“Upe vēl izdzīvos, bet Baltijas jūrai nodarītais kaitējums nav izmērāms!” Kā atklāja nelikumīgo notekūdeņu cauruli? 65
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vides piesārņojums un kriminālprocess – tāds ir rezultāts lietā par nelikumīgo un agrāk nezināmo notekūdeņu pārplūdes cauruli vienā no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem – AS “Rīgas piena kombināts”.
Vides sargi uzskata, ka uzņēmuma rīcība bijusi klaji nesaimnieciska, kas rezultējies ar būtisku vides piesārņojumu.
Atklājums pēc iedzīvotāju sūdzības
Kā tad īsti tika atklāta šī lieta? Pēc iedzīvotāju sūdzību saņemšanas Valsts vides dienests (VVD) jau šā gada 5. jūlijā veica pārbaudi, kuras laikā konstatēja, ka no pilsētas lietus notekūdeņu kanalizācijas sistēmas Bieķengrāvī, kas ir Daugavas atteka starp tās kreiso krastu un Lucavsalu, izplūst pelēki baltas krāsas notekūdeņi ar spēcīgu notekūdeņiem raksturīgu smaku. Šie notekūdeņi bija izteikti iekrāsojuši Bieķengrāvī esošo ūdeni.
Atkārtota izplūdes vietas apsekošana Bukaišu ielā 2A notikusi nākamajā dienā, 6. jūlijā, piesaistot Rīgas domes Satiksmes departamenta (RDSD) pārstāvjus, kuri bija sagatavojuši Bauskas un Bukaišu ielas lietus notekūdeņu kanalizācijas sistēmas shēmas un specializētu aprīkojumu kanalizācijas aku vāku attaisīšanai.
“Pārbaudes laikā pelēcīgi baltā smakojošā notekūdens plūsma izplūdē nebija samazinājusies un plūda ar nemainīgu intensitāti, kā tas tika novērots jau 5. jūlijā. Apsekojot lietus notekūdens kanalizācijas sistēmas kolektoru uz Bauskas ielas, tika konstatēts, ka kolektorā no Bauskas ielas 180 pievienota cauruļvada Bieķengrāvī un pārējā apsekotajā kanalizācijas tīkla daļā ieplūst baltas krāsas notekūdeņi. Konstatētais cauruļvada pieslēgums lietus notekūdeņu kanalizācijas sistēmas kolektoram, pēc AS “Rīgas piena kombināts” pārbaudes laikā uzrādītās kanalizācijas tīklu shēmas, ir uzņēmuma lietus notekūdeņu izplūde,” tās dienas notikumus atklāj dienesta pārstāve Kristīne Kļaveniece.
Tā, izsekojot notekūdeņu virzībai un atverot aku pēc akas, pēdas aizvedušas līdz Rīgas piena kombinātam.
Tālāk izmeklēšana turpinājusies paša uzņēmuma teritorijā – VVD veikusi lietus, sadzīves un ražošanas notekūdeņu kanalizācijas sistēmu apsekošanu uzņēmuma teritorijā, pirms to izvada no uzņēmuma teritorijas un savienojuma ar Rīgas pilsētas lietus notekūdeņu un sadzīves notekūdeņu kanalizācijas sistēmām Bauskas ielā.
Speciālisti konstatējuši, ka lietus notekūdeņu kanalizācijas sistēmā akā, pirms tās izplūdes Satiksmes departamenta apsaimniekotajā lietus notekūdeņu kanalizācijas sistēmā, atradās tādi paši pelēcīgi balti notekūdeņi ar tādu pašu specifisku smaku, kā tas bija novērojams Bieķengrāvī esošajā izplūdē un lietus notekūdeņu kanalizācijas tīklā.
Šādi paši notekūdeņi ar identisku smaku tika konstatēti arī blakus esošajā sadzīves un ražošanas notekūdeņu sistēmā – akā.
Izvērtējot paņemto notekūdeņu paraugu analīžu rezultātus, secināts, ka Rīgas pilsētas lietus notekūdeņu kanalizācijas sistēmā novadītajos notekūdeņos dažādo vielu koncentrācijas būtiski pārsniedza pieļaujamos robežlielumus.
Tā, piemēram, analīzes uzrāda būtiskus ķīmisko vielu koncentrāciju pārsniegumus, tostarp suspendēto vielu, kā arī ķīmiskā skābekļa patēriņa koncentrācija pieļaujamos robežlielumus ir pārsniegusi vairākus desmitus reižu.
VVD pārbaudē tika iegūti viennozīmīgi pierādījumi ražošanas notekūdeņu noplūdei no Rīgas piena kombināta, un veikto analīžu rezultāti liecina par būtiskiem piesārņojošo vielu koncentrāciju pārsniegumiem, kas novadīti vidē, uzsver dienesta vadība.
Ierosina kriminālprocesu
VVD ieskatā AS “Rīgas piena kombināts” rīcībā saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, jo ir pamatotas aizdomas, ka neattīrītu ražošanas notekūdeņu novadīšana vidē ir notikusi ilgstoši un vides piesārņošana notikusi lielos apjomos.
Jautāju Kļaveniecei, vai ir kādas aplēses, cik ilgi tas noticis un cik daudz neattīrīto ūdeņu nonākuši vidē. Viņa sacīja, ka dienestam ir savi pieņēmumi, taču izmeklēšanas interesēs pagaidām tas netiks atklāts.
Tikmēr Valsts policija sākusi izmeklēšanu un ierosinājusi kriminālprocesu par iespējamo apzināto vides piesārņošanu Rīgas piena kombinātā, kā arī par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu, ja ar to nodarīti zaudējumi valstij vai pašvaldībai lielā apmērā.
Par ūdeņu piesārņošanu vien var tikt piemērots sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu, savukārt par nodokļu nemaksāšanu draud līdzīgs sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu, vienlaikus konfiscējot arī mantu vai atņemot tiesības uz noteiktu laiku nodarboties ar komercdarbību, kā arī aizliegumiem ieņemt noteiktus amatus uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem.
Pats uzņēmums gan noliedz apzinātu vides piesārņošanu, apgalvojot, ka noplūdes notikušas pa uzņēmumam nezināmu cauruli, kas jūlijā jau slēgta.
“Food Union” vadītāja Latvijā Irēna Holodnaja atzina: “Mēs esam iepriekš radītas, vēsturiskas situācijas upuri.”
Caurule neesot bijusi atzīmēta nevienā no 90. gadu mantotajām shēmām.
Atklājot to, tika konstatēts, ka pārplūdes caurule izbūvēta kanalizācijas akas augšējā daļā aptuveni 0,8 metrus virs teknes, kā rezultātā notekūdeņi tajā varēja nokļūt tikai ārkārtas gadījumā. Faktiski tas vedina domāt, ka šī caurule uzņēmuma teritorijā atrodas jau kopš pagājušā gadsimta.
Uz “Latvijas Avīzes” detalizētiem jautājumiem, tostarp, cik tad regulāri uzņēmuma darbinieki pārbauda savā teritorijā esošo kanalizācijas aku stāvokli un kas nosaka šo pārbaužu veikšanu, uzņēmums neatbildēja, aizbildinoties ar policijas sākto izmeklēšanu. Arī pati kompānija veic iekšējo izmeklēšanu.
Ietekmē ekosistēmu
Jautājām vides ekspertiem, kādas ir sekas šādu notekūdeņu noplūdei vidē un kādi varētu būt iemesli šādai rīcībai.
“Tas ir ļoti būtisks kaitējums videi un liecina par ārkārtīgi sliktu saimniekošanu,” notikušo vērtē vides eksperte, biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” vadītāja Jana Simanovska.
Upe vēl izdzīvos, bet Baltijas jūrai nodarītais kaitējums nav izmērāms, viņa piebilda. To ietekmē barības vielas, kas no piena kombināta nonākušas apkārtējā vidē un tālāk – Baltijas jūrā.
Sekas nav redzamas uzreiz, taču ilgtermiņā, jo apdraud Baltijas jūras ekosistēmu – strauji veidojas apaugums un zilaļģes, kas ietekmē dzīvos organismus.
Simanovska ir neizpratnē, kādam jābūt uzņēmuma vides inženierim, lai notiekošo nepamanītu. Ja vēl padomju gados bija vērojama neattīrītu notekūdeņu novadīšana apkārtējā vidē, tad tagad šim ieradumam jau sen jābūt likvidētam.
Turklāt, savulaik nopērkot uzņēmumu, jaunie īpašnieki uzņēmās pilnu atbildību par savā īpašumā notiekošo.
Te der paskaidrot, ka tieši pirms desmit gadiem Rīgas piena kombinātu no SIA “Baltijas lāse” nopirka Krievijas uzņēmējs Andrejs Bezhmeļņickis, bet vēlāk tika izveidots “Food Union”, kurā ietilpst gan Rīgas piena kombināts, “Valmieras piens”, “Rīgas piensaimnieks” un vēl vairāki citu valstu piena produktu ražotāji.
Pašlaik uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Andrejs Bezhmeļņickis, Askars Alšinbajevs un Jevgeņijs Felds. Pagājušo gadu uzņēmums pabeidza ar 107,5 miljonu eiro apgrozījumu un 173,8 tūkstošu eiro peļņu.
Jana Simanovska vērš uzmanību, ka līdz šim pārtikas ražošanas uzņēmumiem bijuši pieejami ES fondi, lai varētu investēt vides risinājumu ieviešanā, tāpēc neesot saprotams, kāpēc daļa to izvēlējušies nedarīt.
Iespējams, pie vainas esot lielā konkurence piena tirgū, kur jākonkurē ar piena cenu, un tas novedis pie šāda veida lēmumiem.
Arī Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas vadošais pētnieks Sandis Dejus, komentējot vispārējo situāciju, atzīmē, ka bieži vien ražošanas uzņēmumi izvēlas investēt ražošanas paplašināšanā, jaudu kāpināšanā un eksporta palielināšanā, nereti aizmirstot par vides aspektu.
Kad mainījās likumi un 2016. gadā tika noteikti valdības noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu, daudzi ražotāji bija pārsteigti, ka jāveido notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtas, bet tas prasa lielas investīcijas.
To, ka problēma pastāv, liecina VVD dati. Šobrīd Latvijā 30 notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ilgstoši nespēj nodrošināt vides prasībām atbilstošu notekūdeņu attīrīšanu, piesārņojot apkārtējo vidi ar daļēji attīrītiem vai neattīrītiem ražošanas un sadzīves notekūdeņiem.
Analizējot problemātiskās iekārtas, VVD konstatējis, ka 23% no tām apsaimnieko ražošanas notekūdeņus. Dienestā atklāja, ka līdzīgas problēmas ir piensaimnieku kooperatīvajai sabiedrībai “Straupe”, SIA “Ceplīši A.S.” lopkautuvei un SIA “Ķeizarsils”.
Lopkautuves darbību VVD plānoja apturēt, savukārt “Straupes” vadītājs Imants Balodis jau komentējis, ka VVD publiskotā informācija esot nepilnīga un kļūdaina.
Proti, “Straupe” ne mirkli Braslas upē neesot ievadījusi neattīrītus notekūdeņus.
