Kaimiņu suns rej, gaudo un neļauj gulēt. Kā risināt šo problēmu? 2
“Dzīvoju privātmājā pilsētas nomalē. Kaimiņu suns mums traucē gulēt, naktīs tik skaļi rej, it kā zagļi lauztos mājā. Vai tiešām viena dzīvnieka dēļ tā jācieš? Sarunas ar kaimiņu neko neatrisina. Vai varam sūdzēties policijā?” JURIS B. OLAINĒ
Gan Dzīvnieku aizsardzības likumā, gan Ministru kabineta (MK) noteikumos ir paredzēta mājdzīvnieka īpašnieka atbildība un pienākums nodrošināt, lai viņa mīlulis netraucētu apkārtējos iedzīvotājus. Taču jāņem vērā, ka riešana ir suņa dabiska uzvedība – tā dzīvnieks parāda savu noskaņojumu un izpauž vajadzības, tas ir vienīgais veids, kā var komunicēt. Katru rējienu neatzīs kā sabiedriskās kārtības traucējumu. Atbildīgās institūcijas iejauksies, ja riešana ir ilgstoša, skaļa un neadekvāta.
Ko paredz likums
MK noteikumi Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai mājdzīvnieka īpašniekam uzliek par pienākumu nodrošināt, lai viņa mīluļa smaka, riešana vai gaudošana netraucētu mājas vai apkārtnes iedzīvotājiem (52.1. pants). Savukārt Dzīvnieku aizsardzības likuma 5. pantā norādīts, ka dzīvnieka īpašniekam jānodrošina, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus, kā arī uzliek pienākumu rūpēties par labvēlīgu sabiedrības attieksmi pret viņa īpašumā esošo dzīvnieku. Turklāt mājdzīvnieka īpašniekam jānodrošina, lai suns citus netraucē arī viņa prombūtnes laikā.
Rīgas pašvaldības policijas galvenais speciālists sabiedrisko attiecību jautājumos Toms Sadovskis skaidro: “Minēto prasību neievērošana atzīstama par administratīvu pārkāpumu un attiecīgi piemērojama administratīvā atbildība.” Par labturības prasību neievērošanu dzīvnieka īpašnieku soda pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 106. panta.
Tiesības uz klusumu
“Problēmai pastāv vairāki risinājumi, viens no tiem – informēt kaimiņu par savām pretenzijām, jo, iespējams, viņš spēs atrast visiem pieņemamu situācijas risinājumu, kā arī būsiet saglabājuši normālas kaimiņu attiecības. Otrs variants ir vērsties pašvaldības policijā vai Pārtikas un veterinārajā dienestā,” skaidro Toms Sadovskis. Iedzīvotājs var zvanīt pašvaldības policijai vai rakstīt iesniegumu. Ja mēģināts ar kaimiņu risināt samilzušo problēmu, bet tas nav izdevies, arī to ieteicams norādīt iesniegumā. Pašvaldības policija, saņemot iedzīvotāju pretenzijas par skaļi rejošu suni, piesaista arī Pārtikas un veterināro dienestu, jo nereti pārlieku skaļa mājdzīvnieku uzvedība liecina par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem.
Nevienam nav jācieš no dzīvnieku skaļas un agresīvas uzvedības. Ja naktsmiers izbojāts, cilvēks nākamajā dienā nespēj koncentrēties darbam, ir īgns un viegli aizkaitināms. Lai gan ir novadi, kur pašvaldības policija negribīgi risina šādus, viņuprāt, maznozīmīgus pārkāpumus. Reizēm cilvēki nesūdzas, jo negrib sabojāt attiecības ar kaimiņiem. Toms Sadovkis iedrošina: “Jānorāda, ka policijas darbiniekam normatīvajos aktos nav uzlikts pienākums izpaust pārkāpējam sūdzības iesniedzēja identitāti, līdz ar to sūdzību var iesniegt anonīmi vai norādīt, ka nevēlaties, lai kaimiņš uzzina, ka esat to rakstījis.”
Nereti suns rej un gaudo, kad nesaņem pietiekami daudz uzmanības, netiek vests pastaigā vai īpašnieks pieļāvis kļūdas sava mīluļa audzināšanā, piemēram, ja kucēns agrīnā vecumā nav pieradināts palikt viens. Problēma var rasties, ja enerģiski un fiziski aktīvi, stipri suņi tiek turēti kā mājas mīluļi, lai gan sākotnēji tie selekcionēti citam nolūkam. Suns izjūt lielu diskomfortu, jo netiek pietiekami nodarbināts.
UZZIŅA
LAPK 106. pantā par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu paredzēts brīdinājums vai naudassods: fiziskajām personām no 7 līdz 350 eiro, juridiskajām personām no 15 līdz 700 eiro. Ja pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, fiziskajām personām naudassodu palielina no 15 līdz 700 eiro, juridiskajām – no 700 līdz 1400 eiro.
