Man pieder daži hektāri zemes. Ir dīķi, kas ierīkoti kaskāžu veidā: vispirms mans, tad pārējie dīķi, kas pieder kaimiņam. Nolaist un iztīrīt dīķi nav iespējams, jo priekšā kaimiņa pārpludinātie dīķi, kur pie meniķiem bebri sataisījuši dambjus. Katru gadu dīķī ceļas ūdens līmenis, mums pārplūst dārzs, pļavas, iet bojā augļu koki.

Lasītākie

TV24

“Tā ir cūku kūts. Pat cūkas dzīvo labāk.” Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs nosauc 3 nosacījumus, lai vienotos ar Ukrainu

ASV, iespējams, izdarīs ko starptautiski negaidītu. Tās lemj par to, kam pieder Krima

7 pazīmes, ka tevī ir kaut kas no neandertālieša – no priekšrocībām līdz trūkumiem

Lasīt citas ziņas

Šopavasar izcirtām vairākus desmitus ķiršu un ābeļu, ko pārlieku lielais slapjums bija nobeidzis. Mežā mums bija ap pussimt apmēram 60 gadus vecu ozolu, protams, arī citi lapukoki. Lielākā daļa jau nograuzti, daļa meža ūdenī. Mūsu īpašums pamazām pārpurvojas. Lūdzām talkā medniekus, bet otrā pusē tie nedrīkstot iet, ja nav atļaujas. Mēģināju runāt ar kaimiņu, bet saņēmu tikai lamas, sak, viņš tik ilgi pludināšot, kamēr es no savām mājām aiziešu. Bet šīs ir manas vienīgās! Kā rīkoties? Sūdzēt tiesā? Esmu vērsusies gan pie lauksaimniecības konsultanta, gan zemes dienestā, bet neviens nespēj sniegt konkrētu atbildi.
 Inga Lapiņa

Zemkopības ministrijas Meža departamenta Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja vietnieks Valdis Pētersons informē, ka šajā gadījumā jāņem vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 60. pants “Ūdens resursu aizsardzības režīma pārkāpšana ūdens sateces baseinos” un 64. pants “Ūdens objektu lietošanas noteikumu pārkāpšana”. Tas nozīmē, ka varat vērsties ar iesniegumu vides aizsardzības valsts iestādēs (231. pants) vai Veselības inspekcijā (228. pants), lai šo iestāžu darbinieki izskata jautājumu un steigšus rīkojas.