Kādus logus izvēlēties Hruščova laika celtnei? 0
“Vai Hruščova laikā celtai vienģimenes skaidbetona mājai labāk likt koka vai plastmasas logus? Kā siltināt māju? No ārpuses tā apmesta un krāsota ar eļļas krāsu, kas ir nolupusi. Varbūt māju siltināt un pēc tam krāsot?” Vija Jēkabpils novadā “Dzīvoju 1969. gadā celtā mājā. Ar kādiem materiāliem var siltināt griestus?” Valentīna Vecumnieku novadā
Konsultēja tradicionālas celtniecības eksperts Ojārs Skujiņš.
Katru naudas ieguldījumu vērts rūpīgi apdomāt, sevišķi jau tādus lielākus kā, piemēram, logu nomaiņa. Vai vecie patiešām ir nederīgi – sapuvuši, sašķiebušies vai ar tik lielām šķirbām, ka pirksts iet cauri? Ja tik traki nav, iespējams, prasās tikai atjaunošana: logu rāmjus ar karstā gaisa pistoli un cikliņu notīra no vecās krāsas, par jaunu iestiklo, izmantojot ķiti, un tad nokrāso. Logu spraugas samazina arī dažādi veikalos nopērkami blīvējamie materiāli. Turklāt vēl jāatceras, ka caur tradicionālajām logu spraugām ienākušais āra gaiss dod nozīmīgu artavu telpas mikroklimata uzlabošanā.
Starp kvalitatīviem pakešu logiem ar koka vai daudzkameru plastmasas rāmjiem galvenā atšķirībā ir cenā. Visi pakešu logi parasti kalpo nevainojami un pietiekami ilgi, tomēr koka rāmjos skaitās prestižāki un tāpēc tie ir dārgāki.
Drīzāk jau jāpievērš uzmanība stiklojumam. Izmantojot siltumu atstarojošos pārklājumus, var samazināt telpu sasilšanu vasarā un atdzišanu ziemā. Un vēl jāatceras, ka, ieliekot jaunus stikla pakešu logus, nopietni jāparūpējas par ventilācijas sakārtošanu, citādi ziemā nevilks krāsns un istabās nebūs svaiga gaisa. Lai arī šiem logiem ir tā saucamā mikrovēdināšanas funkcija, lielā salā tos vaļā neturēsiet. Labāk sienā virs vai zem loga izveidot regulējamu ventilācijas lūku.
Vienģimenes mājai nav nekādas vajadzības siltināt griestus, piemērotāka ir bēniņu grīda. Siltināti bēniņi, starp citu, veido arī tādu kā ziemas cepuri, kas vasarā neļauj āra svelmei ielauzties telpās. Parasti pietiek, ja uzber 10 – 15 cm irdena siltināšanas materiāla. Der gan minerālvate, gan koka vate vai ekovate, arī skaidas vai kūdra. Kārta var būt arī biezāka, un pārvietošanās tad iespējama pa laipām. Ja vēlas bēniņus ikdienā izmantot, virs siltinājuma ir jāieklāj jauna grīda. Daži speciālisti iesaka pa bēniņu perimetru izvietot arī dēļu vairogu siltinājuma kārtas biezumā tā, lai starp jumta segumu paliktu pāris centimetru spraugas.
Ja vasarā bēniņos ir vajadzīgas vairākas vēdināšanas lūkas, aukstajai sezonai sākoties, tās noteikti ir jāaizver. Siltā un augstā gaisa temperatūru starpība jau pati rada tik spēcīgu plūsmu, ka gaisa apmaiņa notiek caur mazāko spraudziņu. Ja logi ir sakārtoti un bēniņi nosiltināti, var vienu ziemu pārbaudīt veikuma efektivitāti. Ja siltuma pietiek, viss kārtībā, ja joprojām ir vēss, jāsiltina ārējās sienas.
Sienas var siltināt no iekšpuses vai ārpuses. No iekšpuses vislabāk siltināt ar mīksto RB&B kokšķiedras izolācijas plāksni (biezums 50 mm), to pielīmējot vai pieskrūvējot. Izolācijas slānis nav pat jāveido līdz griestiem. Pietiek, ja uzliek 180 cm paneli, kam augšmalu nosedz ar profillīsti. Plāksnes pēc tam var krāsot vai aplīmēt ar tapetēm. Skaidbetona ārsienas 10 – 15 cm kārtā var siltināt ar speciālo RB&B kokšķiedras plāksni, ekovati, skaidbetonu vai minerālvati. Katram no šiem veidiem ir mazliet atšķirīga tehnoloģija. Pirms siltināšanas, cik iespējams, ir jānoņem eļļas krāsas paliekas.
