Kaislīgais grāmatnieks Jānis Rapa 0
Piektdien, 9. novembrī, kinoteātrī “Splendid Palace” pirmizrādi piedzīvos Zigurda Vidiņa filma “Grāmatnieku gadsimts”.
Par izcilo latviešu grāmatu izdevēju Jāni Rapu režisors Zigurds Vidiņš sācis interesēties pirms padsmit gadiem, kad grāmatizdevēja dēls Jānis Rapa (1938 – 2005) sāka paplašināt “Valtera un Rapas” grāmatu veikalu. “Iepazīstot Jāņa Rapas dzīvi, viņa kaislīgo mīlestību pret grāmatu, man šis cilvēks kļuva ļoti tuvs un simpātisks. Filmēju arī dzimtas turpinātājus – viņa dēlu, vedeklu Rasmu, kura vada Annas Brigaderes muzeju “Sprīdīši”, mazdēlus. Var apbrīnot Rapas fanātismu, kurš, neraugoties uz Pirmo pasaules karu, varu maiņām, precīzi gāja uz savu mērķi – izdot grāmatas un galvenokārt latviešu autoru darbus,” stāsta režisors. Laikmetu atdzīvina filmā iekļautās kinohronikas, sākot ar pašu pirmo arhīvos saglabājušos sižetu – cara Nikolaja II vizīti Rīgā 1910. gadā, tolaik Jānis Rapa studē Rīgas Politehniskajā institūtā. Ne šis lielās vēstures notikums, ne vēlāk 1917. gadā ķeizara Vilhelma II ierašanās Rīgā nav pieminēti Rapas vēstulēs Annai Brigaderei (ar kuru viņi ir tuvi radi) un vecākiem. Vēsture ir vienīgi fons, Jānis Rapa dzīvo savu dzīvi un dara savu darbu. Kad Anna Brigadere testamentā Rapam novēl “Sprīdīšus”, viņš tūdaļ izveido gan rakstnieces muzeju, gan Brigaderes fondu.
“Jānis Rapa pārdzīvo visus laikus, bet 1940. gadā lielvara viņam atņem visu, kam ziedota dzīve. Rapas izdotās grāmatas sāk dedzināt. 1941. gadā viņam acīmredzot ir informācija, ka draud izsūtīšana. Jānis Rapa bija ļoti racionāls un vienlaikus emocionāls cilvēks, prata precīzi izvērtēt situācijas. Izdarot pašnāvību, Rapa pasargāja savu ģimeni no tālākām represijām.
Viņa sieva Elfrīda varēja 25 gadus strādāt 49. vidusskolā par skolotāju un pēc tam vadīt “Sprīdīšu” muzeju. Domājot par Rapas nāvi, jāatceras viņa vēstule Annai Brigaderei, kad Pirmajā pasaules karā gaisa kaujās 1916. gadā gāja bojā labs viņu paziņa latviešu lidotājs un konstruktors Pūpe. Jānis Rapa rak-sta, ka var tikai apskaust Pūpi, kas gājis bojā tieši tā, jo visu savu dzīvi ziedojis savai idejai – aviācijai. Filmēju arī Jāņa Rapas mazdēlus Jāni un Uģi, kuri spriež – ja vectēvs nebūtu atņēmis sev dzīvību, viņu nebūtu,” teic filmas autors Zigurds Vidiņš, kuram filmu veidot palīdzējis dēls Viestarts Vidiņš.
Fakti JĀNIS RAPA Dzimis 1885. gada 17. aprīlī Tērvetes pagastā. 1912. gadā kopā ar Arturu Valteru nodibina uzņēmumu ”A. Valters, J. Rapa un biedri”. 1927. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni; 1941. gada 30. maijā izdara pašnāvību, apbedīts Meža kapos. |
