Kaislīga gleznotāja ekspresijas. Daina Šulce recenzē Jevgēnija Mermana ceļojošo pesonālizstādi “Attēlu atlants” 2
Daina Šulca, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Izstāde “Attēlu atlants” Latvijas skatītājiem ir nozīmīga vismaz divu iemeslu dēļ – tā sniedz lielisku priekšstatu šodienas mākslas ekspresionismā, ar Jevgēnija Mermana darbiem ļaujot iepazīt pasaules elpu un pārdzīvot emocijas, ko var sniegt mākslas darbs, un šī izstāde ir saistīta ar Ukrainu – valsti, par kuru iedomājamies ik dienu.
Jevgēnija Mermana dzimtene ir Ukraina. Viņš ir mācījies Kijivas Mākslas skolā un Kijivas Tēlotājmākslas akadēmijā, pēc tam turpinājis studijas Ņujorkā.
Jevgēnija Mermana dzīve Ukrainā, Ņujorkā, Honkongā un tagad Izraēlā ir atstājusi iespaidu uz viņa glezniecību. Izstāde “Attēlu atlants” ir plašas pasaules daļas, ne tikai vienu nāciju apliecinošs notikums. Mermans gleznojis cilvēkus un dabu, ietekmējoties no tām atlasā ilustrētajām ģeogrāfiskajām vietām, ko eiropieši dēvē par “trešo pasauli”. Viņa darbi uzsver rietumniecisko apbrīnu par “mežonīgo pasaules daļu”.
Ģeogrāfiska bilžu sērija
Ierosinātājs gleznu sērijas “Attēlu atlants” tapšanai bija kāds ilustrēts ģeogrāfijas atlants, kas izdots Leipcigā un vairākkārt publicēts 19. un 20. gadsimtu mijā. “Ja ideja neatnāk pati, mākslinieki paši to sameklē vai ierauga,” saka Mermans, “šajā atlantā publicētās smalkās, melnbaltās ilustrācijas radīja vēlmi tās izkrāsot.” Līdzās ainavām un dabasskatiem ilustrācijas ataino valstu pamatiedzīvotājus, salas, tuksnešus un kalnus no dažādām pasaules vietām. Detalizētie un reālistiskie zīmējumi, atklājot ķermeņa un galvaskausa uzbūvi, dažādu cilvēku rasu un tautību sejas pantus un mīmiku, ierosināja mākslinieku gleznot.
Savās gleznās Mermans it kā ietērpj atlanta ilustrācijas jaunā, personiskā un mūsdienīgā izskatā, piešķirot tām krāsainu interpretāciju, jaunu saturu un izteiksmību. Iedvesmai viņš izvēlas attēlus no neeiropeiskām valstīm, priekšroku dodot cilvēku, dzīvnieku un dabas zīmējumiem no Senegālas, Siāmas un Javas salām, Tuvajiem Austrumiem, Ķīnas, Ziemeļamerikas un Austrālijas. Mermans izvēlas sev kā gleznotājam interesējošas tēmas un kompozīcijas, ik pa laikam vienā gleznā apvienojot dažādas ilustrācijas vai tikai atsaucoties uz kādu fragmentu no oriģinālā zīmējuma.
Sekojot mazajām un smalkajām atlanta ilustrācijām, Mermans rada iespaidīgas ekspresionistiskas lielformāta gleznas, kas tapušas no 2017. gada un tagad ir aplūkojamas izstādē “Attēlu atlants”.
Gleznas izstaro spēku
Par savu gleznošanas stilu Jevgēnijs Mermans saka: “Es visu apzināti saasinu. Vienlaikus sāku gleznot vairākas gleznas, jo ir jāgaida, lai krāsa nožūst, pirms lieku virsū nākamo kārtu. Man vajag lielus formātus. Uz maza audekla gleznot nevaru.”
Lai ieskicētu Mermana darbu izmērus, var teikt, ka viena glezna izstādes ekspozīcijā aizņem veselu telpas sienu. To lielumi ir, piemēram, 215 x 167 cm, 170 x 130 cm, 165 x 290 cm.
Mermana gleznas ir enerģijas piesātinātas, tās izstaro spēku. Viņš pats sevi uzskata par neoekspresionistu. Krāsu triepienos jūtama arī agresija, niknums un mežonība. Mākslinieka nodoms ir iemūžināt mirkļus, sejas, cilvēkus un dzīvniekus, radot stāstu par konkrētu ģeogrāfisku vietu un tai pašā laikā vispārinot un padziļinot gleznā redzamo. Gleznā “Ursus Horribilis” lācis savās ķetnās ir sagrābis jaunu briedi un zvēra rīkle, nogalinot dzīvnieku, ir asiņaina. Otas triepienu ritms atgādina agresīvu, uzbrūkošu mūziku, un šī glezna, tapusi 2017. gadā, iegūst nozīmīgumu šodien, kad Krievijas agresija Ukrainā sasaucas ar pagājušā gadsimta otru pusi, kad Krievijas lāča tvēriens spēcīgi ieskāva Austrumeiropas valstis, neļaujot tām būt brīvām un neatkarīgām. Mermana gleznās politiskie jautājumi nav tikai vēsturiski, tie ir laikmetīgi un personiski, skar mākslinieku, viņa dzimteni, ģimeni un draugus.
Krāsu laukumi izveido tēlus
Mermana glezniecības stils izceļas tieši ar apjomīgiem krāsu laukumiem, prasmīgi veidojot cilvēku un dzīvnieku tēlus. Arī foni gleznoti no nedaudziem, lieliem, krasi norobežotiem krāsu laukumiem, radot vērienīguma un kontrastu iespaidu. Mermans neiedziļinās detaļās. Spēcīgie otas triepieni viens pēc otra iemūžina emocijas. Viņš saka: “Krāsas izvēlos intuitīvi”, un šī paļaušanās uz savu iekšējo sajūtu gleznās iemieso psiholoģisko situāciju, kādā atrodas gleznā redzamais cilvēks vai dzīvnieks, paplašinot tā ģeogrāfisko atrašanās vietu. “Attēlu atlanta” darbos izmantota eļļas un eļļas krītiņu, akrila un aerosola krāsas.
Mermana gleznās centrālais tēls aizņem ievērojamāko tās daļu. 2019. gada darbu “Siamese Girl”, “Sinhalese Man”, “Dakota Chief” portretu apjoms tuvplānā uzrunā skatītāju, aiz sevis atstājot kontrastainu divkrāsu fonu, kas vēl vairāk izceļ portetu sejās redzamās emocijas, pieredzi un pārdzīvojumus. Mermana stilu raksturo fantastiski prasmīgi kopā salikti lieli krāsu laukumi, kas emocionāli pastiprināti ar veikliem otas triepieniem. Gleznas ir lielas un iespaidīgas.
“Attēlu atlants” sniedz plašu priekšstatu par ekspresionisma un neoekspresionisma emocionālo iedarbi uz skatītāju. Izstādē apskatāmas 11 Jevgēnija Mermana lielformāta gleznas. Eiropietim tas ir kā tāls ceļojums uz citu pasaules daļu, prom no mājām un komforta zonas ieraugot pašam sevi.
