pakāpi 17%. Tas nozīmē, ka gandrīz visi dīgsti bija bojāti, nevis tikai ar vienu izgrauztu caurumiņu vien. Dažs augs bija bojāts 75% apmērā. Šajā gadījumā jau bija jādomā par ierobežošanas pasākumiem. Vēlākās attīstības stadijās spradžu daudzums stipri samazinājās un kāļus vairs neapdraudēja.
Kad kāļiem sāka veidoties sakne (AS 41), parādījās arī cekulkožu kāpuri, kas grauza lapās caurumus, bet to bojājumi nebija būtiski.
Slimības. 2018. gada jūlija beigās laukā Pierīgas reģionā, kad kāļu sakne bija sasniegusi 30% lielumu (AS 43), uz lapām tika atrasta krustziežu sausplankumainība. Tās izplatība bija 4%, attīstības pakāpe 1%. Slimības attīstībai nepieciešamā pilienveida mitruma trūkuma dēļ vēlāk sausplankumainība uz kāļu lapām vairs netika konstatēta.
Gurķi
Kaitēkļi. Pagājušā gada 22. jūnijā Latgales pusē pirmais kaitējums, kas gurķos tika konstatēts, bija alotājmušas kāpuru bojājumi gurķu lapās, kad gurķiem bija izaugušas deviņas lapas (AS 19). Jūlija beigās un augusta sākumā, kad gurķiem jau bija attīstījušies pieci un vairāk augļi (AS 75), tajā pašā laukā tika atrasti arī nelieli tīklērces bojājumi.
Slimības. Jūlija vidū Pierīgas reģionā, kad gurķiem viens auglis jau bija sasniedzis vajadzīgo lielumu (AS 71), tika konstatēta gurķu vīte ar izplatību 8% un attīstības pakāpi 6%. Tajā pašā gurķu laukā uz lapām tika atrasta arī lapu sīkplankumainība ar 4% izplatību un nelielu bojājumu pakāpi. Jūlija beigās Latgales pusē arī tika konstatēta gan gurķu vīte ar 2% izplatību, gan sīkplankumainība ar 4% izplatību un nelielu slimības attīstības pakāpi. Gurķu vīte veģetācijas periodā Pierīgas reģionā sasniedza izplatību 16% ar attīstības pakāpi 9%, sīkplankumainība – 22% un 3%.
Puravi
Kaitēkļi. No kaitēkļiem Pierīgas reģionā šiem kultūraugiem pagājušajā gadā divas reizes tika konstatēti tripšu bojājumi ar 6–8% izplatību un 1% bojājuma pakāpi puravu sešu lapu stadijā (AS 16). Citi kaitēkļi apsekotajos laukos netika atrasti.
Slimības. Slimības novērotajos laukos netika konstatētas, iespējams, sausā un karstā laika dēļ.
Kopsavilkums
Pagājusī vasara laika apstākļu ziņā bija siltāka un sausāka nekā iepriekšējās. Maijs bija siltākais mēnesis kopš 1924. gada (LVĢMC dati). Maijā nebija salnu, toties 6. jūnijā bija mīnus 1,5 ˚C. Katru mēnesi tika konstatēti karstuma rekordi. Arī nokrišņu daudzums katru mēnesi vasarā vidēji bija ap 30% zem normas. Silto un karsto laikapstākļu dēļ augi salīdzinājumā ar 2017. gadu attīstījās straujāk – apmēram par vienu divām nedēļām, līdz ar to kaitēkļi tika konstatēti agrāk nekā citus gadus.
Balteņu taureņi tika pamanīti apmēram mēnesi agrāk, spradži parādījās pāris nedēļas agrāk nekā 2017. gadā. Aptuveni mēnesi agrāk tika atrastas arī visu veidu puves, jo, piemēram, liela daļa kāpostgalvu jau augusta beigās bija sasniegušas vākšanas gatavību, lai gan sausuma dēļ nesasniedza to lielumu, kāds vajadzīgs labai ražai. Ziedkāpostiem pagājušajā gadā kaitēkļu un slimību bojājumi nebija būtiski, bet izaugt traucēja sausums un karstums. Galda bietēm bīstami bija spradži, bet lapu plankumainības nebija tādā daudzumā, lai ietekmētu biešu ražu. Sausuma dēļ daļa biešu nesasniedza vajadzīgo lielumu. Burkānus pagājušajā gadā, iespējams, vairāk nekā citus gadus bojājusi burkānu muša, un to var redzēt tagad glabātavās, bet raža bija mazāka arī sausuma dēļ.
Arī sīpoliem, ķiplokiem un puraviem ne kaitēkļi, ne slimības nebija tādā daudzumā, lai būtiski samazinātos raža. Vienkārši jau jūlija vidū bija redzami, piemēram, sīpolu lauki, kur sīpoli bija sasnieguši tikai pusi no vajadzīgā diametra, bet stādījumos laukumveidīgi tiem sāka kalst vecākās lapas mitruma trūkuma dēļ.
Kāļiem bija bīstami tikai spradži. Vēlāk tie varēja augt, tikai diemžēl tiem pietrūka mitruma, lai būtu laba raža. Gurķiem pagājušais gads bija samērā labs, izņemot laukus, kur bija pārāk sauss un kur parādījās gurķu vīte. Gurķu vītes gadījumā bojātie augi aizgāja bojā, un ražas zudumi bija samērā lieli.
Kopumā par dārzeņu ražu var teikt, ka labas ražas izdevās tikai tiem, kam saimniecībā bija laistīšanas iekārtas, ar ko varēja nodrošināt vismaz minimālo mitrumu augsnē. Slimības un kaitēkļi dārzeņiem pagājušajā gadā lielu ļaunumu nenodarīja, lielāka bija karstuma un sausuma negatīvā ietekme, ko neviens nevienā plānā nevarēja paredzēt.
Vairāk lasiet žurnāla agro Tops aprīļa numurā
