Lietuvā – 2022.gada jūlijā, Igaunijā – 2023.gada vasarā. Kā kaimiņos lēma par Dziesmu svētku pārcelšanu? 9
Diāna Jance, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Gluži tāpat kā Latvijā, arī Lietuvā visu pagājušo gadu norisinājās ilgas diskusijas par Dziesmu svētku norises kārtību. Iepriekšējie Skolēnu dziesmu svētki pirms pandēmijas, piedaloties 22 tūkstošiem dalībnieku, notika 2016. gadā.
Sekojot līdzi 2020. gada ziņām, liekas, ka lietuviešiem lēmumus nav bijis viegli pieņemt, turklāt plāni ir mainīti vairākas reizes.
Lietuvā: 2022. gada jūlijā
Vēl 2020. gada pavasarī organizatori – Lietuvas Nacionālā kultūras centra pārstāvji – minēja, ka svētkus būšot grūti pārcelt, jāņemot vērā jau paveiktie priekšdarbi, izveidotās māksliniecisko pasākumu koncepcijas, sagatavotie scenāriji, koru apgūtais repertuārs un iesaistīto dalībnieku skaits.
Sākotnēji, pirmās ārkārtas situācijas laikā, 2020. gada vasarā plānotos Skolēnu dziesmu svētkus nolēma pārcelt uz 2021. gada vasaru.
Taču jau drīz plāni turpināja mainīties, un, piemēram, Lietuvas rietumu reģionu Dziesmu svētku organizatoriskā komiteja vēl pirms Nacionālā kultūras centra, sekojot valdības pieņemtajiem krīzes ierobežojumiem, paziņoja par reģionālo svētku pārcelšanu uz 2022. gada vasaru, uzsverot, ka tiks saglabāts līdzšinējais repertuārs un koncertos varēs piedalīties jau agrāk izvēlētie dalībnieki.
Šobrīd Lietuvā vēl joprojām ir spēkā pagājušā gada septembrī izziņotie datumi: Skolēnu dziesmu svētki ir pārcelti uz 2022. gada jūliju, savukārt Vispasaules lietuviešu dziesmu un deju svētkus paredzēts organizēt 2024. gadā, tādējādi godinot Lietuvas Dziesmu svētku tradīcijas simtgadi.
Interesanti, ka Lietuvas Nacionālā kultūras centra informācijas lapā vēl joprojām izziņotas arī šovasar paredzētās Skolēnu dziesmu dienas reģionos.
Igaunijā: 2023. gada vasarā
Iepriekšējie XII Igaunijas Jaunatnes dziesmu un deju svētki ar teju 25 tūkstošiem dalībnieku norisinājās 2017. gadā. 2022. gadā paredzētos Igaunijas XIII Jaunatnes dziesmu un deju svētkus tika nolemts rīkot gadu vēlāk – 2023. gada vasarā.
Ziņu pavadīja precīzi un pamatīgi paskaidrojumi, kuros kā pati galvenā doma tika uzsvērta iespēja svētkiem gatavoties ilgāk, augstvērtīgāk un, galvenais, atbilstošos apstākļos.
Liekas, ka igauņu svētku organizatori un mūziķi tiešām ir norūpējušies par iespējamo kvalitāti, jo šobrīd koristu un diriģentu vidū veiktā aptauja parāda, ka tikai viena piektā daļa pedagogu ir praktizējuši koru mēģinājumus tiešsaistē un daudzi kori savu darbību ir pat apstādinājuši.
Reģistrācija Igaunijas XIII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem sāksies 2021. gada septembrī, un svētku mākslinieciskā komiteja paredzējusi līdzšinējo repertuāru nedaudz mainīt, lai atvieglotu koru un diriģentu darbu. Precīzs repertuārs būs zināms šī gada beigās.
Dziesmu un deju svētku fonda vadītājs Margus Tomla uzsvēris, ka gatavošanās svētkiem parasti saistīta ar visu, kas pēdējā gada laikā izrādījies praktiski neiespējams, – kopīgiem mēģinājumiem koriem, orķestriem un deju kolektīviem, piedalīšanos ierastajos novada mēģinājumos un koncertos un ciešo kopību pašā galvenajā svētku nedēļā.
Par nākamā gada galveno mērķi organizatori noteikuši: “Kopīgi izkustināt Dziesmu un deju svētku kustību no pandēmijas ietekmes. Visa gada laikā kolektīviem paredzēts daudz darba, gatavojoties visiem līdz šim atceltajiem koncertiem, priekšnesumiem un novada Dziesmu svētkiem, kā arī atjaunojot viņu māksliniecisko līmeni, kas nozīmē, ka mūsu jaunajiem mūziķiem, sākot no rudens, paredzams ļoti saspringts un strādīgs laiks.”
Igaunijas kultūras ministre Anneli Ota jau uzreiz izteica atbalstu Dziesmu svētku fonda lēmumam par to pārcelšanu, oficiāli paziņojot, ka arī XIII Jauniešu dziesmu un deju svētku valsts budžeta finansēšanas plāns tiek pārcelts par vienu gadu uz priekšu.
“Dziesmu un deju svētku finansējums ir garantēts valsts budžetā, un to Kultūras ministrija katru reizi pieprasa gadā tieši pirms paredzētajiem svētkiem. Kopējais apjoms ir aptuveni divi miljoni eiro, pārējo sedz ieņēmumi no sponsorēšanas un biļetēm.”
XIII Jauniešu dziesmu svētku mākslinieciskais vadītājs diriģents Pērts Ūsbergs pieminējis, ka organizatori domā, kā 2023. gada svētkos aicināt piedalīties arī daudzus studentu koru dalībniekus un dejotājus, proti, arī 2022. gada vidusskolu absolventus.
Starp citu – jau iepriekšējos svētkos organizatori ir uzsvēruši, ka tie ir vispārēji jaunatnes svētki un dalībnieku vecums ir no septiņiem līdz pat 27 gadiem.
“Arī studentu kori var būt daļa no skolēnu svētku dalībniekiem. Mēs apspriežam iespēju izveidot modeli, lai pirmā kursa studentam būtu iespēja piedalīties svētkos kopā ar savu bijušo skolas kori,” teic Pērts Ūsbergs.
Viņš piebilst, ka Dziesmu un deju svētku pārcelšana gadu vēlāk nozīmē repertuāra apguvi mierīgākā tempā: “Agrāk diriģenti un skolotāji sūdzējās, ka tam trūkst laika, toties tagad mēģinājumu perioda pagarināšanu var uzskatīt tikai par pozitīvu iespēju.”
