Kairinātu zarnu sindroms – vai palīdzēs īpaša diēta? 1
Kairinātu zarnu sindroms (KZS) pieder pie funkcionālo gremošanas traucējumu grupas un šo diagnozi uzstāda gastroenterologs, izslēdzot citas slimības, kurām varētu būt līdzīgi simptomi.
KZS simptomi var būt līdzīgi tādām slimībām kā, piemēram, aizkuņģa dziedzera mazspējai, endometriozei, vairogdziedzera slimībām, iekaisīgo zarnu slimībām, divertikulozei un pat onkoloģijai.
Visām šīm saslimšanām var būt līdzīgi simptomi:
• pastiprināta vēdera pūšanās,
• sāpes vēdera lejasdaļā,
• vēdera izejas biežuma un konsistences izmaiņas, tādēļ bez papildu izmeklēšanas diagnozes uzstādīšana nav iespējama.
Pēc statistikas datiem KZS ir sastopams līdz pat 15% gadījumu, tomēr šis procentuālais apmērs, visdrīzāk, ir vēl lielāks, jo pārsvarā pie gastroenterologa dodas cilvēki ar jau izteiktiem simptomiem un diskomfortu.
“Konkrēts iemesls, kāpēc attīstās KZS, nav zināms, bet viens no pieņēmumiem ir izmaiņas zarnu trakta mikrobiotā (mikroorganismu kopa attiecīgajā vidē). Iespējams, izmaiņas rodas KZS dēļ, bet pastāv varbūtība, ka izmainīta mikrobiota varētu arī būt par cēloni.
Zarnu mikrobiota ir atkarīga no mūsu emocionālā stāvokļa, fiziskās aktivitātes, dažādu medikamentu lietošanas un uztura”,
skaidro Veselības centra Vivendi uztura speciāliste Jeļena Pavlova.
Viņa piebilst, ka nelabvēlīgu ietekmi uz mikrobiotu rada arī uzturs, kas ir bagāts ar cukuru, rafinētiem produktiem, pārāk lielu tauku vai olbaltumvielu daudzumu. Savukārt, labvēlīga ietekme piemīt skābpiena un fermentētiem produktiem, piemēram, skābētiem kāpostiem, šķiedrvielas saturošiem produktiem (dārzeņiem, pilngraudu produktiem, pākšaugiem, sēklām, riekstiem).
Taču, ja problēma jau ir attīstījusies, tad daļa no produktiem uz kādu laiku būs jāizslēdz no uztura vai jāsamazina to deva, lai nekaitētu savai veselībai.
J. Pavlovai ir jau plaša praktiska pieredze, strādājot ar KZS pacientiem, ko vēl papildinājusi Monašas universitātes (Austrālijā) teorētiskajā kursā, apgūstot zināšanas par FODMAP diētu KZS pacientiem, kas ievērojami uzlabo pašsajūtu un dzīves kvalitāti.
“FODMAP ir diēta ar samazinātu fermentējamo ogļhidrātu (oligo-, di-, monosaharīdu un poliolu) saturu. Tie ir ogļhidrāti, kuri tiek lēni vai netiek nemaz uzsūkti tievajā zarnā, tie saista ūdeni un nonāk resnajā zarnā. Tur tos fermentē zarnu baktērijas, radot gāzes, sāpes, vēdera izejas biežuma un konsistences izmaiņas (aizcietējumus vai šķidru vēdera izeju),” diētas būtību skaidro uztura speciāliste.
Tā kā KZS gadījumā cilvēka zarnas ir ļoti jutīgas, parasta vēdera pūšanās pēc noteiktu produktu, piemēram, pupiņu ēšanas, var pārvērsties par izteiktu gāzu veidošanos un sāpēm.Ierobežojot šo ogļhidrātu uzņemšanu, var panākt pašsajūtas uzlabošanos līdz pat 80%.
Fermentējamie ogļhidrāti atrodas daudzos produktos – piena produktos, riekstos, graudaugos, pākšaugos, dārzeņos un augļos.
Taču tas nebūt nenozīmē, ka no uztura būtu jāizslēdz visi graudaugi vai dārzeņi. Šādā gadījumā var palīdzēt uztura speciālists, kurš ieteiks tos produktus, kuri neradīs negatīvu ietekmiuz pašsajūtu un veselību kopumā. Piemēram, nebūtu ieteicams pastiprinātā daudzumā uzturā lietot Indijas riekstus vai pistācijas, savukārt, valriekstos fermentējamo ogļhidrātu daudzums ir salīdzinoši niecīgs. Jāņem vērā arī apēstā produkta daudzums un pagatavošanas veids.
“Daudz fermentējamo ogļhidrātu satur: āboli, bumbieri, arbūzi, žāvēti augļi, visi kauliņaugļi (piemēram, aprikozes, persiki, mango, ķirši utt.), augļu sula, ziedkāposti, sēnes, pākšaugi (īpaši pupas), Indijas rieksti, pistācijas, ķiploki, sīpoli, kvieši, rudzi, mieži un to produkti, piens, jogurts, saldējums, medus, kukurūzas sīrups ar augstu fruktozes saturu, kā arī bezcukura saldumi.
Šie produkti, visdrīzāk, būs jāizslēdz no ēdienkartes līdz brīdim, kad mazināsies KZS simptomi. Savukārt, pēc tam uztura speciālists palīdzēs saprast, kurš no produktiem jāturpina izslēgt, bet kurus var atsākt iekļaut savā ēdienkartē,” uzsver speciāliste.
Aizliegto un atļauto produktu saraksts gan var mainīties, ņemot vērā cilvēka ēšanas paradumus, simptomu smagumu un veselības stāvokli kopumā.
Citi produkti, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt pašsajūtu, ir kofeīnu saturoši dzērieni, alkoholiskie dzērieni, asi, taukaini un kūpināti ēdieni.
Iespējams, ka pavisam no KZS izvairīties nevarēs, tomēr J. Pavlova min vairākus faktorus, kas būtiski var uzlabot gan pašsajūtu, gan arī dzīves kvalitāti: “Svarīga ir ne tikai produktu izvēle un daudzums, bet arī ēšanas režīms un ātrums, kādā tiek notiesāta maltīte.
Ēdiens ir rūpīgi jāsakošļā, jābūt vismaz trim regulārām ēdienreizēm. Tāpat ieteicams neēst 2–3 stundas pirms gulētiešanas. Ļoti nozīmīga loma ir arī uzņemtajam šķidruma daudzumam, vidēji 1,5–2 litri dienā.Nedrīkst aizmirst par sevi, tāpēc jāvelta laiks atpūtai un pilnvērtīgam miegam.”
“Ja ikdienā ir paaugstināts stresa līmenis, vēlams meklēt psihoterapeita palīdzību, jo, uzlabojot savu emocionālo stāvokli, visdrīzāk, arī gremošanas sistēmas veselība uzlabosies. Ne velti zarnas (zarnu nervu sistēma) tiek dēvētas par mūsu otrajām smadzenēm. Interesanti, ka, uzlabojot gremošanas sistēmas veselību, var uzlabot arī emocionālo pašsajūtu,” piebilst Jeļena Pavlova.
Tas pierāda vien to, ka ikdienā mums ir jārūpējas ne vien par savu emocionālo labsajūtu, bet jāseko līdzi arī citu organisma sistēmu darbībai un to izmaiņām, problēmu gadījumā laikus vēršoties pēc palīdzības pie speciālistiem.
