Kaislības un tehnoloģijas jaunā baleta iestudējumā “Bolero…” 0
22. oktobrī Latvijas Nacionālajā operā un baletā pirmizrādi piedzīvos vēl neredzēts laikmetīgā baleta iestudējums – latviešu un ārvalstu horeogrāfu veidotais baleta viencēliens “Bolero…”, kas iepazīstinās ar jaunās baleta horeogrāfu paaudzes veikumu un ievedīs kaislību un arī jaunāko tehnoloģiju pasaulē. Jaunā uzveduma tapšanu iedvesmojusi franču komponista Morisa Ravēla mūzika – viņa komponētie pasaulslavenie šedevri “Bolero” un “Dafnīds un Hloja”, kā arī viņa veidotā instrumentācija Modesta Musorgska ciklam “Izstādes gleznas”.
Vienā vakarā skatītājiem būs lieliska iespēja iepazīt kopā septiņu horeogrāfu veikumu. Viens no darbiem ir Morisa Ravēla slavenais “Bolero” poļu horeogrāfa Kšištofa Pastora versijā – slavenais horeogrāfs Rīgā atgriežas pēc desmit gadu prombūtnes. Šī gan nav pirmā reize, kad viņš iestudējis “Bolero” – iepriekš tas noticis Nīderlandes Nacionālajā baletā. “Mūzika ir būtisks baleta elements, un ir jāsaprot, kā tā ietekmē klausītāju emocionāli, kādas asociācijas raisa un kā tiek uztverta kopumā. Pretēji Ravēla iecerei, šī mūzika ir emociju, erotikas un ugunīgas kaisles pilna. Sekojot šīm norādēm, radīju baletu par mijiedarbību starp vīriešiem un sievietēm. No malas skatoties, tas šķiet atturīgs, bet, spriedzei pieaugot, pienāk dinamisks un juteklisks fināls,” par savu veikumu teic K. Pastors, kurš pats arī veidojis iestudējuma scenogrāfiju.
Savukārt “Dafnīds un Hloja” latviešu skatītājam būs pirmā iepazīšanās ar Dienvidbohēmijas baleta māksliniecisko vadītāju Atilu Egerhazi. Baleta sižets balstīts antīkā un daudziem zināmā stāstā. Horeogrāfs atklāj, ka vēlējies ielūkoties dziļāk jauno mīlētāju sirdīs un prātos, tāpēc Egerhāzi piedāvās ieskatīties Dafnīda un Hlojas vecumdienās. Izrādes vizuālo tēlu veido scenogrāfs Florains Verhejens, kostīmu māksliniece Bregje van Balena, iestudējuma horeogrāfs ir arī gaismu mākslinieks.
Vislielākais izaicinājums jaunajā iestudējumā būs tā pirmā daļa – piecu jauno latviešu horeogrāfu darbi, kas iestudēti ar Musorgska cikla “Izstādes gleznas” mūziku. Redzēsim Antona Freimaņa, Milanas Komarovas, Elzas Leimanes-Martinovas, Aleksandras Astreinas un Raimonda Martinova darbus. “No plašās jauno horeogrāfu plejādes izvēlējos manā ieskatā piecus interesantākos,” skaidro Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis. “Iestudējuma jaunie horeogrāfi piedāvā oriģinālus skatījumus uz pazīstamām muzikālajām tēmām, radot unikālu izrādi.”
Iestudējumā pirmo reizi tik lielā skaitā izmantotas jaunās multimediju tehnoloģijas, piemēram, dejotājiem būs piestiprināti sensori, kas savienoti ar ekrāniem. Pirmo reizi Latvijas skatītājiem būs iespēja ieraudzīt interaktīvas projekcijas, ko veido videomākslinieks Artis Dzērve. “Izstādes gleznu” vizuālo tēlu veido scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis un kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa.
Jaunā uzveduma muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš teic, ka iestudējums ir izaicinājums arī orķestrim, jo partitūrās ir neierasti daudz solo partiju. “Bieži labas horeogrāfijas ēnā paliek ne tik laba mūzika, taču šis būs gadījums, kad mūzika būs līdzsvarā ar baletu,” norāda diriģents. “Šajā iestudējumā gribētos, lai orķestra bedre būtu lielāka, jo tad tur ietilptu ne tikai orķestrim paredzētie mūzikas instrumenti, bet arī tie, kas nāks klāt šajā iestudējumā, piemēram, saksofons.” Pie orķestra diriģenta pults stāsies arī Farhads Stade.
