Kādus labumus eiro krīze nes Vācijai? 0
“Nav nevienas valsts, kas no eiro pelnītu tik ļoti kā Vācija,” tā intervijā laikrakstam “Welt am Sonntag” nesen izteicās Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible. Turklāt, lai gan netieši, viņš apstiprināja: vismaz pagaidām Vācija pelna ne tikai no eiro, bet arī eiro krīzes. Ko tas nozīmē? Kā gan valsts, kuras nodokļu maksātāji spiesti finansēt grieķu parādus, spēj no tā vienlaikus arī nopelnīt?
Aizdevēji dāvina naudu
Iedomājieties, ka jūs ierodaties bankā, lai lūgtu aizņēmumu. Bankas darbinieks nekavējoties izsniedz jums prasīto summu un, kad interesējaties, cik daudz jums par to būs jāmaksā procentos, atbild: “Liecieties taču mierā, kādi gan vēl procenti? Mēs paši jums piemaksāsim – par to, ka aizņēmāties.” Un uzmet uz letes vēl vienu naudas žūksni: “Lūdzu, to mēs dodam jums līdzi!” Šī nav aina no kāda absurda romāna. Tā ir eirokrīzes izraisīta realitāte, kāda patlaban atrodas Vācija. Pagājušomēnes Vācijai jau otro reizi valsts vēsturē izdevās valsts divu gadu parādzīmes izsolē nosolīt ar negatīvu procentu likmi. Tas nozīmē, ka par privātajā naudas tirgū aizņemtajiem četriem miljardiem eiro tai ne vien nebūs jāmaksā procenti, bet pat gluži pretēji: aizdevēji valsts kasei paši piemaksās 4,1 miljonu eiro. Šādu fenomenu iespējamu darījusi līdz rekordaugstam līmenim pieaugusī nedrošība par Grieķijas, Spānijas, Itālijas un Portugāles un citu Eiropas valstu kredītspēju. Finanšu investori baidās riskēt, aizdodot krīzē iestigušajām zemēm, tāpēc labāk piecieš nelielus zaudējumus un novirza naudu uz nosacīti drošajām valstīm, it sevišķi Vāciju. Aizdotgribētāju ir daudz, konkurence asa, tādēļ izsolēs viņi spiesti piedāvāt likmes, kas ir tuvu nullei un, kā notika jūnija vidū, pat sasniedza mīnusa līmeni. Ieguldītāju motīvi, dāvinot naudu, gan nav gluži iracionāli. Ja nedrošība eirozonā turpinās augt, Vācijas parādzīmes var izdoties pārdot vērtspapīru otrreizējā tirgū par augstāku cenu, tā atpelnot dāvanu.
Vēl pirms trim gadiem vidējā likme, kādu Vācija maksāja par saviem vērtspapīriem, bija ap 4,7 procentiem. Tā kā Vācijas kopējais valsts parāds patlaban pārsniedz divus triljonus eiro un par tā apkalpošanu Vācija izdod vairāk par 30 miljardiem eiro gadā, likmju pazemināšanās dod nopietnu ietaupījumu valsts budžetā. Kā aprēķinājusi Vācijas finanšu ministrija, no 2009. līdz 2011. gadam Vācija uz aizņemšanās palētināšanās rēķina “nopelnījusi” ap 1,3 miljardiem eiro.
Vēl nav izdevusi ne centa
Tikmēr parādu krīzē slīgstošajās dienvidu valstīs notiek pretējais – aizņemšanās likmes strauji aug. Piemēram, Spānijas desmit gadu obligācijas parādzīmju likme nesen sasniedza 7,5 procentus. Arī no šī procesa Vācija kā viena no galvenajām eirozonas “glābējām” pagaidām gūst finansiālu labumu. No Grieķijas vien procentos par izsniegtajiem aizņēmumiem Vācija līdz pagājušajam gadam bija iekasējusi jau 400 miljonus eiro.
Turklāt praktiski Grieķijas glābšana Vācijas nodokļu maksātājiem līdz šim nav izmaksājusi ne centa. Tāpat kā pārējās valstis, kas ar saviem ieguldījumiem uztur tā dēvēto eirozonas glābšanas fondu, Vācija tajā neiemaksā reālu naudu, bet piedalās ar kredītu garantijām. (Vācijas daļa fondā ir 123 miljardi eiro – tā ir summa, par kādu Vācija ir apņēmusies sniegt aizņēmumu garantijas krīzē nonākušām eirozonas valstīm; tik lielu īstu naudu Vācija nespētu sagādāt ne pie labākās gribas, jo valsts federālais budžets ir tikai nedaudz virs 300 miljardiem eiro, turklāt ar deficītu). Grieķijas glābšanas slogu vācu nodokļu maksātāji reāli izjustu tikai gadījumā, ja parādniece Grieķija pasludinātu maksātnespēju un pārtrauktu pildīt savas saistības. Tajā pašā laikā nauda, kuru Grieķija pagaidām maksā procentos par aizdevumiem, ir gluži īsta un nonāk Vācijas budžetā. Tiesa gan, kā nesen intervijā “Latvijas Avīzei” norādīja Berlīnes Tehniskās universitātes finanšu profesors Markuss Kerbers, šis ieguvums ir mānīgs, jo risks, aizdodot faktiski maksātnespējīgai valstij, ir ārkārtīgi augsts: “Tas ir tāpat, it kā jūs slepkavam būtu iedevuši ieroci. Viņš vēl nav jūs nogalinājis, bet jebkurā brīdī to var izdarīt.” Ekonomikas pētījumu institūts “IFO” aprēķinājis, ka Grieķijas defolts un izstāšanās no eirozonas Vācijai varētu izmaksāt 82 miljardus eiro (citi finanšu eksperti gan šo ciparu apšauba, iebilstot, ka to aprēķināt ir faktiski neiespējami).
Tāpat kā valsts aizņēmumu likmes, Vācijā eirokrīzes ietekmē ievērojami samazinājušies arī privāto patēriņa un hipotekāro kredītu procenti. Eiro balansēšana uz naža asmens ir izdevīga arī Vācijas eksporta uzņēmumiem – eiro vērtības krišanās pret citām valūtām dara Vācijas eksportproduktus lētākus un tātad pievilcīgākus pircējiem ārpus eiro zonas.
