Kaimiņiene cenšas ieriebt un ķengājas: var pieprasīt atlīdzību par morālo kaitējumu 0
Dzīvoju laukos, kur vietējie cits citu labi pazīst. Man ir sens konflikts ar kaimiņieni par mūsu zemesgabalu robežām. Viņa ar mani tiesājās, taču lietu zaudēja. Tagad visādi cenšas man ieriebt. Nesen pielīmēja pie manas sētas plakātu, kur bija ķengājošs zīmējums un visādas man adresētas rupjības. Vai es varētu pieprasīt atlīdzību par morālo kaitējumu? SILVIJA JĒKABPILS NOVADĀ
Komplicēti un individuāli
“Morālais kaitējums ir saistīts ar cilvēka ciešanām, sāpēm, pārdzīvojumiem, ko nav iespējams precīzi novērtēt. Pārciestā sekas nevar aizstāt ar naudu, taču, sniedzot cietušajai personai atbilstīgu atlīdzinājumu naudas izteiksmē, iespējams sagādāt vismaz daļēju gandarījumu,” skaidro juriste Kristīne Krēsliņa. “Saskaņā ar Civillikuma 1635. panta otro daļu morālā kaitējuma atlīdzības apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā kaitējuma smagumu un sekas. Tātad konkrēts kaitējuma apjoms Civillikumā nav minēts, jo komplicētības un individualitātes dēļ nav iespējams likumā uzskaitīt visus gadījumus, kad atlīdzība jāpiešķir.”
Morālā kaitējuma atlīdzības apjoms jāsamēro ar nodarīto kaitējumu.
Tātad tiesai jāņem vērā morālā kaitējuma smagums, būtība, tā nodarīšanas apstākļi un sekas, kā arī citi svarīgi apstākļi. Atlīdzībai ne tikai jāsniedz mierinājums aizskartajai personai, bet arī jāattur vainojamā persona no līdzīgu aizskārumu izdarīšanas nākotnē. Tas nozīmē, ka atlīdzinājumam jābūt samērīgam, bet salīdzināmos apstākļos – līdzīgam.
Tiesu prakse
Atlīdzības apjoma noteikšanā tiek ņemti vērā tiesas spriedumi citās lietās un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) prakse. Atlīdzība nedrīkst būt ievērojami zemāka par minimumu, kādu salīdzināmās lietās noteikusi ECT.
Sadzīvē tiešām nereti rodas dažādas konfliktsituācijas, kas atsevišķos gadījumos ir iemesls, lai prasītu morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Tā, piemēram, kāda sieviete iesniedza tiesā prasību pret savu kaimiņieni par kompensācijas piedziņu sakarā ar goda un cieņas prettiesisku aizskārumu, jo kaimiņiene mājas pagalmā, t.i., sabiedriskā vietā, bija nolamājusi sievieti necenzētiem vārdiem.
Šie necenzētie vārdi bija adresēti tieši šai sievietei un publiski sabiedriskā vietā aizskāra viņas godu un cieņu, turklāt tas notika citu cilvēku klātbūtnē. Ar tiesas lēmumu apvainotāja tika atzīta par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīta ar naudassodu.
Prasības iesniedzēja lūdza piedzīt arī atlīdzību par morālo kaitējumu. Nosakot atlīdzības apmēru, tiesa ņēma vērā, ka prasītāja ir jau gados un ar nopietnām veselības problēmām un ka starp prasītāju un atbildētāju jau ilgstoši pastāv savstarpēji naidīgas attiecības. Tiesa vērtēja arī abu pušu raksturojumus, kurus sniedza citi kaimiņi, un darbavietas raksturojumu.
Šajā gadījumā gan tiesa noteica tikai nelielu atlīdzību par morālo kaitējumu, jo atbildētājas rīcības dēļ prasītājas gods un cieņa nebija pārmērīgi cietuši, taču atlīdzinājumam tomēr ir jāsniedz prasītājai gandarījums, tāpēc šāds lēmums tika pieņemts.
Liecinieki un pierādījumi
“Jūsu gadījums varētu būt līdzīgs, jo plakāta, kas aizskar jūsu godu un cieņu, izvietošanu citām personām pieejamā vietā var uzskatīt par jūsu tiesību aizskārumu. Vēlams lietā kā lieciniekus pieaicināt cilvēkus, kuri šo plakātu redzēja, kā arī cilvēkus, kuri varētu liecināt par jūsu pastāvošajām konflikta attiecībām,” iesaka juriste.
Taču jāņem vērā – jums pašai būs jāpierāda, ka plakātu izvietoja tieši šī kaimiņiene.
