Kailuma universitātes pirtī. Vai seksualitātei un erotikai ir vieta pirtī? 0
Vēlos parunāt par plikumiem pirtī. Par kailumu. Kāpēc to tik dažādi uztver? Vai seksualitātei un erotikai ir vieta pirtī? Kādas ir šīs kailuma mācības? Saruna ar seksologu un pārmaiņu treneri Arturu Šulcu.
Zinu, ka savulaik esat vadījis nodarbības pirtniekiem un citiem interesentiem par seksualitāti un pirti. Vai pats esat pirtī gājējs?
Esmu pat apmeklējis pirtnieku kursus, mācījos pie Ziedoņa Kārkliņa. Šo cilvēku uzskatu par pirts jomas celmlauzi, viņš Latvijas pirtij ķermeniskā un emocionālā ziņā iedeva citu virzību. Tā vairs nav ballīšu un iedzeršanas vieta, kā bija iegājies padomju laikā, bet gan veselības un ķermeņa kultūras izsmalcināta vieta.
Vai kailums pirtī ir citāds nekā atšķirīgā kontekstā?
Pirtnieka un regulāra pirtī gājēja uztverē kailumam ir pavisam cits kods. Kails ķermenis nav ne slikts, ne grēcīgs, tas ir dabisks. Kā dievišķs templis, tā arī uztverams, cienāms. Turklāt pirtī nav vērts ķermeni mocīt drēbēs, jo tā ir viena no iespējām saņemt dabisku baudu.
Ne tik sen piedalījos nūdistu jeb natūristu saietā, kas notika pirtī. Interesanti, ka viņi sēdēja uz lāvas, dvielīšos satinušies. Iespējams, kails ķermenis viņiem asociējas tikai ar pludmali, tur ir raduši plikumus rādīt citiem.
Kailums joprojām ir milzīga problēma ļoti daudziem, neraugoties uz to, ka mūsdienās ir brīva informācijas aprite par visu, gandrīz nekas vairs nav tabu. Tomēr daudziem joprojām tas, kas tur lejā, ir kaut kas nelegāls, to labāk nepieminēt. Te nav runa par seksualitāti, bet gan par sava ķermeņa pieņemšanu, izzināšanu. Ne vienam vien ir kauns sevi apskatīt. Vīrietis varbūt vēl papēta savu locekli, ejot čurāt, bet sieviete bieži vien pat nezina, kā īsti izskatās viņas dzimumorgāni. Atrāda ginekologam, bet pati nemaz nepalūkojas. Jo vecāki mācīja, ka tā nav labi.
Pirts ir vieta, kur trenēties pieņemt sevi tādu, kāds esi. Vari būt kails kopā ar citiem, neveicot nekādas seksuālas darbības. Tā ir iespēja mācīties veidot cieņpilnu attieksmi pret ķermeni, apzināties, ka tā ir vērtība. Ja šādi pieņem savu ķermeni, sāc pieņemt sevi arī attiecībās.
Vai tad pirts ir saistāma ar attiecībām?
Jā, tā var noderēt attiecību sakārtošanai. Piemēram, pirtī var tikt vaļā no nesaskaņām, nelāgām sajūtām, kas sakrājas vienam pret otru. Izlikt tās laukā ķermeniski, izmantojot pērienu ar pirtsslotu. No modernās kultūras viedokļa pēršana var šķist sadomazohisma elements, taču patiesībā šāda otra cilvēka izklapēšana ir senču kultūras sastāvdaļa. Jau izsenis tas bija viens no veidiem gan jutekliskuma atraisīšanai, gan spriedzes noņemšanai, lai tā neizvērstos reālā agresijā, vardarbībā.
Senatnē visai saimei, ģimenei, tātad daudziem cilvēkiem nācās kopā dzīvot diezgan šaurā telpā. Tā varēja būt ala, vēlāk neliels mājoklis, istaba. Lai tik kompakti telpā sadzīvotu, jābūt iekšēji mierīgam. Lai tāds būtu, vajadzīgs kaut kas, kas palīdz šo mieru uzturēt. Tam noderēja arī pirts.
Kas vēl attiecību jomā kopjams pirtī?
Attiecības nevar izveidot, ja nav kontakta pašam ar sevi. Pirtī to var attīstīt, slīpēt. Tam var palīdzēt, piemēram, temperatūru kontrasts – no karsta aukstā, tad atkal karstā, atkal un atkal.
Mūsdienās ir daudzi pāri, kuri guļ kopā gultā, mīlējas, draudzējas, bet faktiski viens par otru neko nezina. Pat ne to, kā otrs smaržo! Statistika liecina, ka diezgan liela daļa laulību tiek šķirtas pirmā gada laikā. Tātad viņi ir apprecējušies, īstenībā pat nepazīstot viens otru.
Lai iepazītu topošo vīru vai sievu, ir vērts paveikt trīs lietas: kopā aiziet grūtā pārgājienā, pabūt pirtī un apmeklēt deju nodarbību, kurās abi ir iesācēji. Uzreiz būs skaidrs, vai gribu būt kopā ar šo cilvēku vai negribu, varu vai nevaru.
Pirts ir lieliska iespēja daudz ko par otru uzzināt: redzēt ķermeni, sajust viņa smaržu, pieskārienus, saņemt impulsus. Varu saprast un just, vai šis cilvēks ciena otra ķermeni, līdz ar to personību vai tomēr ne. Jo daudzi nekomunicē ar sevi pašu, savām emocijām, ķermeni, vajadzībām, līdz ar to nespēj jutīgi komunicēt ar otru.
Turklāt, ja man netīk otra pieskāriens, kad mani ieziež ar medu vai kafijas biezumiem, diez vai tālāk kas ir iespējams. Arī tad, ja otrs nemāk mani izmasēt, saglāstīt ar eļļiņām tā, lai būtu patīkami.
Būt divatā un kailiem – tāds ir galvenais mērķis?
Iepriecināt otru, sagādājot baudu. Mācīties radīt baudu. Kā es jūtos, ja tu mani per maigi, bužini ar slotiņas lapām, un kā tad, ja kārtīgi per ar ozola slotām, kam zīles klāt. Kā tu jūties, kad tev ar silto gaisu apvēdinu krūtis vai ar nelielu vēsumu aprasinu dzimumorgānus.
Sagādāt baudu var, piemēram, ūdens kontrasts. Vienā ķipītī ielej aukstu, otrā – visai karstu ūdeni un tad laista. Nepieskaras ar rokām, bet tikai ar ūdens strūkliņām. Un sajūtas paveras.
Pirtij var būt erotiska jēga, ja abi tā vienojas. Taču var pietikt tikai ar acu kontaktu, sevis parādīšanu, otra apskatīšanu, vienam otra izzināšanu. Noskrubēt, nopērt, nomazgāt, un viss. Nav obligāti mīlēties.
Ja kāds iedomājas, ka karstā pērtuvē drīkst nodarboties ar seksu, pamatīgi maldās. Tas ir bīstami – šāds kaislīgs dzimumakts var kādam beigties pat letāli.
Bet pirtī taču var rasties iekāre, piemēram, ieraugot smukiņu pirtnieci vai vīrišķīgu pirtnieku! Vai atkal pretēji – pirtniekam, apčubinot seksīgu peramo.
Atcerēsimies, kā jutāmies, pirmoreiz pirtī sastopot kailu pretējā dzimuma cilvēku. Atminos, kā es, jauniņš medicīnas students, pirmoreiz redzēju kailas sievietes, viņu bija krietns pulciņš – uh, tās tik bija sajūtas! Bet jau pavisam drīz tajā nebija vairs nekādas erotikas, tas kļuva par darbu. Līdzīgi ir pirtniekam.
Uz pirti tomēr nenāk ar slēptiem seksuāliem nodomiem. Taču, ja iekāre rodas, tas ir tikai dabiski. Kad ej gar kafejnīcu un tur kārdinoši smaržo svaigi ceptas maizītes, arī uzreiz sagribas ēst. Bet saproti, ka tikko kā notiesāji gardas pusdienas, un apetīte rimstas. Ir erekcija, un pēc mirkļa jau iestājas pāruzbudinājums, vīrietis nomierinās.
Ikvienam mazam puišelim katru rītu ir erekcija, pieaugušam vīrietim arī. Tā ir fizioloģija, par to nav jāuztraucas. Nu stāv, bet tāpat arī nolaidīsies. Ja pirtī ir bažas, ka citi to redzēs, var sev uzliet vēsu ūdeni. Un – pieaugušu sievieti ar stāvošu locekli nenobiedēsi.
Koncertā vai ballītē taču arī mēdz ieraudzīt cilvēku, kurš šķiet erotiski interesants, bet ar visiem taču nestājas dzimumattiecībās! Katra fantāzija jau nav jāīsteno.
Ja sakrājas šādas emocijas, uzbudinājums, to pēc tam var seksuāli realizēt ar savu otro pusīti. Tādēļ ir svarīgi, lai pirtniekam būtu mīļotais cilvēks, partneris. Protams, var arī pašapmierināties.
Taču, ja to atstāj pašplūsmā, ar laiku var veidoties asins sastrēgums mazajā iegurnī un pamazām rasties dažādas veselības problēmas, piemēram, saistītas ar asinsspiedienu, arī psihosomatiskas izpausmes.
Kāda sieviete uztraucas, ka līgavaiņa ģimenē visi kopā iet kaili pirtī un arī viņai būtu jāiet. Bet kā rādīsies plika topošajai vīramātei?
Lai šo situāciju uztver vienkāršāk. Ja topošā vīra ģimenē ir tradīcija iet kailiem pirtī, arī viņai vajadzētu tikt pāri savam kautrīgumam. Turklāt topošie radiņi jau viņu nopētīs arī drēbēs tērpušos, novērtēs, vai ir pietiekami laba, vai gurni gana plati, krūtis lielas. Šāda ziņkārība ir gluži dabiska. Pat ja sieviete ir satinusies nikābā, austrumu apģērbā, vienalga viņu nolūko – o, ir redzamas potītes, un, re, kādas viņai ir acis…
Nereti nezina, kā būt ar bērniem pirtī, – viņi taču redzēs visus kailus!
Mazie no kailuma neko neiztaisa. Viņu izpratnē kailumam nav seksuāla konteksta, līdz ar to bērniem nerodas trauma.
Kad zīdainis sāk rāpelēties pa vecāku gultu, viņam taču uzreiz iemāca, ka nedrīkst kāpt uz dzimumorgāniem un mammai uz krūtīm. Mazulis to skaidri saprot. Arī pirtī jāliek robežas. Ja bērns redzēs, cik saudzīgi tētis un mamma izturas pret dažām ķermeņa zonām, arī mazais to respektēs.
Protams, pusaudzim, kurš pērtuvē ierauga mammas draudzenes, grozoties ar saviem jaukumiem, loceklis var būt uzreiz augšā. Nekas, tas ir dabiski. Puika, visticamāk, sakautrēsies un uzvilks peldbikses vai apliks sev dvieli.
Pirts ir arī dzimumaudzināšanas vieta, kur izveidot pozitīvu attieksmi pret ķermeni. Paslavējam bērnu – tev ir skaisti pleci, kakls, gurni, klēpis. Pasakām to dabiski un ar cieņu. Tādējādi bērns saprot, ka ķermenis ir vērtība.
Tā ir profilaktiskā potēšana – pret nīgrumu, depresiju, sevis nepieņemšanu nākotnē. Tā ir recepte, lai bērnam neveidotos agresija pret savu ķermeni. Šādi savai atvasei dodam spēku, lai varētu nākotnē veidot veselīgas attiecības un turpināt dzimtu.
Tie ir tikai daži vārdi, pāris teikumu. Bet tie vai nu visu mūžu sāp, vai arī kļūst par resursu – es zinu, ka ar mani viss ir kārtībā.
Pirtnieku viedokļi
Dainis un Zanda Priednieki no Ropažiem
Zanda un Dainis teic, ka viņu pirtī ir bijuši arī nepieredzējuši cilvēki, kuri kautrējas un baidās no kailuma. Taču, ja pirtnieks izturas brīvi un dabiski, arī peramajam sava kailuma pieņemšana ir tikai laika jautājums, turklāt tam nevajag stundas, tas notiek ātri. Kautrīgums pāriet, cilvēks kļūst brīvāks.
“Ja tā padomā, jebkuru darbību, ko veic pirtnieks, masieris, ārsts vai jebkurš cits profesionālis, kurš strādā ar ķermeni, taču varētu iztulkot neķītri. Pirtī peramais ir pliks, un puspliks pirtnieks strādā ar viņa ķermeni. Ja nu kādam prātā būtu iesēdies kas tāds, jebkurā situācijā varētu ieraudzīt ko nelāgu,” teic Dainis un piebilst, ka pirtnieks parasti ir tērpies speciālos pirtssvārkos vai citādi piesedzies.
Ir ētikas kodekss, kas nosaka, ko pirtnieks drīkst darīt, ir ķermeņa zonas, kuras nedrīkst aizskart. Pastāv arī nerakstīti likumi. To visu viņi ievēro.
“Bet man kā pirtniekam par kailumu pat domāt nav laika, jo ir cita prioritāte. Katrai pirtij ir kāds uzdevums – ko cilvēks vēlas tajā saņemt, un pirtniekam svarīgākais ir to piepildīt,” – tā Dainis.
Zanda atzīst, ka reizēm pat neatceras, kā izskatījās peramā ķermenis, jo koncentrējusies uz to, lai cilvēks labi justos, ne par ko citu nav laika domāt.
“Ja redzu, ka cilvēks ir kautrīgs, skrubēšanu sāku ar muguru. Uzlieku slotiņas uz galvas – tā peramajam rodas mānīga sajūta, ka viņu neredz,” teic Zanda.
Ja kāds kautrējas vai atrodas pirtī pirmo reizi un grib iet peldkostīmā, viņa izstāsta, ka tad ķermeni nevarēs tik labi iemasēt ar skrubi vai medu, līdz ar to cilvēks negūs visu iespējamo labumu. Zanda tad piedāvā aplikt paladziņu.
“Parasti gan tas nepieciešams tikai rituāla sākumā, cilvēks ātri vien liek paladziņu nost – tomēr gribot iet pa pliko. Manā pieredzē ir bijuši arī gadījumi, kad peramajam rodas erekcija. Nepievēršu tam uzmanību, klusām uzlieku virsū slotiņu,” pasmaida Zanda
Priednieku pirtī tiek pērti arī pāri. Zanda un Dainis ir pamanījuši, ka pēc šādas pāra pirts abi cilvēki kļūst tuvāki, brīvāki, labāk sajūt viens otru.
Anita Reščenko no Aglonas novada
Man no bērnības bija priekšstats, ka kailam būt ir kauns. Pagāja laiks, kamēr varēju pieņemt sevi tādu, kāda esmu. Tam palīdzēja semināri, nodarbības, ko apmeklēju. Gājām pirtī bez peldkostīmiem – tolaik man tas bija notikums. Sapratni paplašināja tantras seminārs, ko vadīja pasniedzējs no Indijas. Ķermenis ir dievišķa dāvana, apbrīnojams Meistara darbs. Kad cilvēks man pirtiņā uztic savu ķermeni, uzskatu, ka pieskaros Meistara darbam. Visas ķermeņa daļas ir svētas. Turklāt pirtī pieskaros ne tikai ķermenim, bet arī dvēselei.
Es vispār nedomāju par kailumu, pirtī ir citādas attiecības. Te vairs nav ne sieviešu, ne vīriešu, lomu nespēlē statuss sabiedrībā vai bagātība. Aiz durvīm paliek visas maskas un aizspriedumi. Es pateicos cilvēkam, ka viņš man uzticējis visdārgāko – savu ķermeni. Pie ieejas manā pirtī ir uzraksts: “Ienākot šajā telpā, tu esi gaisma un mīlestība.”
Mūsu eksperts: ARTURS ŠULCS, seksologs un pārmaiņu treneris
