Trešais modelis 0
3. Veselības aprūpes finansēšanas modelis: valsts budžeta finansējums; atbilstoši veiktajām iemaksām saņemti pakalpojumi; iespēja brīvprātīgi apdrošināties.
Finansēšanas modelis balstās uz valsts budžeta finansējumu, kas nodrošina pamata paketes segumu (neatliekamo medicīnisko palīdzību). Iezīmēts veselības maksājums, kur atbilstoši veiktajām iemaksām tiek saņemti pakalpojumi un iespēja brīvprātīgi privāti apdrošināties, lai saņemtu papildus pakalpojumus. Pakalpojumu grozs tiek sadalīts atbilstoši finansējumam vienlaicīgi izvērtējot iespēju saglabāt vienoto iepirkumu veicēju – Nacionālo veselības dienestu.
Strādājošie un noteiktas sociālas grupas tiek apdrošinātas atbilstoši veiktajām iemaksām. Tiek vērtēta iespēja veikt fiksēto maksājumu (50; 60 euro mēnesī) vai % no darba algas. Par sociālo grupu iedzīvotājiem iemaksas veic no valsts budžeta. Šajā modelī izzūd vienādais nodrošinājums starp valsts iedzīvotājiem un parādās sasaiste starp maksātāju un saņemto pakalpojumu, parādās sociālo grupu izdalījums. Parādās fragmentācija un vēlme veselības aprūpes pakalpojumus no vienas paketes bīdīt uz citu, kas kopumā palielina finanšu slogu uz valsts budžetu, jo pieaugs cilvēku skaits, kam nebūs iespēja doties pie ārsta laicīgi, tas savukārt palielinās neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumus un pieaugs stacionēšanās skaits slimnīcās. Aizvietojoša brīvprātīgā veselības apdrošināšana darbojas kā nodrošinājums gadījumos, kad pacients nav līdzdarbojies un iesaistījies valsts apdrošināšanas sistēmā.
Veselības aprūpes pakalpojumi no valsts budžeta līdzekļiem visiem Latvijas iedzīvotājiem tiek segti pilnā apmērā šādiem pakalpojumiem:
tiek nodrošināta neatliekamās medicīniskās brigādes sniegtā palīdzība;
- palīdzība slimnīcu neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļās un neatliekamā palīdzība slimnīcās;
- palīdzība Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā.
Veselības iemaksas (iezīmēts finansējums) caur Valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksām sedz:
- kompensējamās zāles un medicīnas ierīces;
- zāles un medicīniskās ierīces, kuras valsts iepērk centralizēti;
- specializētie pakalpojumi noteiktu saslimšanu ārstēšanā;
- primāro veselības aprūpi;
- nepieciešamo bērnu līdz 18 gadiem un grūtnieču aprūpi.
- medicīnisko rehabilitāciju;
- paliatīvo aprūpi;
- sociālās grupas.
- sekundāro ambulatoro veselības aprūpi;
- stacionāro veselības aprūpi;
- terciārā līmeņa veselības aprūpes pakalpojumus;
- pacientu iemaksas;
- norēķini par veselības aprūpes pakalpojumiem ES un EEZ dalībvalstīm.
Trešā modeļa iespējamies ieguvumi un riski:
Ieguvumi:
- Salīdzinoši zems no valsts budžeta garantētais apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu groza (Neatliekamās medicīniskās palīdzības) nodrošināšanai nepieciešamais finansējums;
- Papildus pakalpojuma groza finansējuma ieguve atbilstoši veiktajām sociālajām iemaksām. Darbspējīgo iedzīvotāju motivēšana sociālo iemaksu palielinājumā.
Riski:
Sarežģīta administrēšana, izmaksu palielinājums;
Papildus pakalpojuma groza segums atkarīgs no darbspējīgo iedzīvotāju iemaksām;
Iespējams pakāpenisks papildus pakalpojuma groza finansējuma trūkums ekonomiskās situācijas un ēnu ekonomikas palielināšanās gadījumā, jo šajā modelī primāri plānots noteiktu lielumu finansējuma novirzīt neaizsargāto sociālo grupu aprūpei, t.sk. nepieciešamajai bērnu līdz 18 gadiem un grūtnieču aprūpei, ar pārējo finansējumu nodrošinot sociālo iemaksu veicēju veselības aprūpi;
Nevienlīdzīga attieksme pret iedzīvotājiem valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanā;
Pakāpeniski palielinās finansiālais slogs uz garantēto pakalpojuma groza apjomu, jo iedzīvotāju grupas, kuras dažādu iemeslu dēļ neveic sociālās iemaksas valsts budžetā nesaņem papildus pakalpojuma grozā minēto veselības aprūpi, kā rezultātā pieaug iedzīvotāju skaits, kuriem nepieciešama akūta neatliekamā medicīniskā palīdzībā;
Pakāpeniska iedzīvotāju brīvprātīgās veselības apdrošināšanas izvēle, neieinteresētība maksāt nodokļus.
