Otrais modelis 0
2. Veselības aprūpes finansēšanas modelis – obligātās privātās apdrošināšanas iemaksas, iemaksas no valsts budžeta un obligātajām sociālajām iemaksām.
Finansēšanas modelis balstās uz obligātās privātās apdrošināšanas iemaksām, iemaksām no valsts budžeta un obligātajām sociālajām iemaksām, kas nonāk Valsts veselības izlīdzināšanas fondā, kur tiek nodrošināta palīdzība sarežģītu un ar lielām izmaksām nepieciešamajiem medicīniskajiem pakalpojumiem.
Valsts nosaka finansējuma apmēru, kas gada laikā jāiemaksā pašam iedzīvotājam, atsevišķām sociālā nodrošinājuma grupām tiek nodrošināta iemaksu subsidēšana noteiktā apmērā, kas samazina slogu uz cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem. Valsts, gadījumos, kad cilvēks ir saņēmis veselības aprūpes pakalpojumus, bet nav varējis samaksāt par tiem, vērš piedziņu līdzekļu atgūšanai. Šim finansēšanas modelim pastāv finansēšanas izmaksu pieaugums, papildus tam ir veselības aprūpes pakalpojumi, kurus nenodrošina pilnā apmērā vai nenodrošina vispār. Pieaug administrēšanas izmaksas, kas no tirgus izslēdz privāto apdrošinātāju, kā papildus veselības aprūpes pakalpojumu nodrošinātāju. Aizvietojoša brīvprātīgā veselības apdrošināšana darbojas kā nodrošinājums gadījumos, kad pacients nav līdzdarbojies un iesaistījies valsts apdrošināšanas sistēmā.
Vadoties pēc citu valsts pieredzes, kā, piemēram, Nīderlandē, šāda modeļa attīstīšana izsauca neatliekamās medicīniskās palīdzības strauju skaita pieaugumu, tāpat pieauga neapdrošināto un nemaksātāju skaits. Lai sistēma spētu darboties ir nepieciešama jauna informācijas sistēma ar datubāzes reģistru, pieaug birokrātija un administrēšanas izmaksas. Nīderlandē ieviešot obligāto privāto apdrošināšanu ļoti būtiski un strauji pieauga valsts budžeta izdevumi, jo brīvprātīgā veselības apdrošināšana tika atcelta.
Pēc Latvijas Bankas vērtējuma, lai nodrošinātu iedzīvotājiem veselības finansiālo aizsardzību, ko nodrošinātu veselības iemaksu polises aptuvenā cena sākas no 300 euro gadā vienam strādājošajam iedzīvotājam.
Veselības aprūpes pakalpojumi no valsts budžeta līdzekļiem visiem Latvijas iedzīvotājiem tiek segti pilnā apmērā šādiem pakalpojumiem:
tiek nodrošināta neatliekamās medicīniskās brigādes sniegtā palīdzība;
- palīdzība slimnīcu neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļās un neatliekamā palīdzība slimnīcās;
- palīdzība Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā.
Obligātās privātās veselības apdrošināšanas iemaksas sedz:
- kompensējamās zāles un medicīnas ierīces;
- zāles un medicīniskās ierīces, kuras valsts iepērk centralizēti;
- specializētos pakalpojumus noteiktu saslimšanu ārstēšanā;
- primāro veselības aprūpi;
- nepieciešamo bērnu līdz 18 gadiem un grūtnieču aprūpi.
- medicīnisko rehabilitāciju;
- paliatīvo aprūpi;
- sociālās grupas;
- sekundāro ambulatoro veselības aprūpi;
- stacionāro veselības aprūpi;
- terciārā līmeņa veselības aprūpes pakalpojumus;
- pacientu iemaksas;
- norēķini par veselības aprūpes pakalpojumiem ES un EEZ dalībvalstīm.
Otrā modeļa potenciālie:
Ieguvumi:
- Salīdzinoši zems valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu groza (Neatliekamās medicīniskās palīdzības) nodrošināšanai nepieciešamais finansējums.
Riski:
- Administrēšanas izmaksu pieaugums (Veselības riska fonds);
- Taisnīga valsts subsidēšanas sliekšņa noteikšana atsevišķām sociālām grupām, iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem;
- Iedzīvotāju apmierinātība ar valsts iekārtu saņemto, bet neapmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu piedziņu gadījumā;
- Pakāpeniska brīvprātīgās veselības apdrošināšanas izvēle, radot konfliktus, neapmierinātību starp valsti un tās iedzīvotāju;
- Izmaksu pieaugums no valsts budžeta, kuru kompensē apdrošinātājiem.
