Kaislības ap skolotāju atalgojuma modeli 7
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis pieļāvis, ka jauno skolotāju algošanas modeli varētu ieviest, neizstrādājot jaunus noteikumus par skolotāju algošanu, bet tikai uzlabojot jau esošos noteikumus, ar kuriem savulaik tika iedibināts skolu finansēšanas princips “Nauda seko skolēnam”.
Tiekoties ar Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības (LIZDA) domi, K. Šadurskis vakar teica, ka jauns skolotāju algu modelis nav mērķis, bet tikai līdzeklis. Mērķis ir lielāks atalgojums skolotājiem. Tādējādi ministrs lika saprast, ka jauna skolotāju algu modeļa vispār nebūs, tiks tikai uzlaboti esošie noteikumi, kas nosaka skolotāju atalgošanas sistēmu. Pēc tam gan ministrs no saviem vārdiem atkal atkāpās, skaidrojot, ka esot nepareizi saprasts. Viņa padomnieks Mārtiņš Langrāts turpina skaidrošanu: “Ar LIZDU ministrs sarunājās par iespējamiem risinājumiem, kā veiksmīgāk un ātrāk ieviest jauno modeli. Kā viena no iespējām tika minēta jaunā modeļa ieviešana, neizstrādājot jaunus noteikumus skolotāju algošanai, bet mainot esošos noteikumus. Taču jauns modelis noteikti būs, jautājums ir tikai par to, uz kāda dokumenta pamata tas tiks ieviests.”
Skaidrība par to, kāds tieši būs jaunais modelis un kādas izmaiņas tā ieviešanai nepieciešamas, varētu būt aprīļa vidū. “Nav tā, ka iepriekšējās ministres laikā izstrādāto atalgojuma modeļu variantu neizmantos,” teica M. Langrāts.
“Tas būs kā pamats, kurā gan tiks iestrādātas lietas, par ko pašreizējam ministram ir cits redzējums.”
Tikmēr Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele uzskata, ka jaunais modelis tomēr būtu ieviešams uz pavisam jaunu noteikumu bāzes. Esošos noteikumus neesot iespējams tik ļoti izmainīt, lai ieviestu pavisam jaunu skolotāju algošanas sistēmu. “Savukārt ar kosmētiskiem uzlabojumiem nepietiks, lai novērstu to, ka par vienādu darbu skolotāji saņem dažādu atalgojumu,” norādīja I. Viņķele. “Ja nebūs jaunu noteikumu, jaunas algošanas sistēmas, sabiedrībai tā būs zīme, ka politiķi ir padevušies, un tādu signālu sabiedrībai nevajadzētu dot.”
Jaunais skolotāju atalgošanas modelis jo sevišķi svarīgs ir tāpēc, ka tas ir tikai viens no soļiem izglītības sistēmas reformēšanā, piebilda I. Viņķele.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga gan neiebilstu, ja tiktu “lāpīti” spēkā esošie noteikumi: “Mums ir svarīgi, lai tiktu novērsta lielā algu nevienlīdzība un algu palielinājumu jau no 1. septembra sagaidītu tie pedagogi un atbalsta personāls, kam algas ir vismazākās. Iespējams, ka ministrs secinājis: ja labo esošos noteikumus, nevis izstrādā jaunus, pārmaiņas iespējams ieviest ātrāk. Kā tehniski izmaiņas tiek ieviestas, mums nav būtiski. Uzskatu, ka esošo sistēmu ir iespējams uzlabot. Arī IZM izstrādātais modelis nav caurspīdīgāks par esošo – tāpat tas ir pilns ar koeficientiem un formulām.” I. Vanaga pieļāva: esošos noteikumus varētu uzlabot, ja ieviestu kādus papildu koeficientus pedagogu atalgojuma sadalei.
Jāpiebilst, ka ministrs apņēmies panākt, lai izmaiņas skolotāju atalgojumu sistēmā nevienam pedagogam nesamazinātu atalgojumu. Te gan ir būtiska piebilde: ja netiks samazināta viņu slodze. Bet slodze vismaz daļai pedagogu tomēr samazināsies, jo viena no K. Šadurska idejām ir noteikt, ka skolotāji nedrīkstēs strādāt vairāk par pusotru slodzi. Tagad lielo algu saņēmēji bieži vien strādā vairāk. Arī I. Vanaga saka: arodbiedrība neiebilstu, ja algas samazinātos tiem skolotājiem, kuri pelna virs 1700 eiro.
K. Šadurskis gan arī teicis, ka ierobežojumi skolotāju darba slodzē stātos spēkā pakāpeniski. Ja vienlaikus pieaugtu darba samaksa, skolotāji varētu neiebilst pret slodzes palielināšanu.
Jāpiebilst, ka Valsts kontrole jau pirms diviem gadiem atklāja daudzas nepilnības esošajā skolotāju algošanas sistēmā, atzīstot to par nepārskatāmu un tādu, kas pieļauj dažādas manipulācijas ar skolotāju atalgošanai paredzēto finansējumu.
