Kādus drošības līdzekļus var piemērot apsūdzētajam līdz tiesas lēmuma pieņemšanai 0
Mans brālis ir apsūdzēts krimināla pārkāpuma nodarīšanā, bet pirmā tiesas sēde advokāta slimības dēļ nenotika – to pārcēla uz vēlāku laiku. Viņam tagad noteikts aizliegums izbraukt no valsts un obligāti jāiet uz policiju atrādīties, ka nav aizmucis, lai gan no atbildības pat netaisās izvairīties un patiesībā šajā pārkāpumā nemaz īsti nav vainīgs, ko, visticamāk, arī tiesa konstatēs. Kāpēc viņam noteikti šādi drošības līdzekļi? Kādus drošības līdzekļus apsūdzētajam var piemērot? ILZE DOBELES NOVADĀ
Kriminālprocesa likums nosaka, ka drošības līdzekli var piemērot aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, ja ir pamats uzskatīt, ka persona turpinās noziedzīgas darbības, traucēs pirmstiesas kriminālprocesu vai tiesu, kā arī ja izvairīsies no šā procesa vai tiesas.
Kriminālprocesa likuma 243. pants nosaka šādus drošības līdzekļus:
• dzīvesvietas maiņas paziņošana (par to vienas darbdienas laikā jāinformē procesa virzītājs, precīzi norādot jauno adresi);
• pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē (dzīvesvietā);
• aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai (lēmumā parasti noteikts arī konkrēts attālums, kādu nedrīkst pārkāpt);
• noteiktas nodarbošanās aizliegums (ja tas saistīts ar konkrēto noziegumu);
• aizliegums izbraukt no valsts (tas iespējams tikai īpašos gadījumos ar procesa virzītāja speciālu atļauju);
• uzturēšanās noteiktā vietā;
• personīgs galvojums (ja kāda persona galvo, ka apsūdzētais bez kavēšanās ieradīsies pie procesa virzītāja, kā arī izpildīs visus procesuālos pienākumus);
• drošības nauda (konkrēta summa, kas noteikta – tā jānodod uzglabāšanai kredītiestādes depozītā);
• nodošana policijas uzraudzībā (pārvietošanās un rīcības brīvības ierobežošana);
• mājas arests (līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim);
• apcietinājums (var piemērot ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu vai tiesas nolēmumu pirms galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim).
Nepilngadīgajam kā drošības līdzekli var piemērot arī nodošanu vecāku vai aizbildņu pārraudzībā un ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē, bet karavīram – nodošanu vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā.
Procesa virzītājam jāizvēlas tāds drošības līdzeklis, kas pēc iespējas mazāk aizskar personas pamattiesības un ir samērīgs, taču izvēle atkarīga arī no noziedzīgā nodarījuma rakstura un kaitīguma, apsūdzētā personības, ģimenes stāvokļa, veselības un citiem apstākļiem.
Lēmumu par konkrēta drošības līdzekļa piemērošanu pieņem procesa virzītājs vai izmeklēšanas tiesnesis. Ja drošības līdzekļa piemērošanas laikā ir zudis vai mainījies tā piemērošanas iemesls, mainījušies nosacījumi, cilvēka uzvedība vai ir noskaidroti citi apstākļi, kas noteica piespiedu līdzekļa izvēli, procesa virzītājs var pieņemt lēmumu par tā grozīšanu vai atcelšanu.
Ja persona pārkāpj piemērotā drošības līdzekļa noteikumus vai nepilda savus procesuālos pienākumus, procesa virzītājs ir tiesīgs izvēlēties un piemērot citu, vairāk ierobežojošu drošības līdzekli.
