Kādus parādniekus Kredītbirojs vēl drīkstēs likt “melnajā sarakstā”? 0
Šā gada 6.martā stājas spēkā vairāki grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā, kas paplašina kredītbiroju iespējas apkopot informāciju par iedzīvotāju un uzņēmumu parādsaistībām, portālu “La.lv” informēja “Kredītinformācijas birojs” Sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Toma.
Kredītinformācijas biroju likums Latvijā darbojas kopš 2015.gada janvāra, un tas regulē datu nodošanas kārtību, t.i. attiecības starp kreditoru – jebkuru juridisku personu -, un parādnieku – fizisku vai juridisku personu. Tāpat likums jebkuram uzņēmējam dod tiesības bez īpašām atrunām līgumā nodot savu pārādnieku datus kredītbirojiem, lai tie, savukārt, šo informāciju uzkrātu un darītu pieejamu trešām pusēm likumā paredzētajos gadījumos, piemēram, kredītspējas vērtēšanai.
”Jaunāko grozījumu mērķis ir novērst neskaidrības, precīzi pasakot, kādus tieši parādus drīkst nodot kredītinormācijas birojam katra Latvijas pašvaldība. Piemēram, tagad pašvaldības drīkst informēt kredītbirojus par visiem iedzīvotāju nodokļu parādiem, tajā skaitā par nekustamā īpašuma parādiem, kā arī par administratīvajiem sodiem,” uzsver “Kredītinformācijas Birojs” komercdirektor Intars Miķelsons.
Tāpat arī likuma grozījumi paplašina to uzņēmumu klāstu, kuri drīkst nodot kredītbirojiem privātpersonu parādnieku datus, iekļaujot, piemēram, izglītības iestādes.
”Kredītinformācijas Birojs” ikdienā papildina datu bāzi ar 6000 jauniem ierakstiem, kas satur Latvijas privātpersonu un uzņēmu finanšu rādītājus un maksāšanas disciplīnas datus.
AS “Kredītinformācijas Birojs” ir pirmais licencētais kredītinformācijas birojs Latvijā, kurš ir daļa no Baltijas kredītinformācijas biroja kopā ar Creditinfo Lietuva UAB un Creditinfo Eesti AS. Baltijas kredītinformācijas biroja dalībnieki ietilpst vienā no lielākajām starptautiskā kredītinformācijas pakalpojumu sniedzēju grupām – Creditinfo Grupa.
