Kaimiņi vardarbīgi un cietsirdīgi izturas pret saviem bērniem. Vai viņus var krimināli sodīt? 0
Vai vecākus var krimināli sodīt par vardarbīgu izturēšanos pret bērniem, piemēram, regulāru un nežēlīgu sišanu ar siksnu, žagariem, raušanu aiz matiem, publisku pazemošanu u.tml.? Man kaimiņos dzīvo tāda ģimenīte. LEONTĪNE RĪGĀ
Kas teikts likumā
Krimināllikuma 174. pantā teikts, ka par cietsirdīgu vai vardarbīgu apiešanos ar nepilngadīgo (personu no 14 līdz 18 gadiem), ja nodarītas fiziskas vai psihiskas ciešanas un ja to veikušas personas, no kurām cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs (ja vien ar šīm darbībām nav nodarīti vidēji smagi vai smagi miesas bojājumi), soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un probācijas uzraudzību līdz trim gadiem.
Par tādām pašām darbībām pret mazgadīgo (personu līdz 14 gadiem) soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un probācijas uzraudzību līdz trim gadiem.
Lai izlemtu, kā rīkoties, ar likumu zināšanām vien nepietiek. Juristi šajos jautājumos nereti mēdz pārskatīt tiesu praksi, tāpēc sniedzam ieskatu Latvijas Republikas Augstākās tiesas apkopojumā “Tiesu prakse krimināllietās par cietsirdību un vardarbību pret nepilngadīgo”.
Vardarbības raksturojums
Vardarbība ir aktīva darbība, kas izpaužas kā cilvēka personiskās drošības prettiesisks apdraudējums, fiziski vai psihiski iedarbojoties uz cilvēka ķermeni (orgāniem, audiem, fizioloģiskajām funkcijām, psihi). Ir divējāda vardarbība:
• fiziskā – spēka lietošana jebkādā veidā ar jebkādiem līdzekļiem un paņēmieniem, bērna veselībai un dzīvībai bīstama apzināta spēka lietošana saskarsmē ar bērnu, tādējādi apdraudot cietušā fizisko drošību;
• psihiskā (emocionālā) – bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšana (draudot viņam, lamājot, pazemojot viņu, bērna klātbūtnē vardarbīgi izturoties pret viņa tuviniekiem vai citādi kaitējot bērna emocionālajai attīstībai).
! Vardarbība pret māti bērnu klātbūtnē vērtējama kā emocionālā vardarbība pret nepilngadīgo.
Cietsirdīga apiešanās ir arī bezdarbība
Cietsirdīga apiešanās savukārt ir bezdarbība, ko raksturo nolaidīga izturēšanās pret bērnu – aprūpes un uzraudzības pienākumu nepildīšana, pamešana novārtā, kad netiek ievērotas bērna medicīniskās, emocionālās, vides un fiziskās vajadzības.
Piemēram, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 174. panta otro daļu par vainīgu atzina sievieti, kura cietsirdīgi apgājās ar saviem pieciem mazgadīgajiem bērniem – vairākkārt ieslēdza dzīvoklī un atstāja bez pārtikas un adekvātas uzraudzības, atņēma vecākajiem bērniem mobilos telefonus. Pēc jaunāko meitu piedzimšanas apsūdzētā vairākas reizes atradās ilgstošā prombūtnē, bet zīdaiņus atstāja tikai desmit, astoņus un sešus gadus veco bērnu aprūpē un uzraudzībā. Tādējādi māte pārkāpa aizliegumu atstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, kuras nav sasniegušas 13 gadu vecumu, klātbūtnes.
Precīzi jādefinē, kādas ciešanas nodarītas
Kriminālatbildībā obligāts nosacījums ir fizisku vai psihisku ciešanu nodarīšana, apejoties ar bērnu cietsirdīgi vai vardarbīgi. Apsūdzībā un tiesu nolēmumos precīzi jānorāda, kādas ciešanas kādā veidā ir nodarītas.
Fiziskās ciešanas ir vardarbības tiešas sekas, kas izpaužas ar sāpēm, dažādiem slimīgiem simptomiem, traumām, ievainojumiem (tie tomēr tiek kvalificēti kā viegli miesas bojājumi). Psihiskās ciešanas rodas psihiskās (emocionālās) vardarbības dēļ, kas izpaužas ar pārmaiņām cilvēka emocionālajā veselībā negatīvu psihisku stāvokļu veidā jeb kā emocionāls stress. Tas mēdz būt draudu un aizvainojuma situācijās, kad ir bailes, ka draudi tiks īstenoti. Aizvainojums un pazemojums var izraisīt pārmaiņas psihisko procesu norisē, darbības motivācijas transformāciju, kustību un runas centru darbības traucējumus, tādējādi kavējot bērna sociālo, emocionālo, kognitīvo (ar izziņu saistīto) un intelektuālo attīstību un/vai neatbilstīgi mainot viņa uzvedību.
! Psihisko ciešanu nodarīšana jāpamato ar ekspertīzes atzinumu vai ar psihologa atzinumu par cietušā psiholoģiskās izpētes rezultātiem.
Kādā lietā, piemēram, tika konstatēts, ka sešgadīga zēna un 11 gadus vecas meitenes patēvs sistemātiski pieļāvis emocionālu un fizisku vardarbību pret abiem bērniem, nodarīdams cietušajiem fiziskas un psihiskas ciešanas. Bērniem tika konstatēti psihoemocionāli traucējumi un psihosomatiskas reakcijas, depresīvas iezīmes, atsevišķi pēctraumas stresa simptomi, trauksme, vainas un nedrošības sajūta, neziņa un neizpratne par patēva rīcību, bailes no viņa atriebības. Šādas pazīmes būtiski ietekmē cietušo vispārējo veselības stāvokli un tālāko attīstību, tāpēc patēvs saņēma pelnītu sodu.
Cietušais bieži vien ir atkarīgs no vainīgā
Lai personu atzītu par Krimināllikuma 174. pantā minētā nozieguma subjektu, jākonstatē, ka cietušais bijis materiāli vai citādi atkarīgs no vainīgās personas, un tas nozīmē gan atkarības fakta konstatējumu, gan tā pamatojumu. Apsūdzībā un tiesu nolēmumos precīzi jānorāda atkarības veids. Ja tiek konstatēta cietušā citāda atkarība no apsūdzētā, jāatklāj tās saturs.
Cietušā atkarība (atrašanās kāda varā un ietekmē, patstāvības trūkums) no vainīgās personas var būt dažādu veidu. Ar materiālo atkarību jāsaprot attiecības, kad vainīgajam bijis pienākums sniegt cietušajam būtisku materiālo palīdzību vai cietušais atradies vainīgā pilnīgā apgādībā. Ar cita veida atkarību krimināltiesībās saprot militāras, dienesta un darba attiecības, kā arī attiecības starp pedagogu un skolēnu, medicīnas darbinieku un pacientu, fiziski nespējīgu vai psihiski slimu cilvēku un viņa kopēju, atkarību, kas izriet no radniecības, laulības utt.
! Lai personu atzītu par 174. pantā paredzētā nozieguma subjektu, pietiek konstatēt cietušā materiālo atkarību vai kādu citu atkarības veidu. Likumdevējs neprasa konstatēt gan materiālo, gan vēl kādu citu atkarību. Nozieguma kvalifikācijai pilnīgi pietiek ar viena atkarības veida konstatāciju.
Bērna atkarība no bioloģiskajiem vecākiem, aizbildņiem, patēva un pamātes izriet no legāli nostiprinātām attiecībām un pienākumiem, bet sarežģītāk šie jautājumi var būt risināmi, ja apsūdzētais ir cietsirdīgi vai vardarbīgi izturējies pret nereģistrētā laulībā dzīvojošas personas mazgadīgajiem vai nepilngadīgajiem bērniem (tiesu nolēmumos viņi nereti tiek dēvēti par audžubērniem).
Kādas tiesas spriedumā, piemēram, norādīts: vīrietis, kurš vismaz divus gadus dzīvo kopā ar savu faktisko sievu un viņas mazgadīgo dēlu, atrodas vienā ģimenē ar bērnu un vienā ģimenes saimniecībā, ir persona, no kuras bērns ir materiāli un citādi atkarīgs. Sākot no zēna astoņu gadu vecuma, vīrietis pret bērnu bija lietojis fizisku vardarbību, sizdams ar siksnu pa dažādām ķermeņa daļām. Vīrietis zēna klātbūtnē arī regulāri fiziski vardarbīgi izturējies pret viņa māti un draudējis izrēķināties, kad bērns vēlējies mātei palīdzēt. Tiesa norādīja, ka lietā nav strīda par to, vai varmāka atbilst Krimināllikuma 174. pantā paredzētā nozieguma subjektam. Ir konstatēta gan cietušā bērna materiālā un citāda atkarība no apsūdzētā, kurš strādāja algotu darbu un šo ģimeni apgādāja, gan vardarbība pret bērnu un viņa māti.
UZZIŅA
Tiesu informatīvās sistēmas statistika vēsta, ka par Krimināllikuma 174. pantā minēto noziegumu ir notiesātas:
• 2012. gadā – 40 personas;
• 2013. gadā – 34 personas;
• 2014. gadā – 49 personas;
• 2015. gadā – 42 personas;
• 2016. gada pirmajā pusgadā – 13 personas.
Svarīgi
• Kriminālprocesos par noziedzīgiem nodarījumiem pret nepilngadīgajiem nepieciešams īpaši rūpīgi analizēt visus lietas materiālus.
• Kriminālprocesa izbeigšana un vainīgās personas atbrīvošana no kriminālatbildības pieļaujama tikai tad, ja tas ir nepilngadīgā interesēs un tiesai ir pilnīga pārliecība, ka cietušais turpmāk netiks apdraudēts.
KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA
