Kaitēkļi un slimības dārzeņu sējumos un stādījumos 0
Vija Graube, Valsts Augu aizsardzības dienests
Dārzeņi, raugoties no veselīgas pārtikas viedokļa, organismam ir vieni no vajadzīgākajiem produktiem. Veselīga uztura piramīdā tie ieņem nākamo vietu aiz graudu produktiem un kartupeļiem. Būtu labi, ja mēs ikdienā varētu lietot visus mūsu klimata zonai raksturīgos Latvijā izaudzētos dārzeņus, bet klimatisko apstākļu dēļ ražas ne vienmēr ir tik lielas, lai dārzeņus audzēt būtu ekonomiski izdevīgi.
Latvijā lauka dārzeņu platības salīdzinājumā ar citām lauksaimniecības kultūrām nav lielas. 2017. gadā, pēc statistikas datiem (2018. gada statistikas dati vēl nav pieejami), dārzeņus audzēja 8019 ha platībā (2016. gadā bija 8135 ha). Sakarā ar PVN likmes samazināšanu dārzeņiem nākamajos gados dārzeņu platības varētu palielināties. Pašlaik dārzeņu audzēšanā dominē divi reģioni – Zemgales un Pierīgas, jo saimniecību specializāciju nosaka augsnes piemērotība un auglība, kā arī noieta tirgus atrašanās vieta lielu pilsētu tuvumā.
Kaitīgo organismu monitorings
Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) kaitīgo nekarantīnas organismu monitoringu dārzeņiem veic galda biešu, sīpolu, ķiploku, burkānu, kāpostu, kāļu, ziedkāpostu, gurķu un puravu sējumos un stādījumos.
Kaitīgo organismu monitorings ir kaitēkļu un slimību konstatēšana uz augiem un to uzskaite vai procentuāla kaitēkļa vai slimības bojājumu (attīstības) pakāpes noteikšana. Tā tiek veikta uz lauka noteiktam augu skaitam un pēc tam, ievadot datus kaitīgo organismu monitoringa programmā, aprēķināta un attiecināta uz visiem augiem konkrētajā laukā. VAAD izveidotajā mājas lapā Integrētā augu audzēšana un kaitīgo organismu monitorings – noverojumi.vaad.gov.lv, uzspiežot uz vārda karte, var atrast VAAD prognožu jomas inspektoru veiktos kaitīgo organismu regulāros novērojumus, kuros var sameklēt katrai kultūraugu sugai konstatētos kaitīgos organismus visā Latvijas teritorijā. Uz to balstoties, apskatīsim kaitēkļu un slimību sastopamību dārzeņu platībās 2018. gada veģetācijas periodā.
Katru gadu sējumu novērojumi sākas pēc dārzeņu dīgļlapu parādīšanās virs augsnes, bet dārzeņu stādījumus VAAD kaitīgo organismu monitoringa speciālisti sāk apskatīt pēc augu iesakņošanās jeb pieaugšanas.
Kāposti
Kaitēkļi. Pavasarī krustziežu dārzeņu dīgšanas laikā, ja ir sauss un saulains laiks, visnopietnākie ienaidnieki krustziežiem, tostarp kāpostiem, ir dažādu sugu spradži (tie izgrauž nelielus, konusveidīgus robus augu dīgļlapās un lapās). Kāpostus parasti audzē no dēstiem. Izstādot uz lauka, tie ir jau pietiekami lieli, lai spradži nevarētu nodarīt ievērojamus postījumus. Pagājušajā gadā pirmie spradžu bojājumi tika konstatēti maija vidū Latgales pusē, bet to izplatība bija neliela. Maija beigās, kad kāpostiem bija 3–5 lapas (AS 13–15), spradži tā arī neizplatījās vairāk par 6%, arī to bojājumu pakāpe nepārsniedza 1%, kas nozīmē, ka apskatītos augus tie bija bojājuši ļoti maz. Izņemot Latgali un Kurzemi, pārējā Latvijas teritorijā spradzis pagājušajā sezonā galviņkāpostu monitoringa laukos netika atrasts.
Pirmie balteņi tika novēroti maija pēdējās dienās Zemgalē. Jūnija sākumā tie sāka lidot arī Kurzemē. Bet taureņu nebija daudz – varēja saskaitīt vienu divus 15 m rādiusā uz viena lauka. Vēlāk jau tie lidinājās visos reģionos un visu vasaru. Visvairāk to bija jūnija beigās un jūlija sākumā – pat līdz 27 taureņiem uz viena lauka laikā, kad kāpostiem jau sāka veidoties galviņas (AS 41). Pirmie balteņu kāpuru (tie grauž kāpostu lapās neregulārus robus vai apgrauž lapu malas) bojājumi pagājušajā gadā tika atrasti salīdzinoši agri – 4. jūnijā kāpostu deviņu lapu stadijā (AS 19) Vidzemes reģionā, bet to bojājumi nebija nozīmīgi. Pārējā Latvijas teritorijā tauriņu kāpuri kāpostus bojāja jūlija beigās un visu augustu. Jūlija beigās, kad kāpostgalviņas sasniegušas 50% no paredzētā lieluma (AS 45), balteņu kāpuri parādījās ar 6–10% izplatību un nelielu invāzijas pakāpi. Augustā visvairāk kāpuru bija Latgalē, kur 22. augustā vienā laukā tie bija sastopami 20% kāpostu ar invāzijas pakāpi 2%. Šajā laikā kāpostu galviņas jau bija sasniegušas 70% no pieaugušas galviņas lieluma (AS 47).
Pēdējos gados silto laikapstākļu dēļ kāpostiem nozīmīgs kaitēklis ir kāpostu cekulkode. Cekulkodes taureņi uz stādījumos izliktajiem pievilinātājslazdiem sāka lidot jau maija beigās, kad kāpostiem bija četras piecas lapas (AS 14–15). Pierīgā 29. maijā vienā kāpostu laukā to skaits feromonu slazdā bija 140. Pēc nedēļas šajā laukā uz 28% augu bija atrodami izšķīlušies cekulkožu kāpuri – par laimi, nelielā skaitā. Tā kā kāpostu cekulkodei gadā attīstās vairākas paaudzes, tad cekulkožu taureņi lidoja visu jūniju, jūliju un nedaudz augusta sākumā. Visvairāk to bija Pierīgā, Kurzemē un augusta sākumā Zemgalē.
Arī cekulkožu kāpurus un kūniņas varēja atrast gan jūnijā, gan jūlijā, gan augusta sākumā. Dažreiz, veicot novērojumus, vienlaikus uz augiem varēja ieraudzīt gan taureņus, gan kāpurus, gan kūniņas. Kāpuru bojājumi visbīstamākie ir tad, kad kāposti sāk veidot galviņu, jo kāpuriem patīk izgrauzt augšanas punktu un apgrauzt jaunās lapiņas. Kāpuri lapu bojā galvenokārt kāpostu lapas vidusdaļā, sākumā alojot lapas virskārtu, pēc tam graužot caurumus, atstājot neskartu lapas epidermu. Pagājušajā gadā pirmie kāpuri tika atrasti 4. jūnijā Latgales pusē un Pierīgā kāpostu piecu (AS 15) un deviņu lapu (AS 19) stadijā, to izplatība sasniedza 28%, bet invāzijas pakāpe nebija liela. Jūnija vidū, kad kāpostiem sāka veidoties galviņas (AS 41), kāpuri jau parādījās Vidzemē, un jūnija beigās, kad galviņas jau sasniegušas 30% no paredzētā lieluma (AS 43), tie šķīlās no olām Kurzemē. Jūlijā vislielākā kāpuru izplatība bija Pierīgā (līdz 28% 24. jūlijā). Augusta sākumā kāpuri tika atrasti Kurzemē, kur izplatība bija 16%, invāzijas pakāpe 3%, un Vidzemē, kur attiecīgi izplatība un invāzijas pakāpe bija 4% un 1%. Kāpostu cekulkožu kūniņu izplatība un invāzijas pakāpe nebija liela. Iespējams, daudzi kāpuri neizdzīvoja karstuma dēļ vai arī tos iznīcināja dabiskie ienaidnieki.
Kāpostu pūcīte pēdējos gados kāpostos sastopama reti (olu dēšanas laikā tuvumā jābūt ziedošiem augiem un jābūt augstam gaisa mitrumam). 2018. gadā pūcīšu taureņu lidošana novērota Latgales pusē 11. jūnijā (viens taurenis pievilinātājslazdā) kāpostu deviņu lapu stadijā (AS 19). Nelielā skaitā tie tika novēroti līdz jūlija beigām visu laiku, kamēr auga kāpostu galviņas. Taureņi tika konstatēti ne tikai Latgalē, bet arī Vidzemē un Pierīgā, tomēr to skaits nebija liels un, iespējams, tāpēc pūcīšu kāpuri kāpostos vispār netika atrasti.
Kāpostu laputis pagājušajā gadā tika konstatētas Kurzemē tikai jūlija vidū un beigās, kad kāpostu galviņa sasniegusi pusi no paredzamā lieluma (AS 45), 4% izplatībā ar nelielu invāzijas pakāpi. Latgalē ar 6% izplatību tās tika atrastas augusta sākumā, kad tur kāpostu galviņas bija sasniegušas trešdaļu no paredzamā lieluma (AS 43). Citur kāpostu laputis netika konstatētas. Iemesls varētu būt laputu attīstībai nepiemēroti laikapstākļi veģetācijas periodā un lielais skaits dabisko ienaidnieku, kas laputis pamazām ierobežoja.
Slimības. Pēc LVĢMC datiem, jūlijā visvairāk lietus nolija Latgales pusē, tur arī jūlija pēdējā nedēļā parādījās pirmās slimības kāpostiem (kāpostu galviņa sasniegusi 30–50% no paredzamā lieluma – AS 43–45). Sausplankumainības izplatība bija 8% (patīk silts laiks un pilienveida mitrums uz lapām), neīstās miltrasas izplatība bija 4% (vajag lielu gaisa mitrumu), bet sausās puves izplatība bija 6% (to veicina palielināts gaisa mitrums, lietus), tomēr visām slimībām novērota neliela attīstības pakāpe, tātad bojājumi bija maznozīmīgi. Augustā sausplankumainība un sausā puve Latgalē turpināja attīstīties (sausplankumainība sasniedza 12% izplatību, sausā puve – 10% izplatību), bet Kurzemē un Vidzemē augusta pirmajā dekādē nedaudz parādījās dārzeņu slapjā puve (tā visbiežāk bojā novājinātus augus). Augusta otrajā pusē (pēc LVĢMC datiem, augusta otrajā dekādē lija lietus un bija pietiekami silts) visos reģionos parādījās krustziežu fuzariālā puve (patīk karstums un mitrums) ar 2–4% izplatību un pelēkā puve (nepieciešams mitrums un mehāniski bojājumi) ar 2–12% (visvairāk Latgalē) izplatību. Septembrī, kad lielākā daļa kāpostu galviņu jau sasniegušas raksturīgo lielumu (AS 49), visvairāk tika konstatēta krustziežu fuzariālā puve un pelēkā puve ar nelielu izplatību 2–6%. Vidzemē un Kurzemē turpinājās slapjās puves attīstība, bet izplatība bija tikai 2%, attīstības pakāpe 1–2%. Vidzemē un Latgalē bija sastopama arī baltā puve, taču arī tās izplatība bija tikai 2% un attīstības pakāpe 1–2%.
Ziedkāposti
Kaitēkļi. Jau maija beigās novēroti lidojam balteņu taureņi Pierīgā kāpostu septiņu lapu attīstības stadijā (AS 17). To izplatība bija neliela. Taureņi lidoja visu vasaru. Kurzemē augusta sākumā bija sastopami 12 taureņi uz viena lauka, kad kāpostu galviņas jau bija sasniegušas 70% no paredzamā lieluma (AS 47).
Pirmie balteņu kāpuri tika konstatēti Kurzemē jūlija vidū, bet nenozīmīgā daudzumā. To izplatība tā arī palika minimāla, un kāpostu lapas no to bojājumiem tikpat kā necieta. Ziedkāpostiem pēdējos gados bīstams kaitēklis ir kāpostu cekulkode. Tās kāpuri parasti ir izšķīlušies, kad ziedkāposts sāk veidot galviņu. Ja šajā laikā kāpuru ir vismaz četri vienā galviņā, tad skaidrs, ka galviņa vairs neizaugs liela un labas kvalitātes. Pagājušajā gadā, lai gan pieaugušās cekulkodes ik nedēļu pievilinātājslazdos bija sastopamas diezgan lielā skaitā (22–128 taureņi vienā slazdā), kāpuru izplatība galviņu veidošanās laikā bija tikai 4%, invāzijas pakāpe 1%, tātad – maznozīmīga.
Slimības. 2018. gadā ziedkāpostiem slimības netika konstatētas.
Galda bietes
Kaitēkļi. 2018. gada 9. maijā Zemgalē pirmie biešu spradži sāka apgrauzt biešu dīgļlapiņas jau tad, kad tās bija knapi izlīdušas no augsnes. Maija vidū spradža bojājumi netika atrasti, bet maija trešajā dekādē, kad bija vissausākais un siltākais laiks un bietēm jau bija izveidojušās divas līdz četras lapas (AS 12–14), spradži tika atrasti jau visos reģionos. Spradžu maksimums konstatēts 24. maijā Zemgalē ar izplatību 52% un Kurzemē ar izplatību 24%, abās vietās ar nelielu invāzijas pakāpi – 1%. Latgales pusē spradžu izplatība sasniedza 12–16%. Pierīgā un Vidzemē tie bija 6–10% ar nelielu izplatību. Jūnija sākumā spradži turpināja grauzt jau paaugušās biešu lapas, sasniedzot izplatību 18% Latgales pusē un 4% Vidzemē. Vēlāk spradži vairs netika konstatēti.
23. maijā Kurzemē biešu divu lapu stadijā (AS 12) tika atrasti daži biešu kaprača vaboles bojājumi (to kāpuri grauž augu lapās robus), bet būtiski bojājumi netika konstatēti. Jūnija sākumā biešu četru piecu lapu stadijā (AS 14–15) tika konstatēti biešu mušas kāpuru bojājumi (kāpuri laukumveidīgi izgrauž lapu parenhīmu). Visvairāk to bija Pierīgā, sasniedzot 18% izplatību, bet ar nelielu bojājumu pakāpi.
Jūlija vidū un jūlija beigās, kad bietes sasniegušas 30% no paredzamā lieluma (AS 43), uz biešu lapām tika atrastas arī laputis (tās sūc augu sulu lapas apakšpusē, un lapa sačokurojas). Laputis pagājušajā gadā bija sastopamas Kurzemē un Pierīgā, bet vēlā biešu attīstības stadijā, tāpēc to bojājumi nebija būtiski.
Slimības. 2018. gada jūnija vidū bietēm vispirms Zemgales pusē biešu piecu lapu stadijā (AS 15) parādījās sarmplankumainība ar izplatību 16% un slimības attīstības pakāpi 1% (patīk mēreni silts un mitrs laiks). Tajā pašā laikā Kurzemē biešu astoņu lapu stadijā (AS 18) tika atrasta biešu lapu sīkplankumainība ar izplatību 16% un mazu attīstības pakāpi (slimībai vajag biežas rasas un siltu laiku). Jūnija beigās sarmplankumainība sasniedza 22% izplatību Zemgalē, bet sīkplankumainība – 8% Kurzemē. Jūlijā sarmplankumainība gāja mazumā, bet sīkplankumainība jau parādījās arī citos reģionos. Jūlija sākumā tās izplatība Pierīgā sasniedza 14% ar nelielu attīstības pakāpi.
Tajā pašā laikā – jūlija sākumā – Latgalē un Vidzemē, kad bietēm sākās saknes veidošanās stadija (AS 41), parādījās arī trešā slimība – joslainā plankumainība ar izplatību 4–6% un nelielu attīstības pakāpi (slimībai patīk temperatūra virs 20 oC un sausi laika apstākļi). Sausplankumainība un joslainā plankumainība ar izplatību robežās no 2 līdz 18% bija sastopamas visu jūliju, augustu un septembri.
Augusta sākumā uz lapām, kad bietes jau bija sasniegušas 70% no paredzamā lieluma (AS 47), Kurzemē parādījās vēl viena slimība – biešu miltrasa (tai vajadzīga paaugstināta temperatūra un pazemināts gaisa mitrums), bet gan miltrasa, gan kraupis, kas parādījās uz biešu saknēm veģetācijas beigās, bija sastopami ļoti maz.
Turpinājumu lasiet žurnāla Agro Tops aprīļa nunurā
