Kaimiņa parādi nav jāmaksā! Apsaimniekotāja atrunas nav pamatotas 0
Mūsu mājā Rīgā ir 11 dzīvokļu. Viena dzīvokļa īpašniekam bija uzkrājies ļoti liels parāds par ūdeni un apkuri. Vēlāk viņš īpašumu pārdeva. Apsaimniekotājs “Latio namsaimnieks” 2013. gada oktobrī pārējo dzīvokļu īpašniekiem piedāvāja nomaksāt viņa parādu par ūdeni – 1038,68 eiro –, sadalot to pēc dzīvokļu skaita. Vairāk nekā gadu ik mēnesi man rēķinā tika iekļauts šis maksājums. “Latio namsaimnieks” skaidro, ka šādi lēmuši dzīvokļu īpašnieki savā kopsapulcē, taču tās lēmumu un protokolu nerāda. Es par sapulci nezināju un tajā nepiedalījos. Man ir aizdomas, ka sapulces lēmums nav tiesisks. Kā rīkoties, lai nemaksātu svešu parādu? Tagad man par to rēķina kavējuma naudu. Vai tas ir likumīgi? MIRDZA RĪGĀ
Jāvēršas pret konkrēto parādnieku
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes galvenā speciāliste Dace Ludborža skaidro, ka apsaimniekotājs nav rīkojies godprātīgi. Tas ir apņēmies iekasēt maksu par komunālajiem pakalpojumiem, tātad šis darbs jāveic un vajadzības gadījumā parāds jāpiedzen. Kaut gan parādnieks dzīvokli pārdevis, pret viņu joprojām var sniegt prasību tiesā par parāda piedziņu. Atbilstīgi Civillikumam prasības noilgums iestāsies tikai pēc 10 gadiem.
Vai nolēma nodarboties ar labdarību?
Neviens likums neparedz, ka dzīvokļu īpašniekiem būtu jāmaksā sveši parādi, tomēr kopsapulcē dzīvokļu īpašnieki var pieņemt dažādus lēmumus. Taču jebkuram dzīvokļa īpašniekam ir tiesības iepazīties ar mājas lietu, visiem sapulču protokoliem un pārliecināties, vai par lēmumu maksāt svešus parādus patiešām lēmis vairākums īpašnieku (50% plus viena balss).
Dace Ludborža stāsta, ka “Rīgas Ūdens” līgumu par ūdens piegādi daudzdzīvokļu namam slēdz nevis ar dzīvokļa īpašnieku, bet gan ar mājas apsaimniekotāju, kam jānorēķinās par kopējo ūdens patēriņu. Savukārt apsaimniekotāja pienākums ir no katra dzīvokļu īpašnieka iekasēt maksu par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, tostarp par auksto un karsto ūdeni.
Speciāliste uzsver, ka nevienā likumā nav tāda jēdziena kā dzīvokļu īpašnieku kopības parāds. Likumos rakstīts, ka katra dzīvokļa īpašnieks atbild tikai par savu patēriņu. Lai tiktu galā ar absurdo situāciju, viņa iesaka dzīvokļa īpašniecei lūgt “Rīgas Ūdenim” rakstisku atbildi, vai viņai ir parādsaistības pret šo uzņēmumu. Ja atbilde būs negatīva, tas būs rakstisks pierādījums strīdā ar apsaimniekotāju.
No “Latio namsaimnieka” dzīvokļa īpašniecei rakstiski jāpieprasa minētās sapulces lēmuma un protokola (ar dzīvokļu īpašnieku parakstiem) apstiprinātas kopijas, kā arī ziņas, kuru dzīvokļu īpašnieki nav samaksājuši par ūdeni un kādas darbības veiktas, lai piedzītu parādu no viņiem. Iesniegumā norādiet: gadījumā, ja apsaimniekotājs mēneša laikā nesniegs atbildi, jūs būsiet spiesta vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, kā arī sniegt prasību tiesā.
