Kādus izmeklējumus veic un kā ārstē angioķirurgs 0
Konsultē DAINIS KRIEVIŅŠ, asinsvadu ķirurgs, flebologs; Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsts, Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Asinsvadu ķirurgu asociācijas prezidents,Latvijas Flebologu biedrības viceprezidents, Eiropas Asinsvadu ķirurgu asociācijas biedrs.
*Angioķirurgs – ārsts, kas pārzina artēriju un vēnu slimību diagnostiku (atpazīšanu), ārstēšanu un profilaksi; spēj ārstēt pacientus gan ar konservatīvām (medikamenti, dzīvesveids u. c.), gan ķirurģiskām metodēm.
* Datortomogrāfijas angiogrāfija/ magnētiskās rezonanses angiogrāfija – papildu radioloģijas izmeklējumi, kurus ārsts ordinē, ja dupleksdoplerogrāfijas rezultāts nav pietiekams, lai noteiktu pilnīgu diagnozi vai ārstēšanas taktiku. Ar šīm metodēm precīzi var noteikt asinsvadu stāvokli. Lai skaidrāk redzētu asinsvadus, radioloģiskās izmeklēšanas laikā rokas vēnā ievada kontrastvielu.
* Artēriju ķirurģija – ķirurģiska ārstēšanas metode. Operācijas laikā sašaurinātais asinsvads tiek attīrīts no nosprostojošās plātnītes vai arī bojāto asinsvadu aizstāj ar paša slimnieka vēnu vai sintētisko protēzi.
* Mazinvazīvā asinsvadu ķirurģija – mazāk invazīva nekā artēriju ķirurģija. Manipulācijas laikā sašaurinātais asinsvads tiek atvērts no asinsvada iekšpuses. Parasti bojātam asinsvadam piekļūst ar speciālām ierīcēm caur ādas dūrienu cirkšņa apvidū. Ja nepieciešams, artērijā ievieto speciālas ierīces, kas nodrošina asins caurplūdi artērijai.
* Artēriju slimību riska faktori – dzīves stāvokļi, kas nozīmīgi palielina artēriju slimību attīstības risku. Galvenie nelabvēlīgie faktori ir smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts, nepareizs holesterīna sadalījums asinīs, aptaukošanās, mazkustīgums.
Papildu slimības risks ir arī, ja ar kādu no šīm slimībām sirgst vecāki vai citi pirmās pakāpes radinieki. Parasti artēriju slimību biežums pieaug līdz ar vecumu.
Ko dara angioķirurgs
Asinsvadu ķirurgs ievāc anamnēzi un parasti izmeklē pacientu, veicot dupleksdoplerogrāfiju. Vizītes laikā informējiet ārstu par visām savām veselības problēmām un detalizēti aprakstiet simptomus, ieskaitot arī tos, kas, jūsuprāt, nav saistīti ar asinsvadu ķirurga apmeklējumu. Lai ārsta konsultācija būtu lietderīgāka, apdomājiet jautājumus, kurus vēlaties uzdot savam ārstam. Piemēram: kas izraisīja manus simptomus? Kādi izmeklējumi un ārstēšana man nepieciešama? Kas dzīves ritmā un sadzīvē man jāmaina? Uz papīra lapiņas uzrakstiet visus medikamentus, kurus pašlaik lietojat.
Ja esat agrāk ārstējies, paņemiet līdzi iepriekš veikto izmeklējumu rezultātus vai izrakstus no ārstniecības iestādēm. Ja tas būs vajadzīgs, angioķirurgs nosūtīs uz papildizmeklējumiem vai pie citiem speciālistiem. Kad noskaidrota diagnoze, ķirurgs iesaka iespējamās ārstēšanas metodes un kopā ar pacientu izvēlas tālāko terapijas taktiku, nepieciešamības gadījumā plānojot operāciju vai mazinvazīvu manipulāciju. Ja tiek rekomendēta konservatīvā terapija, ārsts nosaka turpmāko apmeklējumu biežumu.
