Kairinātas zarnas sindroms. Kad vēderam palīdz psihoterapija 0
Kairinātas zarnas sindroms nav parasts aizcietējums vai caureja, tas ir pacienta sajūtu kopums, kura izpausmes var būt ļoti atšķirīgas – nav divu cilvēku, kuriem tas noritētu vienādi, stāsta Diagnostikas centra gastroenteroloģe ILONA VILKOITE. Parasti slimnieks nobažījies par vēdera, zarnu pūšanos, pastiprinātu gāzu krāšanos un izdalīšanos, var būt arī mainīga vēdera izeja. Nereti vēdera izejas biežums notiek stresu izraisošu faktoru ietekmē, piemēram, ja ir eksāmeni, kādas revīzijas vai pārbaudes darbā vai priekšā svarīgs dzīves brīdis, piemēram, kāzas.
Par kairinātas zarnas sindromu var liecināt retāka un cietāka vēdera izeja. “To mēs nedefinējam gluži kā aizcietējumu, bet kairināta zarna tā vai citādi pacientam ir traucējoša. Kairinātas zarnas simptomi var būt daudzveidīgi, ārsts izlems, cik svarīgi ir kritēriji, lai noteiktu kairinātas zarnas sindroma diagnozi, cik atbilstīgas konkrētās pazīmes,” saka daktere.
Kairinātas zarnas sindromu pazīst kā hronisku funkcionālu saslimšanu, kad cilvēks izjūt diskomfortu vēdera dobumā un tas var būt saistīts ar vēdera izejas traucējumiem: tā var būt šķidrāka un biežāka vai arī retāka un cietāka. Nereti pacientam ar kairinātas zarnas sindromu var novērot vēdera pūšanos vai pārlieku lielu gāzu uzkrāšanos zarnās, kas rada diskomfortu un sāpes.
Ārstē ar diētu
“Patlaban noris ļoti daudz pētījumu par kairinātas zarnas sindromu, par to, kāda ir šā stāvokļa etioloģija, kāpēc šis sindroms attiecas uz konkrētiem cilvēkiem un kas ir slimības cēloņi. Zinātnieki un ārsti domā, kā šādiem slimniekiem palīdzēt,” nepieciešamību iedziļināties sindroma mehānismos akcentē Ilona Vilkoite.
Zināms, ka šī slimība parasti ir hroniska – ar paasinājumiem un uzliesmojumiem. Paasinājumi nereti mēdz būt, piemēram, pēc ceļošanas vai kāda stresa ietekmē, pirms publiskas uzstāšanās vai pēc konkrētām diētas kļūdām (ja apēsts kas nepiemērots).
Kairinātas zarnas pacientu ārstēšanai tiek izmantota tā sauktā Low FODMAP diēta, kuras pamatideja ir neēst tādus produktus, kas konkrētajam pacientam varētu provocēt nepatīkamās reakcijas. “Cilvēki nereti apstiprina, ka diētai bijušas jūtamas sekas un ka ir produkti vai produktu kombinācijas, no kuriem jāatturas. Bieži vien tie ir svaiga piena produkti, ķiploki, sīpoli, saldie augļi, šķiedrvielām bagāti produkti. Protams, klāsts ir vēl lielāks.”
Papildu analīzes – aiz piesardzības
Diagnozi “kairinātas zarnas sindroms” parasti nosaka, balstoties uz klīniskās ainas un pacienta reakcijām. Zelta standarts – papildus veikt arī fēču un asins analīzes, lai izslēgtu organiskas patoloģijas. “Piemēram, fēču analīzēs vērojam, vai nav slēpto asiņu piejaukuma, asinsanalīzēs – vai nav iekaisīgu procesu rādītāju. Pacientus obligāti iztaujājam par tā sauktajiem bīstamajiem simptomiem, proti, vai kopš primāro simptomu parādīšanās nav izteikta svara samazināšanās, mazasinības izpausmes, pazeminājies hemoglobīna līmenis vai nav novērots asiņu piejaukums vēdera izejai,” informē ārste. “Ja, pacientu iztaujājot, tas apstiprinās, rekomendējam veikt kolonoskopiju – zarnu izmeklējumu. Savukārt, ja slimnieks noliedz šādas sūdzības, mēs izmeklējumus pielāgojam individuāli.” Sarežģītos, neskaidros gadījumos vienmēr nozīmē arī augšējo endoskopiju, kolonoskopiju, arī ultrasonogrāfiju. Ja nepieciešams, veic vēdera dobuma kompjūtertomogrāfiju vai magnētisko rezonansi – tas atkarīgs no katra cilvēka individuālās atbildes reakcijas, ko var novērot, ievērojot ārstu īpašos norādījumus par diētu vai lietojot noteiktas zāles.
Kad jāmeklē ārsta palīdzība
Pie speciālista noteikti jāvēršas, ja sajūt izmaiņas vēdera darbībā un parādās jauni, agrāk nebijuši simptomi: tie var liecināt par nopietnām slimībām, piemēram, par ļaundabīgu audzēju. Pie draudīgiem simptomiem attiecināms:
– svara zudums;
– asiņošana no anālās atveres,
– caureja naktī;
– dzelzs deficīts un anēmija (pazemināts hemoglobīna līmenis asinīs);
– grūtības norīt;
– neizskaidrojama vemšana;
– nepārejošas vēdregraizes, kas nemazinās, par spīti gāzēm un kustībai zarnās.
Kairinātas zarnas sindroma cēloņi precīzi nav zināmi. To var izraisīt faktoru kopums.
* Zarnu muskuļu saraušanās. Zarnu sieniņas ir klātas ar muskuļu slānīti, kas savelkas, šādi virzot uz priekšu barību. Kontrakcijas, kas ir ilgākas vai spēcīgākas, var izraisīt gāzu uzkrāšanos, zarnu pūšanos un/vai diareju. Turpretī vāja zarnu muskulatūras saraušanās apgrūtina barības virzību – iznākums ir cieti, pasausi izkārnījumi.
* Nervu sistēma. Īpatnības gremošanas sistēmas nervos var būt iemesls, kāpēc gāzu uzkrāšanos vai zarnu kustības izjūt spēcīgāk un nepatīkamāk. Vāja nervu signālu koordinācija izraisa pārspīlētu reakciju uz pavisam normāliem procesiem gremošanas traktā, tāpēc cilvēks jūt sāpes, sākas caureja vai aizcietējums.
* Kairinātas zarnas sindroms var attīstīties kā kādas nopietnas zarnu infekcijas (gastroenterīta) sekas.
* Tas var būt arī baktēriju līdzsvara (normālas mikrofloras jeb bioma) izjukšanas rezultāts. Zarnu mikroflora jeb labās zarnu baktērijas ir ļoti svarīgs labas veselības priekšnosacījums. Pētījumi liecina, ka pacientiem ar kairinātas zarnas sindromu bioms nav tāds kā veseliem cilvēkiem.
* Dažkārt kairinātas zarnas sindroma izpausmes spēcīgi jūt cilvēki, kuriem ir īpatnēja imūnsistēmas reakcija.
Par kairinātas zarnas sindromu
Tas ir visai izplatīts organisma darbības traucējums, kas skar resno zarnu.
Pazīmes un simptomi: vēdergraizes, vēdera pūšanās, gāzu uzkrāšanās, caureja vai aizcietējums, vai abi pamīšus.
Kairinātas zarnas sindroms ir hronisks stāvoklis, ko nevar izārstēt ar vienu tableti īsā laikā.
Vairākumam pacientu simptomi pavājinās vai izzūd, ja izdodas ievērot piemērotu diētu, uzveikt stresu un ieviest veselīgas pārmaiņas dzīvesveidā. Retākos gadījumos jādzer zāles.
Kairinātas zarnas sindroms neizraisa audu pārmaiņas un netiek uzskatīts par kancerogēnu jeb vēzi rosinošu faktoru.
Sindroms pasliktina dzīves kvalitāti un dažkārt traucē strādāt, liekot ņemt darbnespējas lapu.
Kairinātas zarnas simptoma izpausmes var ne tikai vienkārši sabojāt omu, bet arī veicināt trauksmi un depresiju, kas savukārt ir sindromu rosinoši faktori.
Kairinātas zarnas sindroma biežākie simptomi:
* vēdergraizes, vēdera pūšanās, krampji vēderā
* gļotas izkārnījumos
* gāzu uzkrāšanās
* caureja vai aizcietējums (nereti – pamīšus abi).
Simptomi parasti nemēdz būt vienāda stipruma un nepārtraukti. Tie var parādīties, pazust pavisam un tad atkal atsākties.
Sindromu provocē:
* spriedze – lielākā daļa kairinātas zarnas sindroma pacientu izjūt kaites pastiprināšanos, kad ir lielāks stress. Spriedze vienīgi saasina sindroma izpausmes, taču pati par sevi slimību neizraisa;
* hormoni – sievietēm kairinātas zarnas sindromu konstatē divkārt biežāk nekā vīriešiem, tāpēc pastāv viedoklis, ka noteikta loma šīs slimības rosināšanā varētu būt hormoniem. Konstatēts arī, ka sindroma izpausmes ir smagākas menstruācijas laikā, kā arī pirms un pēc tās;
* ēdiens – kāda pārtikas produkta nepanesības vai alerģijas loma kairinātas zarnas sindroma mehānisma iedarbināšanā nav līdz galam izpētīta, tomēr vairākumam sindroma pacientu slimības simptomi kļūst smagāki, ēdot noteiktus produktus vai dzerot dzērienus. Visbiežāk tie ir dažādi graudaugi, piens un piena produkti, citrusaugļi, kā arī kāposti un pupas. No dzērieniem nav vēlams izvēlēties gāzētos.
Vai esmu riska grupā?
* Biežāk ar šo slimību slimo cilvēki līdz 50 gadu vecumam.
* Sievietes – divreiz biežāk nekā vīrieši.
* Lielāka iespēja saslimt ir tiem, kam ģimenē kādam jau bijis šis sindroms: pastāv viedoklis, ka noteicoša ir gan ģenētika, gan vides faktori.
* Sindroms biežāk skar cilvēkus, kuri cieš no trauksmes, depresijas vai līdzīgiem garīgās veselības traucējumiem.
* Augstāka predispozīcija ir tiem, kuri piedzīvojuši garīgu, fizisku vai seksuālu vardarbību.
Kā novērst
* Viens no ieteikumiem kairinātas zarnas sindroma profilaksē ir apzinātības trenēšana. Stresa mazināšanas prasme ļauj izbaudīt atrašanos šeit un tagad un aizmirst par raizēm un rūpēm.
* Psihoterapija. Meklējot un atrodot stresa cēloņus, iespējams iemācīties ar to labāk tikt galā, tādējādi izslēdzot vienu no sindromu veicinošajiem faktoriem.
* Atslābinoši vingrinājumi. Ja iemācās pakāpeniski atslābināt muskuļus, var atbrīvoties no spriedzes.
