Kafija no Latvijas lauku veltēm: Ciemos pie Kafeju Alīda un Paulīne saimnieces 0
Lai nepazaudētu paaudzēs krātu pieredzi, vērtības un garšas, JOLANTA KOVNACKA pirms pieciem gadiem nobrieda drosmīgam solim – sāka ražot cigoriņu kafiju pēc vecmāmiņas receptes. Izrādās, risks nav bijis velts. Ar pārtikas preču pārbagātību lutinātais mūsdienu cilvēks ir atzinīgi novērtējis no Latvijas lauku veltēm tapušo kafiju ar rūgtumiņu. Pieprasījums pēc Kafejas Alīda un Kafejas Paulīne saglabājies noturīgs.
Izdevušies svētki
Ieejot nelielajā ražotnē Viesītes novada Elkšņu pagasta “Dzelmītēs”, apņem spēcīgs aromāts, kas līdzinās tikko no cepeškrāsns izņemtai rudzu maizes smaržai. Kad cenšamies noskaidrot, no kurienes plūst patīkamā smarža, uzzinām, ka ražotnes vienā spārnā uz elektriskās pannas tiek apgrauzdēts kafijas maisījums, kam pievienoti rudzu graudi. Tur top Kafeja Paulīne.
– Daudzi ir dzirdējuši par cigoriņu kafiju, taču, kāda tā ir patiesībā, zina tikai retais. Šis dzēriens nav vājš pupiņu kafijas atdarinājums, bet gan daudz komplicētāks produkts, jo sastāvā ietilpst gan sakņaugi, gan graudaugi un ozolzīles. Katram ir sava garša un citas raksturīgas īpašības, kuras jāprot sabalansēt, ja grib tikt pie garda un aromātiska dzēriena, – uzsver Jolanta Kovnacka.
Senāk teju vai katrā lauku sētā audzēja cigoriņus, lai būtu kafeja, ko dzert ikdienā un arī svētkos. Slinkākās saimnieces rūgteno dzērienu gatavojušas tikai no cigoriņu saknēm, bet tās, kas bijušas gana čaklas un izdomas bagātas, garšas uzlabošanai pievienojušas vēl pāris vai trīs sastāvdaļas, kā arī kafeju pasniegušas ar pienu vai pat pienā vārījušas. Treknais govs piens dzērienu padarījis tumīgāku un gardāku. Jolanta atceras, ka mamma stāstījusi: ja lauku mājās kādos godos pasniegtā kafija bijusi garšīga, ciemiņi uzskatījuši, ka svētki izdevušies.
