Valsts drošības dienests ķīlnieka lomā. Kaislības ap VDD ēku nerimst 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jaunā konservatīvā partija (JKP) ar savu ierosinājumu, kas paredzēja uzdot valdībai atcelt Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecību bijušā velotreka “Marss” teritorijā, ne tikai cieta neveiksmi, bet izsauca uguni uz sevi. Saeima ceturtdien priekšlikumu noraidīja.
Pārmetumi par šā jautājuma politizēšanu izskanēja ne tikai no opozīcijas, bet arī no koalīcijas deputātiem. JKP frakcijas vadītājs Juris Jurašs priekšlikumu pamatoja ar nepieciešamību ierīkot šajā vietā zaļo zonu, par ko iestājas arī pilsētvides aktīvisti, VDD ēkai iesakot izvēlēties citu vietu.
Viņam arī bija aizdomas, ka šā projekta īstenošanā varētu “notikt nelietderīga nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšana”.
Debatēs JKP deputāti minēja arī virkni citu argumentu, lai panāktu VDD ēkas būvniecības apturēšanu. Krišjānis Feldmans (JKP) “kā amatieris drošības nozarē” izteica šaubas, vai šī vieta ir piemērota drošības iestādei, jo tur apkārt esot daudzdzīvokļu mājas, no kurām varēšot vērot, kas šajā teritorijā notiek. Deputātam arī nebija saprotams, kur VDD strādājošie varēšot novietot automašīnas.
Sandim Riekstiņam (JKP) esot sajūta, ka “projekts sildīs konkrētu uzņēmēju kabatas”, jo tāda objekta celtniecību var uzticēt tikai būvniekiem, kuriem ir nepieciešamais sertifikāts, un tādu neesot daudz.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) atgādināja, ka Nacionālās drošības komisijas sēdē arī par šo jautājumu nebija vienprātības, “un, pat ja būtu bijusi, vienprātība vēl neliecina par prātu”.
Viņš vērsās pie “Attīstībai/Par”, kuras sarakstā Rīgas domes vēlēšanās kandidē pilsētvides aktīvisti, kas iestājas pret koku izciršanu un VDD mājas projektu velotreka vietā.
Runa ir par Teikas apkaimes biedrības aktīvisti Selīnu Vancāni, kura no partijas “Progresīvie” ir pieteikta Rīgas vēlēšanās tās apvienotajā sarakstā ar “Attīstībai/Par”.
Pilsētvides aizstāvji sociālajos medijos arī ir paziņojuši, ka 28. maijā “Marsa” parka atbalstam plāno piketu Brīvības ielas garumā līdz minētajai teritorijai, kas atrodas Brīvības gatvē 207.
“AP” Nacionālās drošības komisijā pārstāv frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts, kurš sēdē sacīja, ka partiju apvienība izprot pilsētvides aktīvistu interesi, bet viņš te neredzot pretrunu, jo ir citas iespējas veidot pilsētā zaļo zonu un apstādījumus.
Taču šajā situācijā ir svarīgi, lai VDD iespējami drīz iegūst modernu un NATO prasībām atbilstošu ēku. Šo jautājumu nevarot atlikt, lai nezaudētu laiku. To uzsvēra arī Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS), kurš teica: “Valsts drošības dienesta ēkas būvniecība ir neatliekama prioritāte. Šā jautājuma kavēšana pašreizējos apstākļos nav pieļaujama.”
Jauns projekts prasītu ne tikai papildu finansējumu, bet arī novilcinātu ieceres īstenošanu par vismaz divarpus gadiem. Minētajā vietā nekad arī nav bijusi paredzēta parka izveide, jo tās izmantošanas mērķis vienmēr bijusi būvniecība.
Debatēs JKP deputātiem tika pārmesta šā jautājuma politizēšana, izsakot šaubas, vai partijai patiesi rūp parka izveide, kas priecētu Teikas iedzīvotājus.
Vairāki runātāji te vispirms saskatīja JKP Rīgas mēra kandidāta J. Juraša priekšvēlēšanu kampaņas elementus, bet citiem, piemēram, ārpusfrakciju deputātam Aldim Gobzemam, radies iespaids, ka patiesībā JKP prātā ir cits objekts – Liepājas cietuma būvniecība –, kam tad nesanāktu finansējums.
“Purvciemā arī nav parka. Teikas iedzīvotāji var iet pastaigāties uz Biķernieku mežu,” sacīja Nikolajs Kabanovs (“Saskaņa”).
Nemierā ar to, ka šādā veidā tiek apspriests ar valsts drošību saistīts objekts, bija vairāki koalīcijas deputāti.
Ralfs Nemiro (“KPV LV”) uzskata, ka “nevar politizēt jautājumus, kas saistīti ar valsts drošības kapacitātes stiprināšanu”.
Nacionālās apvienības frakcijas vadītājam Raivim Dzintaram nebija pieņemams, ka par to, vai teritorija ir piemērota VDD vajadzībām, tiek “pavirši spriests dīvānu ekspertu līmenī”.
Viņš atgādināja, ka Nacionālās drošības komisijai bija dots uzdevums kopā ar ekspertiem izvērtēt visus ar objektu saistītos aspektus. Arī R. Dzintaru neesot pametusi sajūta, ka iedzīvotāji un arī Valsts drošības dienests nonākuši ķīlnieka lomā.
Jāatgādina, ka Nacionālās drošības komisija šo jautājumu sāka skatīt pēc tam, kad bija saņēmusi Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu pret VDD ēkas celtniecību velotreka vietā. Viena no NDK sēdēm pat bija atklāta, kas ir ļoti rets gadījums.
Jau toreiz komisija secināja, ka Valsts drošības dienestam piedāvātie alternatīvie zemes gabali neatbilst starptautiskajām drošības prasībām un nolūkotā vieta Brīvības gatvē ir vienīgā iespējamā. Lēmums par ēkas būvniecību ir pieņemts 2017. gadā, šogad bija plānots sākt projekta īstenošanu.
