Kaimiņu būšana uz robežas starp Valku un Valgu: kas labāks pie igauņiem, kas – pie mums? 0
Valka un Valga ir viena pilsēta, kas vēstures gaitā sadalīta starp Latviju un Igauniju, bet nu jau vairāk nekā desmit gadu, kopš pievienošanās Šengenas zonai, cilvēki atkal var brīvi pārvietoties starp abām pusēm. Igauņi pie mums meklē lētāku alkoholu, savukārt daudzi latvieši atraduši darbu Igaunijas pusē, kur algas ir lielākas. “Mājas Viesis” devās uz Valku/Valgu, lai noskaidrotu, kādēļ Igaunijas piedāvājums daudziem šķiet pievilcīgāks.
Viens no Latvijas un Igaunijas sadarbības projektiem ir avīzīte “Darbs Valgā–Valkā”, kurā reizi ceturksnī tiek publicēti darba sludinājumi par vakancēm abās robežas pusēs.
No sludinājumiem var secināt, ka vidējais atalgojuma līmenis Igaunijā ir augstāks: Latvijā ir virkne darbavietu, kur pretendentiem sola tikai ap 500 eiro mēnesī “uz papīra”, bet pie igauņiem netrūkst darbu, kur iespējams nopelnīt arī virs 1000 eiro mēnesī, piemēram, šāda alga tiek solīta govju atnešanās kūts darbiniekam.
Latvijas Sarkanais Krusts aicina darbā medmāsu sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrā “Seda”, piedāvājot atalgojumu 700 eiro mēnesī (šeit un turpmāk visas algas norādītas pirms nodokļu nomaksas). Tikmēr otrpus robežai medmāsai Valgas sociālās aprūpes centrā tiek solīta 1300 eiro alga. Valgas slimnīcas galvenā māsa Anastasija Orga apstiprina, ka aptuveni šāds arī ir vidējais medmāsu atalgojums Igaunijā. “Mūsu slimnīcā medmāsas pamatalga pašlaik ir 1150 eiro mēnesī, bet no aprīļa to plānots palielināt līdz 1250 eiro. Par virsstundām un darbu svētku dienās iespējams nopelnīt vairāk, līdz 1500 eiro mēnesī.”
Ņemot vērā atalgojuma atšķirības, nav brīnums, ka arvien vairāk latviešu izvēlas strādāt, dažkārt arī dzīvot Igaunijas pusē.
Valga jau vēsturiski bijusi kā Valkas “lielā māsa”, jo 1920. gadā, kad jaunizveidotās Latvijas un Igaunijas valstis vienojās par pilsētas sadalīšanu, Igaunijas pusē palika pilsētas vēsturiskais centrs ar rātsnamu, ģimnāziju un dzelzceļa staciju, savukārt Latvijai atvēlēja tikai dzīvojamo rajonu. Arī mūsdienās Valga ir krietni lielāka par Valku: Valkā ir ap 5000 iedzīvotāju, bet Valgas iedzīvotāju skaits pārsniedz 12 000.
Turklāt statistika rāda, ka desmit gadu laikā Valkas iedzīvotāju skaits samazinājies par aptuveni 1000 cilvēkiem, bet Valgā tas palicis nemainīgs. Statistika gan varētu būt maldinoša, jo nav noslēpums, ka daļa valcēniešu ir deklarējuši dzīvesvietu Valgā, lai saņemtu dažādus sociālos labumus no Igaunijas. 2007. gadā abas valstis pievienojās Šengenas zonai un likvidēja robežkontroles punktus, tādēļ pārvietošanās starp abām pilsētas daļām nesagādā nekādas grūtības.
Maldinošā statistika
Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis uzsver, ka viņa vadītā pilsēta nebūt nav bezcerīga un izmirstoša Latvijas nomale. “Daudzi izlasa tikai ziņu virsrakstus un domā, ka Valka zaudē iedzīvotājus, bet patiesībā ir gluži otrādi. Pēdējo gadu laikā Valkas iedzīvotāju skaits ir diezgan būtiski palielinājies. Cilvēki no dažādām Latvijas malām atrod darbu pie mums vai Igaunijas pusē, iegādājas dzīvokli Valkā, jo pie mums tie ir lētāki nekā Valgā.”
Krauklis stāsta, ka labu dzīvokli Valkā iespējams nopirkt par 10 000 līdz 12 000 eiro; pirms dažiem gadiem attiecīgā cena bija tikai 4000 līdz 5000 eiro.
“Tas ir vairākas reizes lētāk nekā Liepājā, Cēsīs vai Valmierā, nemaz nerunājot par Rīgu. Tas, ka arvien vairāk cilvēku pārceļas dzīvot uz Valku, liecina par pilsētas izaugsmi. Tā ir patīkama tendence, jo ilgu laiku mums bija pavisam cita problēma: dzīvokļi Valkā stāvēja tukši, pašvaldībai vajadzēja rūpēties par to uzturēšanu. Tagad mums ir rinda uz pašvaldības dzīvokļiem, pirmoreiz pa ilgiem gadiem izveidojusies pat rinda uz vietu bērnudārzā.”
Taču pašvaldības budžetā trūkst naudas augošo pilsētas vajadzību nodrošināšanai, jo liela daļa valcēniešu savu oficiālo dzīvesvietu deklarējuši Igaunijas pusē, tādēļ viņu maksātie nodokļi aiziet Valgas, nevis Valkas budžetā.
Valgas mērs Marguss Lepiks stāsta, ka viņa pilsētā reģistrējušies ap 1400 cilvēku no Latvijas puses.
Tā ir aptuveni ceturtā daļa no oficiālā Valkas iedzīvotāju skaita. Lepiks spriež, ka galvenie iemesli, kas pamudina valcēniešus reģistrēt dzīvesvietu Igaunijā, ir lielāks sociālais atbalsts, bērnu pabalsti un vieglāk pieejama veselības aprūpe. “Mēs esam priecīgi par katru cilvēku, kas izvēlas strādāt un dzīvot Valgā. Tas ir arī labs pienesums mūsu budžetam,” atzīst Lepiks.
Īpašs gadījums
Valgas pašvaldība ir finansiāli ieinteresēta, lai Igaunijas pusē strādājošie latvieši reģistrētu savu dzīvesvietu tieši Valgā. Ja cilvēks strādā Igaunijā, bet savu dzīvesvietu ir deklarējis Latvijā, viņš skaitās nerezidents un viņa maksātie nodokļi aizplūst uz Tallinu kā ieguldījums kopējā Igaunijas budžetā, nevis paliek vietējā pašvaldībā. Lai gan daudzi latvieši ir reģistrējušies Igaunijā, bet “de facto” dzīvo Latvijas pusē, igauņi piever acis uz šādām viltībām.
Protams, Valkas mērs Krauklis nav sajūsmā par radušos situāciju, kuras dēļ valcēniešu nodokļi aizplūst uz Igauniju, bet Valkas pašvaldības budžetā paliek pamatīgs caurums.
“Mums tāpat ir jāfinansē skolas, bērnudārzi, ielu remonti. Tagad izveidojusies absurda situācija. Piemēram, ja bērns būtu deklarēts Valmierā, bet mācītos Valkas skolā, tad Valmieras pašvaldība mums par to maksātu, bet no Valgas mēs neko nesaņemam, jo starpvalstu sadarbību izglītības jomā regulē citi noteikumi.
Valkas ekonomika šobrīd iet uz augšu, bet mums nākas samazināt pašvaldības budžetu. Tas nav godīgi.” Krauklis stāsta, ka viņa igauņu un somu kolēģi brīnās par Valkas problēmām, jo domā, ka pašvaldība gūst lielu labumu no miljoniem eiro, ko igauņi un somi iztērē Valkas alkohola veikalos. “Viņi domā, ka mums iestājušies zelta laiki un vairs nezināsim, kur naudu likt. Taču patiesībā mums pietiktu ar nelielu daļu naudas, kas no Valkas ieplūst Latvijas valsts budžetā.”
Valkas pašvaldība ir rakstījusi vēstules valdībai, aicinot rast risinājumu pierobežas pilsētas problēmām, bet pagaidām nekādas konkrētas atbildes nav saņemtas.
“Ja būtu politiskā griba, šo jautājumu būtu iespējams atrisināt. Mums ar Valgas mēru ir sena ideja par brīvpilsētu, kam būtu piemērots īpašs regulējums,” secina Krauklis. Viņa kolēģis Marguss Lepiks piekrīt, ka Valga/Valka ir īpašs gadījums, jo visā Eiropā ir tikai dažas pilsētas, kas šādi sadalītas starp divām valstīm.
Atpaliekam no igauņiem
Krauklis nenoliedz, ka latviešiem ir zināms pamats ar skaudību raudzīties uz igauņiem, jo labklājības līmenis Igaunijā ir augstāks un valsts pārvalde darbojas efektīvāk. “Taču jāsaprot, ka Igaunijas attīstība notika pavisam citos apstākļos. Tallina atrodas tikai 70 km attālumā no Helsinkiem, un Somijas ieguldījums Igaunijas ekonomikas attīstībā ir bijis ārkārtīgi liels. Tie ir simtiem miljonu eiro gadā. Ja mums Rīga būtu tikai 70 km attālumā no Stokholmas, tad arī Latvijā būtu pavisam cita situācija.”
Par to, ka Igaunijā infrastruktūra ir labāk sakārtota, var uzskatāmi pārliecināties Valgas dzelzceļa stacijā, kur uz sliedēm gozējas moderni pasažieru vilcieni, kas kursē uz Tartu (biļete maksā 4,17 eiro) un Tallinu (14,37 eiro). Tikmēr no Rīgas uz Valgu joprojām brauc vecais padomju ražojuma dīzeļvilciens, jo Latvija jau gadiem ilgi nevar pielikt punktu pasažieru vilcienu iepirkuma sāgai.
Korupcija un lielāks “ēnu ekonomikas” īpatsvars ir viens no iemesliem, kādēļ Latvija daudzās jomās ir atpalikusi no Igaunijas.
“Šķiet, ka daudzi latvieši nelabprāt maksā nodokļus, jo uzskata, ka viņu nauda netiek tērēta lietderīgi, bet ar šādu nostāju ir grūti cerēt, ka nākotnē situācija varētu uzlaboties,” savās pārdomās par Latvijas problēmu cēloņiem dalās Valgas slimnīcas vadītājs Marguss Ulsts. Viņa slimnīcā strādā divi ārsti no Latvijas: radiologs un ginekoloģe.
Igauņu strādnieki dusmīgi
Kopumā latviešu skaits, kas strādā dažādās profesijās Igaunijas pusē, tiek lēsts uz vairākiem simtiem cilvēku. “Latvijā algu līmenis ir zemāks, tādēļ daudzi izvēlas strādāt Igaunijā. Šeit par to pašu darbu, ko esi darījis Latvijā, iespējams nopelnīt krietni vairāk,” stāsta Dmitrijs Butkevičs, kura uzņēmums “Renome” nodarbojas ar dzelzceļa apkopi un remontu. Strādniekiem tiek solīta alga no 850 līdz 1000 eiro. “Cilvēki ir apmierināti gan ar atalgojumu, gan ar darba apstākļiem. Gaidām, kad uzbūvēs “Rail Baltica”, tad darba būs vēl vairāk un pietiks visiem.”
Valgas metāla un kokapstrādes uzņēmuma “EHA” vadītājs Aleksejs Virodovs spriež, ka Igaunijā atrast labus darbiniekus ir ļoti grūti. “Man ir vienalga, vai darbinieks ir igaunis, latvietis vai krievs; galvenais, lai viņš labi darītu savu darbu. Taču cilvēki, kam Latvijā jau ir stabils darbs, neraujas strādāt Igaunijā, pat tad, ja pie mums ir nedaudz augstāks atalgojums.”
Valkas mērs Vents Armands Krauklis zina stāstīt, ka igauņu strādnieki esot dusmīgi uz latviešiem, kas ir gatavi strādāt par zemākām algām, jo tāpat sanāk nopelnīt vairāk nekā Latvijā.
Darbinieku plūsma pāri robežai sagādā problēmas arī Valkas uzņēmējiem, kam nākas palielināt algas saviem darbiniekiem, lai varētu konkurēt ar igauņiem.
Valkas lauksaimniecības uzņēmuma “Valdro Agro” direktore Māra Bondare-Petersena gan stāsta, ka viņai nav nācies saskarties ar gadījumiem, kad darbinieki prasa algas pielikumu, jo Igaunijā maksā vairāk. “Esmu bijusi gan darba ņēmēja, gan darba devēja, tādēļ zinu, ka nauda nerodas no tukša gaisa. Lai cilvēkam samaksātu kaut vai minimālo algu, tā ir jānopelna. Un arī darbs Igaunijā nav nekāda izprieca. Daudzi latvieši strādā ne jau pašā Valgā, bet citās Igaunijas dienvidu pilsētās, kas atrodas 50 km attālumā un tālāk. Ja cilvēks dzīvo Latvijā, tad nav viegli katru rītu celties pulksten 6, lai izbraukātu uz darbu Igaunijā. Man ir draugi, kas kādu laiku strādājuši šādā režīmā, bet pārtrauca, jo ilgtermiņā to ir grūti izturēt.”
Medicīnas tūrisms
Valkas mērs Krauklis norāda, ka vēl viens šķērslis, kas aizkavē darbinieku aizplūšanu uz Igauniju, ir daudzās profesijās noteiktā prasība zināt igauņu valodu, ko Latvijas pusē prot tikai retais. Tieši tas ir iemesls, kādēļ joprojām nav izdevies aizpildīt raksta sākumā minēto vakanci Valgas sociālās aprūpes centrā, kur medmāsai tiek piedāvāta 1300 eiro alga.
“Vairāki cilvēki atnāca, pamēģināja, bet viņiem īsti nesanāca. Bez igauņu valodas zināšanām būs grūti iztikt; vajadzīgas kaut minimālas iemaņas, lai varētu sazināties ar pacientiem. Pie mums ir cilvēki ar psihiskām problēmām, jāprot ar viņiem sazināties. Tāpat jāprot iedot pareizās tabletes. Ar medikamentiem nav nekādi joki, darbiniekiem jābūt ļoti rūpīgiem un uzmanīgiem, lai neko nesajauktu,” stāsta aprūpes centra vadītāja Lea Upina. Viņa atzīst, ka arī Igaunijā ir problēmas ar medicīnas darbiniekiem, jo daudzi aizbraukuši strādāt uz turīgākām valstīm.
Latviešus uz Igauniju vilina ne tikai lielākas algas, bet arī citi labumi, piemēram, Valgā iespējams saņemt krietni lielāku bērnu pabalstu.
Trīs bērnu ģimene Valkā saņem 134 eiro mēnesī, savukārt ģimenes, kas deklarējušas dzīvesvietu Valgā, var pretendēt uz vairāk nekā 500 eiro mēnesī lielu pabalstu.
Vēl viens arguments, kas mudina valcēniešus deklarēties Valgā, ir vieglāk pieejama veselības aprūpe, jo Valgā ir liela un moderna slimnīca, bet no Valkas nopietnāku veselības problēmu gadījumā jādodas uz 50 km attālo Valmieru.
Valgas slimnīcas galvenā māsa Anastasija Orga stāsta: ja cilvēkam sākušās akūtas veselības problēmas un viņš tiek nogādāts Valgas slimnīcā no Igaunijas puses, neatliekamā medicīniskā palīdzība tiek sniegta bez maksas. “Bet ja cilvēks godīgi atzīstas, ka mūsu slimnīcā ieradies no Valkas, mums no viņa jāprasa maksa. Tādēļ daudzi sacer pasaciņu: “Biju ciemos Valgā, gāju pa ielu, pakritu, atjēdzos, ģipsis!” Agrāk daudzas latvietes izvēlējās dzemdēt Valgas slimnīcā, taču pagājušogad dzemdību nodaļa tika slēgta un arī igaunietēm nākas mērot ceļu uz Tartu.
Alkohola paradīze
Nav jau tā, ka cilvēku kustība pār Valkas/Valgas robežu notiek tikai vienā virzienā, jo arī igauņi bieži dodas uz Latviju, lai izdevīgāk iepirktos un saņemtu dažādus pakalpojumus.
Protams, lielākais magnēts, kas igauņus vilina uz Latviju, ir salīdzinoši lētais alkohols, jo Igaunijā ir krietni augstāks akcīzes nodoklis un grādīgo dzērienu iegāde ir dārgs prieks.
Pēdējo gadu laikā alkohola tirdzniecība Valkā ir strauji uzplaukusi: nelielās pilsētas iedzīvotājus un viesus apkalpo pieci (!!!) alkohola lielveikali.
Ienākot šādā veikalā, jūties kā nonācis alkoholiķa paradīzē, jo visi plaukti ir stāvgrūdām piekrauti ar dažādu veidu dzērieniem: degvīns, konjaks, šampanietis, vīns, alus utt. Cenu starpība ar Igaunijas veikaliem ir patiešām iespaidīga. Piemēram, Igaunijā puslitrs degvīna “Smirnoff” maksā 15 eiro, savukārt Latvijā to iespējams iegādāties par 9 eiro.
Par armēņu brendiju “Ararat” pie igauņiem nāksies samaksāt 19 eiro, bet Latvijas pusē to iespējams nopirkt par 11 eiro.
Ja gaidāmas lielākas svinības, kāzas vai bēres, ietaupījums ir ievērojams. Tādēļ nav brīnums, ka igauņi piekrauj pilnus ratus ar pudelēm, vidējais alkohola tūrista pirkums esot par 300–400 eiro.
Taču jau drīzā nākotnē šis alkohola bizness var beigties tikpat pēkšņi, kā sācies, jo arī Latvijas valdība plāno pakāpeniski celt alkohola akcīzes likmes un pietuvināt tās Igaunijas līmenim. Valkas mērs Krauklis gan uzskata, ka tas nebūtu tālredzīgs solis, jo Latvijas budžets zaudētu ievērojamas naudas summas, ko pašlaik sagādā igauņu un somu alkohola tūristi. “Igauņi nekad nav kautrējušies izmantot naudu, ko viņu budžetam nodrošina alkohola tūrisms no Somijas. Savukārt pie mums Latvijā ir pavisam cita attieksme: sak, ir labi, ja šādā veidā varam nopelnīt, bet nebūs liela bēda, ja naudas straume kādā brīdī beigsies. Šeit ir runa par desmitiem miljonu eiro. Būtu muļķīgi atteikties no tāda ienākumu avota.”
Gaida atgriešanos
Krauklis spriež, ka akcīzes celšanas gadījumā lētā alkohola bizness no Latvijas un Igaunijas pierobežas vienkārši pārcelsies tālāk, piemēram, veikalu tīkla “SuperAlko” īpašnieki plāno attīstīt biznesu pie Lietuvas un Polijas robežas.
Valgas mērs Marguss Lepiks secina, ka Eiropā nav vajadzības mākslīgi radīt šķēršļus brīvai darbaspēka un preču kustībai.
“Daudzi igauņi atraduši darbu Somijā, bet pie mums Valgā strādā cilvēki no Ukrainas un Baltkrievijas. Tāda ir mūsdienu Eiropas realitāte.” Valgas slimnīcas galvenā māsa Anastasija Orga norāda, ka šis process notiek arī katras valsts iekšienē. “Tas, ka cilvēki meklē labākus dzīves apstākļus sev un savai ģimenei, ir pilnīgi dabiski. Piemēram, es pati esmu no Tallinas, bet tagad strādāju Valgā un jūtos ļoti labi. Nemaz nevaru iedomāties, kā būtu audzināt bērnu Tallinā; šeit ir daudz mierīgāka vide.” Slimnīcas vadītājs Marguss Ulsts piebalso, ka igauņu pensionāri pārdod dzīvokļus Tallinā un pārceļas uz Valgu. “Labu dzīvokli Tallinā var pārdot par 150 000 eiro, bet Valgā dzīvokli iespējams nopirkt par 15 000 eiro. Paliek pāri daudz naudas, lai pietiktu līdz mūža galam.”
Valkas mērs Krauklis nezaudē cerību, ka valcēnieši, kas labākas dzīves meklējumos ir devušies peļņā uz Igauniju, kādreiz atkal atgriezīsies Latvijas paspārnē.
“Labā ziņa ir tā, ka šie cilvēki nav aizbraukuši uz Īriju vai Norvēģiju, viņi ir tepat blakus. Ja situācija Latvijā uzlabosies un mūsu algas pietuvosies Igaunijas līmenim, vairākums latviešu nekavējoties atgriezīsies Latvijā. Savukārt tos, kas jau daudzus gadus dzīvo un strādā Rietumeiropā, labākajā gadījumā sagaidīsim atpakaļ tikai pēc aiziešanas pensijā.”
