“Kaimiņš uzstādījis kameru, kas filmē arī daļu mana īpašuma…” Vai tā drīkst? 0
Kaimiņš savā dārzā uzstādījis 360 grādu leņķa videonovērošanas kameru. Tā atrodas uz statīva netālu no žoga, tāpēc arī liela daļa mana īpašuma nemitīgi tiek filmēta. Nav mani par to informējis. Vai tā drīkst? Jautā Edvīns Pierīgā
Vai tiešām filmē arī kaimiņu
Datu valsts inspekcijā (DVI) stāsta, ka attiecībā uz videonovērošanu jāatceras – Datu regula neattiecas uz tādu personas datu apstrādi, ko veic fiziska persona tikai personīga vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā. To arī nepiemēro tādai personas datu apstrādei (šajā gadījumā videonovērošanai), kuru veic fiziska persona un tā nav saistīta ar profesionālo vai komerciālo darbību.
Respektīvi, ja persona izvieto videonovērošanas kameras sava nekustamā īpašuma teritorijā un veic videonovērošanu tikai savā teritorijā, šīm darbībām nav piemērojami Datu regulas noteikumi.
Sava nekustamā īpašuma teritorijā persona drīkst izvietot kameras savas teritorijas videonovērošanai. Turklāt jautājumā izklāstītajā gadījumā cilvēkam tikai šķiet, ka kamera filmē kaut ko vairāk par kaimiņa teritoriju, līdz ar to tas ir tikai pieņēmums.
Pirmais solis, ko DVI iesaka darīt, ir sazināties ar kaimiņu un noskaidrot, vai kamera filmē ārpus viņa teritorijas. Iespējams, kameras leņķis ir mazs vai kamerai ir zema izšķirtspēja, līdz ar to blakusteritorijas filmēšana un datu apstrāde nemaz nenotiek. Inspekcijā norāda – tās ir divu cilvēku, kuru īpašumi robežojas, privātās attiecības, un cilvēkiem primāri būtu tās jārisina pašiem, neiesaistot valsts institūcijas.
Iespējams, kaimiņš neapzinās, ka kameras redzeslokā nonāk arī cits īpašums, un ir gatavs mainīt kameras leņķi.
Ja filmē arī cita īpašumu, tad saistoša Datu regula
Ja, uzraugot privātīpašumu, videonovērošanas kamera filmē arī citām personām piederošu īpašumu, videonovērošanas veicējam regulas prasības ir obligātas. Lai veiktā datu apstrāde būtu atbilstoša, cilvēkam, kurš veic videonovērošanu, jāspēj pierādīt, ka ir piemērojams kāds no Datu regulā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem. Šādā gadījumā par tiesisko pamatu var būt personas leģitīmo interešu ievērošana, proti, tiesiska interese aizsargāt savu īpašumu, novērst iespējamo prettiesisko rīcību (mantas bojāšana, zādzība u.c.).
Bieži vien kaimiņi izvieto kameras, lai būtu pierādījumi, ja notiek ielaušanās teritorijā un zādzība, vai lai savāktu pierādījumus par kaimiņu prettiesisko rīcību, piemēram, atkritumu mešanu pie žoga vai pāri tam, žoga bojāšanu u.c., tāpēc tiek filmēta īpašumu robeža – žogs.
Vairumā gadījumu kameras uzstādīšana ir tikai pašu kaimiņu savstarpējo attiecību sekas.
Kad vērsties Datu valsts inspekcijā
Ja kameras tomēr filmē cita cilvēka privātīpašumu un kaimiņš nereaģē uz lūgumu mainīt kameras leņķi, cilvēks var iesniegt sūdzību DVI, izskaidrojot situāciju un pievienojot nepieciešamos pierādījumus (fotogrāfijas, sarakstes ar kaimiņu utt.).
Saņemot sūdzību no iedzīvotāja par iespējamu videonovērošanu, DVI nosūtīs kaimiņam informācijas pieprasījumu, kurā arī izskaidros videonovērošanas tiesiskos aspektus un uzdos jautājumus, lai pārliecinātos, vai tiek ievērotas Datu regulas prasības. Piemēram, tiks jautāts, kāds ir videonovērošanas nolūks, vai ir uzstādīta videonovērošanas zīme, cik ilgi tiek glabāti videoieraksti utt. Tiek prasīts arī atsūtīt kameru ekrānu bildes, lai saprastu, kādā apjomā tiek veikta videonovērošana.
Ja inspekcija konstatē, ka videonovērošana notiek neatbilstoši normatīvo aktu prasībām, piemēram, tiek filmēts arī kaimiņa īpašums plašā apjomā, tā var uzlikt par pienākumu mainīt kameras leņķi. Paralēli tiek sniegta atbilde sūdzības iesniedzējam, izskaidrojot videonovērošanas tiesiskos aspektus un norādot, ka inspekcija saņemto informāciju izvērtēs un veiks pārbaudi.
Zini!
Videonovērošana pati par sevi nav aizliegta, un persona savu teritoriju drīkst novērot bez saskaņošanas ar kaimiņiem vai valsts institūcijām.
