Kaimiņš piedāvā Kariņam neņemt valdībā ne Gobzemu, ne arī ministru amatos jau pabijušos politiķus 1
“KPV LV” valdes loceklis Artuss Kaimiņš apvienības “Jaunā Vienotība” (JV) politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā “KPV LV” pārstāvi Aldi Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no “vecajām varas partijām”, kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.
“Ierosinu Krišjānim Kariņam kā potenciālam šī brīža premjera amata kandidātam izsvītrot no iespējamā Ministru kabineta locekļu saraksta Aldi Gobzemu no partijas “KPV LV”, bet no vecajām varas partijām – visas tās personas, kas ir jau bijuši ministri vai augstas valsts amatpersonas,” teikts Kaimiņa paziņojumā.
Saeimas deputāts tādējādi cerot “likvidēt veco, netīro politiku”, lai tiktu galā ar obligātā iepirkuma komponentes radītajām problēmām, īstenotu administratīvi teritoriālo reformu, kā arī sakārtotu nodokļu sistēmu. “Šos darbus var īstenot tikai ar jaunu un tīru politiku, kā arī jaunu un godīgu Ministru kabineta locekļu sastāvu,” uzskata Kaimiņš.
Savā paziņojumā viņš arī norāda, ka netic Gobzema saistībai ar ekspolitiķi Aināru Šleseru vai kādu citu Latvijas oligarhu. “Par šādu saistību man nav zināmi nekādi pierādījumi. Tomēr es uzskatu, ka smaga, bet, iespējams, nepieciešama cena ir atteikšanās no enerģiskā un stiprā mūsu partijas biedra Alda Gobzema virzīšanas uz ministra amatu, ja tas ir priekšnosacījums labākai valstij un partijas “KPV LV” programmas īstenošanai, kas ļaus attīrīt mūsu nākotnes politiku no tiem vecās politikas pārstāvjiem, kuru laiks Latvijas politikā ir beidzies.”
Kaimiņš uzsver, ka politika ir kompromisu māksla, un “nopietna politiķa pienākums ir pārvarēt personīgās ambīcijas un aizspriedumus valsts interesēs”.
Pēc Kaimiņa domām, visiem valdības veidošanā iesaistītajiem politiskajiem spēkiem vienādā mērā ziedojot savas ambīcijas, kas saistītas ar personālijām, valdību būtu iespējams izveidot nekavējoties.
Aģentūrai LETA pirmdien neizdevās sazināties ne ar Gobzemu, ne “KPV LV” valdes locekļiem Ati Zakatistovu un Lindu Liepiņu. Arī JV pārstāvji Krišjānis Kariņš un Arvils Ašeradens uz tālruņa zvaniem neatbildēja.
Kā ziņots, Kariņš kā iespējamais premjera amata kandidāts iepriekš rīkoja neoficiālas valdības veidošanas sarunas un iekšlietu ministra amatu piedāvāja “KPV LV”, taču “KPV LV” šim amatam virzīja Gobzemu, kuru Kariņš nebija ar mieru ņemt savā valdībā reputācijas problēmu dēļ. Tomēr “KPV LV” atteicās mainīt Gobzema kandidatūru. Tieši šī situācija sarežģīja sarunas par Kariņa valdības veidošanu.
Tagad Kariņa kandidatūra neoficiāli vairs netiek minēta kā vienīgā ticamā premjera amatam. Līdzās tai tiek apsvērtas arī citu JV pārstāvju – Arvila Ašeradena un Edgara Rinkēviča – kandidatūras. Politiķi norāda, ka pašlaik skaidru sarunu iznākumu prognozēt ir grūti, līdz ar to vēl ir pāragri teikt, kurš tieši varētu uzņemties premjera pienākumus.
Četri politiskie spēki – JV, “Attīstībai/Par!” (AP), Jaunā konservatīvā partija (JKP) un nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) – vienojušies veidot koalīcijas kodolu. Šīm partijām kopumā parlamentā ir 50 balsu, un tiek meklēti risinājumi, lai gūtu pārliecinošāku vairākumu. Kā iespējamais risinājums tiek vērtēta iespēja piesaistīt “KPV LV” deputātu balsis, kā arī netiekot izslēgta iespēja, ka domstarpību dēļ atsevišķi politiķi varētu atšķelties no šī politiskā spēka.
Tikmēr Gobzems sociālajā tīklā “Facebook” paudis, ka kāds “KPV LV” cenšoties šķelt, “cerot, ka partijā būs nodevēji”. Gobzems paudis viedokli, ka papildu balsis Kariņa, Rinkēviča vai Ašeradena valdībai cenšoties rast “ar publiskiem meliem, ar nesankcionēti ierakstītām sarunām Saeimas telpās”. Politiķis apgalvo, ka viņam par to ir pierādījumi, jo viņš arī esot ticis “ierakstīts draudzīgas sarunas ar JKP spici laikā Saeimas telpās”.
Kad Kariņš veda neoficiālās valdības veidošanas sarunas, viņš bija nācis klajā ar piedāvājumu, ka JV jaunajā valdībā bez premjera amata varētu vadīt arī Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju. AP tika piedāvāts uzņemties aizsardzības ministra, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, kā arī veselības ministra amatus. JKP tika piedāvāts vadīt Tieslietu ministriju, Satiksmes ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, bet “KPV LV” – Iekšlietu ministriju, Ekonomikas ministriju un Labklājības ministriju. VL-TB/LNNK Kariņa valdībā varētu būt atbildīga par Kultūras ministriju, Zemkopības ministriju, kā arī partija varētu izvirzīt īpašo uzdevumu ministru demogrāfijas jautājumos.
JV iepriekš pauda, ka ārlietu ministra amatu Kariņa valdībā varētu turpināt ieņemt Edgars Rinkēvičs (JV), savukārt finanšu ministra kandidāti partijai esot vairāki un šis jautājums vēl nebija izlemts. Šim amatam tika vērtēti vairāki partijas pārstāvji – Jānis Reirs un Ašeradens, neoficiālās sarunās pauda politiķi.
AP bija lēmusi, ka aizsardzības ministra amatam piedāvās Arti Pabriku, kurš būtu arī premjera biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam – Juri Pūci, bet veselības ministres amatam – Ilzi Viņķeli.
VL-TB/LNNK bija paudusi uzskatu, ka Kariņa valdībā kultūras ministres pienākumus būtu jāturpina pildīt Dacei Melbārdei, par īpašo uzdevumu ministru demogrāfijas jautājumos varētu kļūt Imants Parādnieks, bet zemkopības ministra amatam tiktu virzīts Kaspars Gerhards.
“KPV LV” darbam Kariņa valdībā bija gatava virzīt Gobzemu uz iekšlietu ministra posteni, Didzi Šmitu uz ekonomikas ministra amatu, bet labklājības ministra krēslā partija gribētu sēdināt Ievu Krapāni, kura bijusi Reģionālās pašvaldības policijas lietvede.
Savukārt JKP izglītības un zinātnes ministra amatam bija gatava virzīt deputāti Ilgu Šuplinsku, kura līdz iešanai politikā bija Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore. Tieslietu ministra amatam Kariņa valdībā JKP bija gatava virzīt partijas līderi Jāni Bordānu, bet uz satiksmes ministra amatu – Tāli Linkaitu.
Ja Kariņš rīkotos saskaņā ar Kaimiņa aicinājumu, tad viņam būtu jāatsaka vieta valdībā vismaz tādiem potenciālajiem “veco varas partiju” kandidātiem kā Rinkēvičs, Ašeradens, Reirs, Melbārde, Parādnieks un Gerhards, jo viņi visi jau iepriekš ir bijuši ministri vai augstas valsts amatpersonas.
