Bērns kailuma robežas noteiks pats 1
Psihiatrs Trimda norāda, ka kopt un rūpēties par sevi bērnam jāmācās jau no mazotnes. Bērnam apmazgāt intīmās vietas jāmāca pašam, vecums, kad bērnu var atstāt vienu vannasistabā, ir dažāds. Kailuma robežas atklātā, emocionāli atvērtā ģimenē parādās pašas, bērns pieprasa mazgāties jau viens pats vai arī, ieraugot vecāku dzimumorgānus, sāk skaļi ķiķināt. Arī brīdis, kad bērns pārsteidz vecākus kailus, ir svarīgs. Šādā brīdī nevajag samulst un kautrēties, jo bērns tad pieņems, ka kailums ir mulsinošs un kas slikts. Protams, nevajag arī ieiet galējībās. Ir gadījies dzirdēt vecāku uzskatu, ka bērniem noteikti ir jāredz vecāku dzimumakts, bet tā būtu rupja seksuāla vardarbība pret bērnu, uzskata psihiatrs.
Arī psiholoģe uzskata, ka būtībā atskaites punkts tam, kad ir piemēroti ģimenē redzēt vienam otru kailu, ir katra ģimenes locekļa iekšējā izjūta. Ja kādam, vienalga, vecākiem vai bērnam, tas rada mulsumu vai nepatiku, tad pārējiem to ir jārespektē un nav jāuzbāžas ar savu kailumu vai jāpārkāpj šī cilvēka nospraustās robežas. Bērnam tas var izpausties dažādos vecumos: kādam trīs, četru gadu vecumā, citam vēlāk, bet parasti bērni kaut kādā brīdī sāk sajust savas intimitātes robežas un vairs nevēlas, ja kāds ir klāt, piemēram, viņiem mazgājoties. Pat, ja vecākiem ir uzskats, ka tas nav nekas īpašs, tad tomēr nebūtu labi to ignorēt. Bērnam ir svarīgi saprast, ka viņš pats ir saimnieks pār savu ķermeni un pats drīkst nospraust robežas kad kāds drīkst vai gluži otrādi – nedrīkst redzēt viņu kailu.
“Bērnam ir jāiemāca, ka neviens bez viņa atļaujas nedrīkst pieskarties viņa ķermenim un īpaši jau tām ķermeņa daļām, ko saucam par intīmajām. Vienīgais izņēmums ir vecāki un ārsti. Tāpat arī, ja bērns ir paudis, ka viņam nepatīk, ja vecāki pa māju staigā kaili, arī to būtu jāņem vērā un jārespektē. Ja vecāki to ignorē un turpina to darīt, tad to faktiski var jau definēt kā vardarbību pret bērnu – viņš tiek piespiests būt par liecinieku kaut kam tādam, ko pats nevēlas”, uzsver psiholoģe.
Nekautrēties no sevis – veselīgas pašapziņas pamats
Trimda saka, ka galvenais ir iemācīt bērnam veselīgu attieksmi pret sevi, nekautrēties no sevis, no kādām atsevišķām ķermeņa daļām, nevajag dzimumorgānus saukt pamazināmos vārdos, aizliegt tos bērnam izzināt, neļaujot tiem pieskarties. Seksualitāte ir saistīta ar katra attieksmi pret sevi un savām vēlmēm. Kauns par sevi, atkailināšanās ir atkarīga no tā, kā mēs redzam paši sevi, vai spējam pieņemt sevi arī ar saviem trūkumiem un nepilnībām. Bērns redz, kā vecāki izturas viens pret otru, vai pasaka viens otram ko mīļu, apskauj, noglāsta un samīļo. Ja vecāki jutīsies brīvi un pārliecināti par sevi, tad arī bērns varēs paņemt šo sajūtu un iegūt veselīgu pašapziņu un sevis izjūtu.
