1
Karjeristes tēls – tikai bruņas
Inese piemin, ka viņas kolēģu lokā ir trīs sievietes, kuras visi uzskata par zvērinātām karjeristēm. Tikai īpašā atklātības un uzticēšanās brīdī viena atzinusi, ka viņai šī karjeristes maska ir bruņas, lai citi liek mierā un netincina, kāpēc nav bērnu. Jo – nevar pie tiem tikt… Inese uzskata, ka sabiedrība pat nenojauš, cik daudzām sievietēm ir veselības problēmas, kuru dēļ bērniņi “nepiesakās”. Tas ir pārāk delikāts jautājums, lai stāstītu pat tuviem radiniekiem. Tāpēc viņas saka: “Man nav laika bērniem, man tagad ir spoža karjera!” Tā prasa strādāt ilgas stundas spriedzes apstākļos, reizēm uz izdegšanas robežas. “Tāpēc sievietes pat necenšas iesākt kaut ko, lai pie bērna tiktu, bet sevi realizē darbā. Tagad tas vairs nenotiek tik vienkārši, kā bija kādreiz – gribu bērnu, un man viņš būs!” teic juriste. Viņa uzsver, ka šajā jautājumā sabiedrībai pret sievietēm vajadzētu izturēties iejūtīgāk.
Klīnikas “iVF Riga” galvenās ārstes ginekoloģes Violetas Fodinas pacientes lielākoties ir vecākas par 30 gadiem, un mēdz būt, ka veselības traucējumi nāk kopā ar psiholoģiskām problēmām. Sievietes sev psiholoģiski “nobloķē” bērniņa ieņemšanu, teic ginekoloģe. Neticīgi pārjautāju – vai tiešām tā var nobremzēt šo fizioloģisko procesu?! Jā, ārste apliecina, ir pāri, kuriem tikt pie bērniņa izdodas pēc sarunām ar psihologu. Un piebilst, ka tagad ir citāda ekoloģiskā vide, citāda pārtika, nekā “bija mūsu jaunībā”. Tas viss kopā ar stresu, nežēlīgi garām darba stundām, ko sievietes nereti strādā, traucē palikt stāvoklī brīdī, kad viņas to vēlētos.
Bioloģiski labākais vecums ieņemt bērniņu ir divdesmit un plus gadi, jo sievietes reproduktīvā sistēma ir pašā plaukumā, nav attīstījušās hroniskas veselības problēmas. Tad ir zemākais aborta, ārpusdzemdes grūtniecības, neauglības risks. Amerikāņu speciālisti uzskatot, ka sociāli atbilstīgākais vecums sievietei radīt bērniņu ir no 26 līdz 32 gadiem.
Pēc statistikas datiem, kas ir dakteres Fodinas rīcībā, neauglības gadījumi pašlaik skar 15 līdz 25 procentus pāru. Šīs grupas vidū sievietes neauglība kā iemesls bērna ieņemšanas grūtībām ir ~35% gadījumu, vēl ~35% gadījumu iemesls var būt vīrieša veselības izmaiņas, bet katra piektā pāra neauglības iemesli ir problēmas gan sievietes, gan vīrieša veselības stāvoklī. Vēl 10% gadījumos neauglības iemeslu nav iespējams noteikt.
Nacionālradikāļi un kosmopolīti
Ko sabiedrība pašlaik sagaida no jaunas sievietes: iesaistīšanos darba tirgū vai bērnus, jautāju psiholoģei Dacei Bērziņai. Viņa uzsver, ka šobrīd notiek vērtību maiņa. Līdz šim vēsturiski galvenā sievietes funkcija ir bijusi atstāt pēcnācējus. Laika posms, kad daudzas sievietes varējušas būt nozīmīgas sociālajā dzīvē, ir vien kādi 150 gadi. “Vispirms radās ekonomiskā un sadzīviskā vajadzība sievietei pelnīt naudu komplektā ar to, ka sievietes pašas izrāda interesi par citām lietām, ne tikai dzimtas turpināšanu. Pretrunīgās situācijās sievietei jāizšķiras par prioritātēm, tādēļ šīs izvēles ir vairāk individuālas, nevis sociālas,” norāda psiholoģe. Sociālajā jomā no pagātnes nāk līdzi uzskats, ka sievietes galvenā loma ir rūpēties par ģimenes tālāku attīstību, dzimtas, tautas turpināšanu. Bet, protams, nevaram ignorēt bioloģisko, instinktīvo pusi – lai cik mēs augtu kā sociālas, mērķtiecīgas būtnes, bioloģiskais, instinktīvais mehānisms strādā un saka mums, ka suga tomēr jāturpina. “Šis ir iemesls, kāpēc reizēm sievietes, vēloties dzīvē darīt to, kas varbūt nav savienojams ar bērnu laišanu pasaulē, audzināšanu, tomēr izjūt iekšējas pretrunas un saka: nu gribas tos bērnus, bet nezinu, kā apvienot. Tomēr pietiekami daudz gadījumu rāda, ka tas izdodas. Taču, kamēr bērni pieaug, tas noteikti notiek uz kaut kā rēķina. Bieži vien tieši sociāli aizņemtajām mātēm bērni ļoti agri kļūst patstāvīgi, iemācās paši tikt ar daudz ko galā. Tas nenozīmē, ka māte ir vienaldzīga, bet gan to, ka viņai ir skaidras prioritātes – kurā brīdī patiešām bērniem ir nepieciešama un kurā viņi paši varētu visu paveikt. Protams, tas prasa no mātes saspringtu plānošanu.”
Psiholoģe piemin ASV psihologu asociācijas pētījumu, kas veikts 20 pasaules valstīs, – par precētajiem un ģimenes cilvēkiem, kam ir bērni, un par neprecētajiem, kas dzīvo vieni un velta sevi pašrealizācijai: sociālajās aktivitātēs vairāk iesaistās un sociālo atbalstu citiem vairāk sniedz vientuļie, nevis ģimenes cilvēki. Arī atsaucīgāki pret dzīves grūtdieņu, draugu un radinieku vajadzībām ir vientuļie, nevis tie, kam pašiem ir ģimenes rūpes.
Dace Bērziņa akcentē, ka daudzi jaunie latvieši, kas studējuši vai strādājuši citur un daudz ceļojuši, uz cilvēces attīstību raugās nevis nacionālradikāli, bet kosmopolītiski, globāli un spriež, ka pasaule ir pārapdzīvota, cilvēku pietiek, līdz ar to visiem nevajag bērnus. Tādēļ bioloģisko mehānismu racionāli apspiež.
Iebilstu, ka viena lieta ir iedzīvotāju skaits Amerikā un citās lielās valstīs, bet ka Latvijā jaunu cilvēku nebūt nepietiek. Nesen LETA rakstīja, ka sieviešu skaits auglīgā vecumā no 20 līdz 35 gadiem sarūkot vēl straujāk nekā jaundzimušo skaits. Mana mamma būtu teikusi, ka jaunās sievietes, kuras nevēlas bērnus, domā šauri egoistiski – tikai par savām ērtībām, nevis globālām vērtībām. “Jā, tie ir mīti un stereotipi, kas velkas līdzi no iepriekšējām paaudzēm un liek tā domāt,” uzskata psiholoģe. “Varbūt ļoti atbildīga ir tieši tā sieviete, kura izvēlas, ka viņai bērnu nebūs, jo apzinās: ja vispār strādāšu savā profesijā, tad kvalitatīvs darbs paņems no manis visu un mani bērni nebūs ieguvēji, nebūšu laba mamma. Bieži vien dzīvojam iepriekšējo paaudžu vērtību sistēmā, jo tā mums labāk pazīstama, un tāpēc ar tādām bažām skatāmies uz to, ka jaunie dzīvo citādi.”
Iebilstu – kā tad, mūsu sieviešu atteikšanos no bērnu radīšanas tā vien gaida islāmticīgās tautas, kuras tādā gadījumā nākotnē varēs aizņemt pustukšo teritoriju. Piemēram, suvenīru pārdevējs Ēģiptē, izrādot savu darbnīcu un veikalu, smiedamies pajautāja tūristēm – vai viņām esot tikpat bērnu, cik šim – astoņi!
Turklāt Latvijā bērnu radīšanai piemērotākajā vecumā – 22 – 35 gados – sieviete mācās. Ja pēc mācību beigām dabū kāroto darbu, tad jāpierāda sevi tajā. Ja tobrīd izvēlas bērnu, karjera būs jāsāk no nulles. Tikmēr citas jaunās, ambiciozās jau būs aizsteigušās garām. “Tāpēc sievietes atliek bērnu radīšanu, līdz ar to nereti arī stabilas kopdzīves attiecības. Jo bieži vīrietis ir tas, kurš vēlētos bērnus, bet sieviete pievērsusies karjerai, tāpēc šī pāra attiecības izjūk,” secina D. Bērziņa. Dzimumu proporcijas Latvijā ir tādas, ka sievietei pēc 30 gadu vecuma jau ļoti grūti atrast šeit partneri. Un tad tos meklē citās nācijās, citās kultūrās, kur dzimumu proporcija ir citāda.
