Saeima kopš oktobra nevar pieņemt lēmumu, prokuratūra satraucas. Kāpēc Kaimiņa izdošana kavējas? 14
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijai kopš pagājušā gada oktobra, kad tā saņēma Ģenerālprokuratūras lūgumu izdot kriminālvajāšanai neatkarīgo Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu, nav izdevies sagatavot šo jautājumu izskatīšanai Saeimas sēdē.
Lēmumu komisija laika trūkuma dēļ nepieņēma arī otrdien, solot sēdi turpināt, kad izdosies saskaņot visu uzaicināto dalību nākamajā sēdē. Grūtības to izdarīt ir minētas kā viens no iemesliem, kāpēc jautājuma izlemšana ir ieilgusi.
Vienlaikus vairāki deputāti vēlējās noskaidrot, vai šī lieta nav bijusi politiskais pasūtījums, par kādu to uzskata arī pats A. Kaimiņš.
Pirmsākumi A. Kaimiņa nonākšanai tiesībsargājošo iestāžu uzmanības lokā jāmeklē vasarā pirms 13. Saeimas vēlēšanām, kad 2018. gada jūnijā viņu Saeimas namā aizturēja, kam toreiz parlaments piekrita.
Deputāts tika turēts aizdomās par partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā un nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā, taču vēlāk kriminālprocess šajā daļā tika izbeigts noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.
Prokuratūra pērn oktobra otrajā pusē lūdza Saeimu izdot A. Kaimiņu kriminālvajāšanai par grāmatvedības dokumentu viltošanu, jo ir iegūti pierādījumi, lai deputātam celtu apsūdzību par SIA “Al De Media” grāmatvedības dokumentu viltošanu, izmantojot citas personas, kas nav saucamas pie kriminālatbildības. Runa ir par A. Kaimiņa veidotā videobloga “Suņu būda” darījumiem ar SIA “Al De Media”.
Vilcināšanās var ietekmēt izmeklēšanu
Decembra vidū Mandātu komisijas darba kārtībā beidzot bija prokuratūras iesniegums, taču tas tika iekļauts sēdē, kurā citu jautājumu izskatīšana ieilga, kas liedza nonākt līdz lēmuma pieņemšanai. Šajā otrdienā tas neizdevās, jo deputātiem bija jāsteidzas uz nākamajām komisiju sēdēm.
Ir zināms, ka kopš novembra deputātiem bijušas grūtības noteikt tādu sēdes laiku, kad var ierasties visas ar lietu saistītās puses – deputātu vairākums, A. Kaimiņš un viņa advokāts Normunds Duļevskis, Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns.
Decembra beigās aģentūra LETA informēja, ka prokuroru M. Urbānu satrauc Saeimas vilcināšanās izdot A. Kaimiņu kriminālvajāšanai, jo tas var ietekmēt izmeklēšanu – kamēr Saeimas lēmums nav pieņemts, prokurors nevar izsniegt apsūdzību un veikt turpmākās procesuālās darbības. “Tas var ietekmēt lietas izmeklēšanas kvalitāti, ja persona izdomās sniegt liecību par izvirzīto apsūdzību un lietā nāksies pārbaudīt viņa izvirzītos argumentus. Jo vairāk laika paiet no pārbaudāmiem notikumiem, jo grūtāk ir iegūt kvalitatīvus pierādījumus,” norādījis M. Urbāns.
Mandātu un iesniegumu komisija otrdien uzklausīja prokurora atbildes uz jautājumiem. Deputāts Normunds Žunna (JKP) vēlējās noskaidrot arī to, cik pamatota ir bijusi A. Kaimiņa aizturēšana Saeimas namā vasarā pirms Saeimas vēlēšanām, ja vēlāk pierādījumu trūkumu dēļ netika apstiprināts viņa nodarījums partiju nelikumīgā finansēšanā. M. Urbāns paskaidroja, ka toreiz pieejamais pierādījumu apjoms radīja pārliecību, ka A. Kaimiņa saistība ar partijas nelikumīgu finansēšanu ir pierādāma, kas vēlāk dažādu iemeslu dēļ nav noticis.
Kaimiņš būšot kā moceklis
Raivis Dzintars (NA) atgādināja, ka komisijas deputātu uzdevums nav vērtēt pierādījumu apjomu, bet, ja runa ir par politisku iejaukšanos, tad ir svarīgi uzticēties procesa virzītājam, saņemot pamatotas atbildes. “Artusa Kaimiņa aizturēšana kardināli izmainīja Saeimas vēlēšanu rezultātu. Mēs tagad varbūt dzīvotu pavisam citā realitātē,” pieļāva R. Dzintars.
Viņam personīgi neesot pamata uzskatīt, ka bijusi politiska iejaukšanās, jo maz ticams, ka tiesībsargājošo iestāžu mērķis bijis nodrošināt, lai partija [“KPV LV”], kuras reitings toreiz bija ap 2%, iegūtu 16 vietas parlamentā.
“Un vai tagad kādam varētu būt politisks motīvs izrēķināties ar neatkarīgo deputātu,” piebilda R. Dzintars.
Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) sēdē atzina, ka viņai “ir rūgts nosēdums” gan par A. Kaimiņu, gan par Saeimas deputāta Alda Adamoviča (“JV”) izdošanu kriminālvajāšanai pērn oktobrī.
Jāatgādina, ka A. Adamoviču prokuratūra lūdza izdot par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, saskatot pārkāpumus deputātu kompensāciju izmantošanā. Toreiz lēmums tika pieņemts salīdzinoši īsā laikā, jo A. Adamovičs un “Jaunā Vienotība” pati aicināja Saeimu nobalsot par deputāta izdošanu, lai drīzāk varētu noskaidrot notikušā apstākļus.
Šajā gadījumā A. Kaimiņš šādu iniciatīvu neizrāda.
No prokurora teiktā arī varēja secināt, ka viņš nav izmantojis tiesības sniegt liecības jeb, precīzāk, ir izmantojis tiesības tās nesniegt.
Komisijas sēdē A. Kaimiņš teica: “Es neesmu paudis savu viedokli, jo neesmu sapratis, par ko mani apsūdz. Tas ir politiski angažēts process. Tas ir politiskais pasūtījums. (..) Te izšķiras cilvēka liktenis. Un tas cilvēks esmu es.”
Ar teikto viņš vedināja rūpīgi izvērtēt, vai tas ir politiski ietekmēts process, vienlaikus paziņojot par nākamajā nedēļā jau saplānotiem pasākumiem citās komisijās, kas liegšot veltīt laiku Mandātu komisijas sēdei. J. Kursīte-Pakule, atklājot sava sarūgtinājuma iemeslus, norādīja uz bažām par to, cik ilgi deputātu lietas tiks skatītas pēc tam, kad Saeima būs lēmumu pieņēmusi.
“Pēc pusotra gada atkal ir Saeimas vēlēšanas. Vai nebūs tā, ka Artuss Kaimiņš atkal tiks padarīts par mocekli. Ar mocekļa tēlu viņš iegūs balsis [vēlēšanās].” A. Kaimiņš pēc aiziešanas no “KPV LV” nav nevienā partijā, bet Saeimā ir satuvinājies ar Jauno konservatīvo partiju. Arī komisijas sēdē JKP deputāts N. Žunna piekrita A. Kaimiņa viedoklim, ka šī varētu būt politiski motivēta lieta.
