Kafejnīcas “Ļeņingrad” saimnieki ir savējie, negaidīti atzīst Parādnieks 39
“Tā stulbi sanācis. Nejauši esmu nodarījis pāri saviem domubiedriem. Izrādās, viņi ir savējie, ar ko mums daudzās lietās sakrīt redzējums,” pēc tikšanās ar kafejnīcas “Ļeņingrad” saimniekiem atzina Saeimas deputāts Imants Parādnieks, kurš pagājušonedēļ sacēla vētru interneta sociālajos tīklos, nosaucot šo iestādījumu par “komunisma atraugu”.
Deputāts skaidro, ka pārpratuma pamatā esot kafejnīcas ārējais noformējums – kirilicā attēlotais uzraksts “Ļeņingrad” viņam radījis iespaidu, ka tā ir kāda savdabīga Maskavas “mauzoleja filiāle” un padomju režīma slavināšana. Pēc izbļaustīšanās soctīkos deputāts un krodzinieki piesēduši pie viena galda neitrālā teritorijā, mierīgi izrunājušies un ātri atraduši kopīgu valodu. Parādnieks pat uzaicinājis uzņēmējus uz paša rīkotajiem pagalma svētkiem, bet viņi savukārt ielūguši politiķi uz norvēģu dziedātājas koncertu “Ļeņingradā”, ko viņš arī apmeklējis.
“Svarīgi, ka, satiekoties un apmeklējot viens otra radīto vidi, kas kaut arī atšķirīgas tomēr pēc būtības saderīgas, novērtējām viens otra paveikto un atzinām par labu esam. Herberta un Sergeja kafejnīca ir kičs un ironiska iesmiešana par komunistu vadoni un padomju gadiem, kas ir pilnīgi pieņemama un veselīga attieksme. It sevišķi iestādījumam, kur pulcējas radoša inteliģence un brīvdomātāji. Pats savulaik esmu rīkojis pasākumus ar šādu tēmu un atribūtiku. Nepieņemami būtu slavināt noziedzīgo padomju režīmu,” pārdomās pēc kafejnīcas “Ļeņingrad” apmeklējuma dalījās deputāts. Viņaprāt pārpratuma pamatā ir Rīgas Domes Būvvaldes lēmums neļaut kafejnīcas īpašniekiem realizēt izkārtni pēc sākotnējās ieceres, kas paredzēja virs uzraksta novietot vēja rādītāju – Ļeņina ģīmetni ar pankiem raksturīgo irokeza frizūru jeb “grebeni”.
“Pamatuzstādījums, ka videi pilsētā jāapliecina nacionālas valsts tēls, ir vispārējs un tas arī šajā gadījumā varētu tikt sasniegts, ja iestādes ārējais veidols būtu atbilstošs būtībai. Proti, ja logotipā būtu redzams arī Ļeņins ar panka frizūru, tad pat ar visu kirilicu ikvienam uzreiz būtu skaidrs, ka šeit ir kičs un ironija nevis kaut kāda slavināšana. Gan es, gan kafejnīcas īpašnieki esam vienisprātis, ka iestādes ārējam noformējumam jāatbilst tās iekšējai būtībai. Šajā gadījumā pašvaldības birokrātiska un neloģiska rīcība to nav ļāvusi, bet radījusi negatīvas emocijas un pārpratumus,” sprieda Parādnieks. Viņš arī pieļāva iespēju, ka nāksies izvērtēt attiecīgos normatīvos aktus, lai turpmāk šādi pārpratumi nerastos.
“Visu cieņu šim deputātam, kurš rīkojies latviešu politiķim neraksturīgi – atzinis savu kļūdu, atvainojies, izrunājis notikušo un sapratis problēmas būtību,” teica kroga līdzīpašnieks Sergejs Bižāns. Viņš arī pauda cerību, ka šis gadījums kalpos par iemeslu pārskatīt viņaprāt novecojušās preču zīmju reģistrācijas prasības. Uzņēmējam gan vēl stāv priekšā skaidrošanās ar Valsts valodas centru (VVC), kas saņēmis iedzīvotāju sūdzības par izkārtni kirilicā. VVC ieskatā pašreizējais izkārtnes noformējums ir pretrunā ar Valsts valodas likuma prasībām, bet kafejnīcas īpašnieki tam nepiekrīt, jo izkārtne ir saskaņota pašvaldības būvvaldē un tās noformējumā izmantota Patentu valdē reģistrēta preču zīme.
