Kaislības par medībām: iespaids, ka mums ir ļoti daudz “svēto” 126
Raksta autors ir Jānis Bārs,Zemkopības ministrijas Meža departamenta medību eksperts
Šobrīd sabiedrībā atkal uzvirmojušas kaislības un emocijas par medībām. Ja vadās pēc principa “lai tas, kurš bez grēka, pirmais met akmeni”, tad pēc komentāriem internetā rodas iespaids, ka mums ir ļoti daudz “svēto” un katram no viņiem vēl biologa diploms kabatā. Lasot komentārus un priekšlikumus, brīžiem gribas vaicāt – cienītie, kur jūs esat ieguvuši zināšanas par dabu un tajā notiekošajiem procesiem?
Var saprast cilvēku nezināšanu, ņemot vērā apstākli, ka vairāk nekā 2/3 Latvijas iedzīvotāju jau trešajā paaudzē ir pilsētnieki. Bet nevar saprast – kā var tik radikāli publiskajā telpā uzstāties ar viedokli par tēmu, kurā nav zināšanu, bet tikai emocijas. Turklāt tēmā, kurā emocijām nav vietas – medības nav nedz dzeja, nedz glezniecība.
Lai varētu labāk izprast tālāk rakstīto, ir jāņem vērā trīs lietas. Pirmkārt, arī cilvēks ir tikai viena no dzīvbūtņu sugām. Suga, kura nākusi no tās pašas dabas, bet šobrīd attīstījusies tiktāl, ka aizmirsusi savu izcelšanos un zaudējusi apziņu par savu vietu dabā – nejūtas tās sastāvdaļa. Dabā sugai nav raksturīgi noliegt sevi par labu citām sugām. Otrkārt, dabas likumi ir pārāki un darbojas neatkarīgi no cilvēku pieņēmumiem par to, kas ir labs un kas slikts. Tāpēc, treškārt, emocijas ir jānoliek pie malas. Ja to varam, tad ir vērts lasīt tālāk.
