Kaitēkļi un slimības augļu dārzos 2018. gada sezonā 1
Evelīna Freimane, VAAD
Lai veiksmīgi sagatavotos nākamajai augļu un ogu ražošanas sezonai, jāatskatās uz iepriekšējā gada izplatītākajiem kaitēkļiem un slimībām un jācenšas prognozēt potenciālos riskus šogad.
Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) prognožu speciālisti katru gadu visā Latvijas teritorijā novēro kultūraugu kaitīgos nekarantīnas organismus, to izplatību, infekcijas un invāzijas pakāpi visas veģetācijas sezonas garumā. Pagājušā gada pavasaris bija pārsteidzoši sauss un daudziem kultūraugiem radīja draudus, jo samazinājās ne tikai to augšanas spars, bet arī spēja pretoties kaitīgajiem organismiem. Karsts un sauss laiks ir piemērots dažādu kaitēkļu attīstībai, ko pagājušajā gadā dažas kukaiņu sugas izmantoja un radīja vairāk paaudžu nekā ierasts, tomēr slimību attīstību sausums bremzēja. Pēc Valsts vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, pērnā vasara bija karstākā un sausākā pēdējo gadu laikā.
Ābeļu un bumbieru stādījumi
Slimības
2018. gadā par gandrīz mēnesi agrāk nekā 2017. gadā sākās ābeļu kraupja askusporu izlidošana. Ābeļu kraupja askusporu izplatībai ar datorizētas lēmuma atbalsta sistēmas palīdzību līdzi seko Latvijas Augu aizsardzības un pētniecības centrs (LAAPC), kas jau 23. aprīlī ziņoja par pirmo ābeļu kraupja parādīšanos. Lai arī 2018. gadā kraupja izplatība sākās agri, lielā karstuma un sausuma dēļ tā nesasniedza tādus apmērus kā iepriekšējos gados. Arī bioloģisko ābeļdārzu īpašniekiem 2018. gadā kraupja izplatība netika novērota tik liela kā citugad. Salīdzinot kraupja izplatības monitoringa datus periodā no 2016. līdz 2018. gadam, vislielākā kraupja izplatība tika novērota 2016. gadā, bet 2018. gadā kopējā izplatība bija vismazākā. Atsevišķos reģionos kraupis izplatījās vairāk, piemēram, Daugavpils, Viļānu, Rēzeknes un Cēsu pusē, šajos reģionos šogad īpaši jāpievērš uzmanība stāvoklim dārzos – vai vecās lapas aizvāktas un koki apkopti. No jūlija 2. līdz 3. dekādei ābeļu kraupja vidējā izplatība sasniedza 14%, vēlāk augustā jau sāka attīstīties sekundārā kraupja infekcija.
2018. gadā dārzos tika novērots arī bumbieru kraupis, vislielākā izplatība konstatēta no 16. augusta līdz 3. septembrim. Slimības izplatība visas sezonas garumā tikai pieauga, sasniedzot pat 35% vasaras otrajā pusē. Dārzos, kur pastiprināti izplatījās kraupja infekcija, risks pastāv arī 2019. gadā, jo slimības ierosinātājs pārziemo augu atliekās un nobirušajās lapās. Bumbieru kraupis ir izplatītākā un postīgākā bumbieru slimība, tās dēļ samazinās raža un tās kvalitāte.
Nereti uz bumbieriem novērojam bumbieru–kadiķu rūsu, kas uz koka lapām veido spilgti oranžsarkanus plankumus. 2018. gadā slimības attīstībai bija nelabvēlīgi laikapstākļi, tāpēc tikai dažos dārzos maksimālā slimības izplatība sasniedza 10%.
Aizvadītajā gadā ābeļu un bumbieru dārzos neizpalika arī plankumainības – ābeļu lapu pelēkplankumainība un bumbieru lapu brūnplankumainība. Uz ābelēm visas sezonas garumā izplatība saglabājās zem 5%, bet atsevišķos dārzos jūlija vidū izplatība strauji palielinājās.
Augļiem nobriestot, jūlija 3. dekādē uz tiem parādījās augļu parastā puve, kas līdz ražas novākšanai pakāpeniski izplatījās, un septembrī vidējā izplatība bija 8%. Visvairāk parastā puve novērojama, kad augļi sasniedz pilngatavības stadiju (AS 89) – no augusta vidus līdz septembra vidum. Līdz ar ražas novākšanu gan slimības izplatība nebeidzas, to var viegli ienest augļu glabātavā, kur tā turpina attīstību un samazina augļu uzglabāšanas laiku.
Kaitēkļi
Ābeļu un bumbieru dārzos, sākoties pavasara siltajam laikam, pirmie sastopamie kaitēkļi parasti bojā augu pumpurus, lapas un ziedus, bet vēlāk – vasarā un rudenī – augļus. Pirms laikapstākļi kļuvuši kukaiņiem piemēroti, VAAD prognožu speciālisti veic ziemojošo olu monitoringu uz miera periodā (AS 00) esošiem augļu kokiem. 2018. gada pavasarī uz augļu zariem tika novērotas bruņutu, ābeļu lapu blusiņu un sarkanās augļu koku tīklērces ziemojošās stadijas (olas).
Maija pirmajā dekādē uz augļu kokiem tika novēroti jau vairāki kaitēkļi – ābeļu un bumbieru lapu blusiņas (īpaši uz bumbierēm) un nevienādie mizgrauži. Bija dārzi, kur uz bumbieru kokiem novēroto blusiņu daudzums sasniedza 40% izplatību, bet to vidējā izplatība Latvijā bija 8%.
Ābeļu ziedu smecernieki ir vieni no bīstamākajiem kaitēkļiem ābeļdārzā, jo tie dēj olas pumpuros to briešanas beigās (AS 52-53), no tām izšķiļas kāpuri un barojas pumpura iekšpusē. Bojātie pumpuri augļus neattīsta, tāpēc raža var būtiski samazināties. Ja smecernieku izplatība ir neliela, tie palīdz retināt ziedus, un tas vēlāk uzlabo ražas kvalitāti, augļu lielumu. Tomēr, ja vājas ābeļu ziedēšanas gadījumā tiek novērota masveida kaitēkļu attīstība, tas var radīt lielus ražas zudumus. Šos kaitēkļus ierobežot nav viegli, sevišķi bioloģiskajos dārzos, kur netiek izmantoti augu aizsardzības līdzekļi. Var mēģināt nolasīt bojātos pumpurus, pirms no tiem izkūņojies pieaudzis īpatnis, tomēr šis darbs prasa ļoti daudz laika. Jūlijā pie augļu koku stumbriem var piestiprināt gofrētā kartona jostas. Tās dažādi kukaiņi izmanto kā ziemošanas vietas, arī daļa ābeļu ziedu smecernieku. Vēlā rudenī šīs jostas jānoņem un jāiznīcina kopā ar kaitēkļiem. Tā kā ābeļu ziedu smecernieki ziemo ne tikai mizu plaisās uz stumbra, bet arī zemsedzē un zem nobirušajām lapām, jāpārdomā kombinētas ierobežošanas stratēģijas, kas ietver gan apdobju kopšanu, gan vainagu veidošanu un vispārēju dārza tīrību. Jāatceras, ka starp kaitēkļiem dārzos dzīvo arī derīgie kukaiņi, tāpēc, ietekmējot kaitēkļus, tiek ietekmēti arī derīgie kukaiņi, posmkāji, spīļastes, mārītes un citi. Pagājušajā sezonā pirmie ābeļu ziedu smecernieki trīcpiltuvēs tika noķerti lapu plaukšanas stadijā (AS 10). Dažos dārzos smecernieku kāpuru izplatība sasniedza 20%, bet vidēji Latvijā – 8%.
Augļiem veidojoties, kukaiņu sugas uz augļu kokiem nomainās un parādās ābolu tinēji, kas bojā tieši augļus. Lai arī ābolu tinēju tauriņi lido jau no maija sākuma, jāatceras, ka ražai bīstamā stadija ir kāpuri. Olas tiek dētas uz augļaizmetņiem, tomēr, ja tādu vēl nav – uz lapām. Kāpuri šķiļas jūnija otrajā pusē un iegraužas ābolos sēklu kameru virzienā. Šo kaitēkli, līdzīgi kā ābeļziedu smecerniekus, var nedaudz ierobežot ar gofrētā kartona jostām. Regulāra kritušo augļu savākšana un iznīcināšana arī mazinās kaitēkļa izplatību nākamajā sezonā. Sākoties tauriņu lidošanai, daļu var izķert ar feromonu līmes lamatām. 2018. gadā ābolu tinēju skaits bija lielāks nekā gadu iepriekš, bet visaktīvāk tauriņi lidoja jūnija pirmajā dekādē – vidēji feromonu slazdos tika noķerti 13 tauriņi, bet dažviet pat 67 tauriņi.
Jau sākot ar jūnija pirmajām dienām līdz pat augusta beigām uz āboliem var novērot ābolu zāģlapsenes kāpurus. Tie ābolos grauž sīkas, lokveida ejas zem augļa epidermas un bojā to vizuālo izskatu. Pagājušā gada sezonā vidējā ābolu zāģlapseņu izplatība bija 5% ar kāpumu jūnijā un augusta beigās.
Pērn vairāk nekā citus gadus izplatītas bija dažādas tīklkodes gan uz augļu kokiem, gan krāšņumaugiem. Ābeļu tīklkožu izplatība maija beigās sasniedza 68%; tas skaidrojams ar silto ziemu, kuras laikā kaitēklis veiksmīgi pārziemoja. Ābeļu tīklkožu kāpuri bojā plaukstošos pumpurus un tikko plaukušu lapu parenhīmu. Ābeļu tīklkodēm ir daudz dabisko ienaidnieku, piemēram, plēsīgās blaktis, mārītes, zeltactiņas.
2018. gadā īpaši izcēlās arī pīlādžu tīklkodes ar lielāko izplatību pēdējo trīs gadu laikā. Pīlādžu tīklkožu tauriņu izlidošanu ietekmē laikapstākļi, kas savukārt ietekmē ābeļu attīstības stadijas. Mātītes olas dēj uz āboliem kausiņa tuvumā (7. attīstības fāze: augļu attīstība). Ilggadīgi novērojumu dati parāda, ka pavasarī pirmie pīlādžu tīklkožu imago izlido ābeļu ziedēšanas laikā, kad ir pilnzieds, līdz ziedēšanas beigām (AS 65–69). Masveida savairošanās notiek ik pēc 4–8 gadiem, un bojāto ābolu daudzums nereti pārsniedz 50% no ražas. Pagājušā gada sezonā pīlādžu tīklkožu tauriņi feromonu lamatās sāka parādīties maija pēdējā nedēļā, bet laika posmā no 4. līdz 22. jūnijam to izplatība bija vislielākā. Pīlādžu tīklkožu kāpurus prognožu speciālisti novēroja no 17. jūlija līdz 7. septembrim. Arī šā kaitēkļa ierobežošanai var izmantot jau minētās kartona jostas.
Kauleņkoku stādījumi
Uz plūmju kokiem maija sākumā tika novērota nevienādo mizgraužu parādīšanās. Koku stumbrus bojā gan pieauguši imago, gan kāpuri, bojājumu vietās redzami nelieli izurbti caurumiņi ar skaidām, kur attīstās sēņu hifas, ar kurām kāpuri vēlāk barojas. Nevienādie mizgrauži bojā ābeles, ķiršus un arī bumbieres.
Pagājušajā gadā ķiršu–madaru laputis bija sastopamas nedaudz agrāk kā citus gadus, to vidējā izplatība vislielākā bija no maija beigām līdz jūnija vidum. Jūnija sākumā augļu dārzos izliktajos feromonu slazdos sāka parādīties plūmju augļu tinēju tauriņi. Visaktīvāk tauriņi lidoja jūnija pirmajās nedēļās, bet vislielākā plūmju augļu tinēju kāpuru izplatība tika novērota augusta pirmajā dekādē, kad plūmes sasniedza augļu un sēklu nobriešanas fāzi (attīstības fāze 8). Kāpuri izgrauž augļos ejas līdz pat kauliņam, tādi augļi pārtikai vairs nav derīgi. Plūmju augļu tinēji vislabāk savairojas siltās vasarās, kā arī tad, ja ir labvēlīgi laika apstākļi kokonu pārziemošanai.
Uz augļu kokiem augļaizmetņu attīstības sākuma stadijā (AS 71) pērn varēja novērot augļu koku tīklkodes. To kāpuru vidējā izplatība variēja no 2 līdz 8% atkarībā no dārza kopējā stāvokļa. Mazāk nekā 2016. un 2017. gadā bija sastopami arī zāģlapseņu kāpuri, tomēr tie šogad plūmēm būtiskus bojājumus nenodarīja.
Pagājušā gada sezonā ķiršu stādījumos sastopamas bija arī ķiršu mušas un to kāpuri, tomēr to izplatība bija mazāka nekā citus gadus. Ķiršu muša ir nozīmīgs ķiršu kaitēklis, kas regulāri sabojā lielu daļu ražas. Pirmie ķiršu mušu kāpuri sāka parādīties augļu lietošanas gatavības stadijā (AS 81) ar 6% izplatību. 2018. gadā gan kāpuru daudzums saglabājās neliels, kas varētu būt iepriekšējā gada slapjā rudens un iztraucētās ziemošanas sekas.
2018. gadā nelielā daudzumā uz ķiršiem bija sastopamas arī ķiršu pumpuru tīklkodes, kas dažkārt savairojas masveidā un nodara lielus bojājumus. Kāpuri savu barošanos uzsāk pumpuru briešanas stadijā (AS 51).
Slimības
Lai arī pērn kauleņkoku sausplankumainība bija mazāk izplatīta nekā citugad, tā bija 2018. gadā izplatītākā slimība plūmju un ķiršu stādījumos. Šī slimība uz augļu kokiem tika novērota visas sezonas garumā, bet izplatības maksimumu sasniedza jūlija pēdējās nedēļās. Vidējā sausplankumainības izplatība bija 17%, bet Tērvetes novadā – pat līdz 40%. Vairāk gan slimība novērojama uz plūmēm, mazāk uz ķiršiem.
Tāpat kā uz āboliem un bumbierēm, arī uz ķiršiem un plūmēm, tām nogatavojoties, parādījās augļu parastā puve. Slimības dēļ augļi ātrāk nokrāsojas un priekšlaikus nobirst.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
