Labi tas vai slikti?

Guntis Vīksna, žurnālists, Valmieras “Liesma”: “Nepārsteidz, ka 15 gadus un vecāku automobiļu kategorijā dominē “Volkswagen” un “Audi”. Par vācu ražojumu kvalitāti jo­projām pircēju vidū ir liela pārliecība, pieļauju, ka visai plašā sortimentā un par saprātīgām cenām pieejamas arī nepieciešamās rezerves daļas, te vairāk domāju tieši lietotas. Vecu “Volvo” pirkt īsti gudri nav, jo tas noteikti būs ar pamatīgu noskrējienu un tāpēc jau ātri prasīs pēc remonta. Un tad it kā prestižā “Volvo” īpašnieka maciņā sāksies caurvējš ne pa jokam! Veci japāņu auto mēdz būt jau rūsas saēsti, tāpēc tos īpaši segmentā 15+ nemeklē, savukārt pirkt jau stipri palietotu franču auto, konkrētā gadījumā “Renault”, jau ir pilnīgs mazohisms. “Opel” markas necilā vieta starp veciem varētu būt gan rūsas pēc, gan iesīkstējušu uzskatu vadīta.”

Uģis Vītols, “Provento” direktors: “”Volvo” rādītājos sensāciju neredzu. Manuprāt, jau sen tā vajadzēja būt, jo marka dod visu gaidīto komforta ziņā, arī rezerves daļas ir pietiekami pieejamas, remonti ne pārāk sarežģīti. “Volvo” detaļas varbūt nav gluži tik pieejamas kā “VW”/”Audi”, toties paši auto ir, kā saka, ilgspēlējoši. Ja, protams, negadās kāds 700 – 900 tūkstošus nobraucis eksemplārs. Taksometrs, piemēram. “Audi”/”VW” – īsteni uzticams ir tieši vecajā segmentā. Vienkāršs remonts. Pat ja “Volvo” tas ir tikpat vienkāršs, lauku papus vienalga dos priekšroku “Audi”. Kā savulaik žigulim. Metini tik virsbūvi, tehnika iet un iet, pat apskati var iziet… Ir saprotami lietotu “BMW” un “MB” pircēji. Desmitgadīgiem auto labs izskats, joprojām augsts prestižs. Cenas – trešdaļa, ceturtdaļa no jaunas. Veca “BMW” remonts? Vispirms – būtu krietni jāpadomā, kurā servisā es gribu atslēgas atstāt. Kvalitāte gadsimta sākumā ļoti augsta. “MB”? Vecie būvēti labāk nekā jaunie. Sevišķi dzinēji, kuros tagad visādi brīnumi atrodami. Zobrati bez dažiem zobiem u. tml. Salons vēl labs, pārējais nez vai pelna agrākos komplimentus. Rūsē arī. Tomēr tos pērk. Emocionāli, es domāju. Lai kaimiņš nomirst aiz skaudības… Kāpēc latvietis nepērk vecus japāņu auto? Nezinu. Turklāt pērk jau. Atsevišķi “Nissan” un “Toyota” modeļi, piemēram, ir populāri. Lietots “Qashqai”? Atlikusī vērtība augsta arī Eiropā, tādēļ imports man nav interesants. Vispār – es kā tirgotājs esmu kļuvis, kā saka, “pašpietiekams”. Nevienu klientu necenšos ne regulēt, ne īpaši pierunāt. Lai process iet savu ceļu.”

Ivars Caune, “Auto Brasla” direktors: “Lietots auto – tā ir iespēja sa­sniegt to pašu prestiža un komforta līmeni par mazāku naudu. Pats sev nopirku četrgadīgu auto. Un nekas jau nav īpaši mainījies, salīdzinot ar jaunu, ja vien tā mašīna ir bijusi normālās rokās, kopta. Vecākās grupas auto no Vācijas turklāt būs mazāk izrūsējis nekā Latvijā ekspluatētais. Skaidrs, ka populārāko marku detaļas ir gan vieglāk atrodamas, gan lētākas. Jaunās mašīnas arī ir ar slimībām, bērnu slimībām. Elektronika, gultņi, ķēdes utt. Baigi jau negribas paņemt kaut ko dārgu un ar to pēc tam čakarēties.”

Labi tas vai slikti?

Guntis Vīksna, žurnālists, Valmieras “Liesma”: “Nepārsteidz, ka 15 gadus un vecāku automobiļu kategorijā dominē “Volkswagen” un “Audi”. Par vācu ražojumu kvalitāti jo­projām pircēju vidū ir liela pārliecība, pieļauju, ka visai plašā sortimentā un par saprātīgām cenām pieejamas arī nepieciešamās rezerves daļas, te vairāk domāju tieši lietotas. Vecu “Volvo” pirkt īsti gudri nav, jo tas noteikti būs ar pamatīgu noskrējienu un tāpēc jau ātri prasīs pēc remonta. Un tad it kā prestižā “Volvo” īpašnieka maciņā sāksies caurvējš ne pa jokam! Veci japāņu auto mēdz būt jau rūsas saēsti, tāpēc tos īpaši segmentā 15+ nemeklē, savukārt pirkt jau stipri palietotu franču auto, konkrētā gadījumā “Renault”, jau ir pilnīgs mazohisms. “Opel” markas necilā vieta starp veciem varētu būt gan rūsas pēc, gan iesīkstējušu uzskatu vadīta.”