Kādu zīmi dievi sūta Indijai? Juris Lorencs apkopo ceļojuma iespaidus 0
Naktī no 12. uz 13. martu Varanasi pilsētā, viesnīcā “Shanti”, (kas hindi valodā nozīmē “miers, atpūta”) mani pamodināja pērkona dārdi. Negaiss ar zibeni, pērkonu un stipru lietu ir visai netipisks šim gadalaikam, tam vajadzēja atnākt vien maijā. Rītā noskaidrojās, ka zibens spērieni pilsētā nogalinājuši 6 cilvēkus. Taču ne jau tas uztrauca indiešus. Izrādās, kāda zibens šautra trāpījusi Ratnešvaras Mahadevas (Ratneshwar Mahadev) templim, kas atrodas Gangas krastā, tieši blakus vienai no lielākajām hindu svētvietām- Manikarnikas kremācijas vietai. Šis pirms 500 gadiem celtais templis ievērojams arī ar to, ka līdzīgi Pizas tornim tas šodien sasvēries sāņus.
Nākamajā dienā, kad no negaisa mākoņiem vairs nebija ne vēsts, arī es apmeklēju templi. Izrādījās, zibens tam nodarījis nelielus postījumus, atšķēlis vairākus akmens bluķus, kas tagad sašķaidīti gulēja tempļa pakājē.
Un ne tikai Varanasi, visā Indijā sākās diskusija- ko gan tas varētu nozīmēt? Tas, ka šis zibens spēriens nav parasts, ka tā ir debesu sūtīta zīme, skaidrs ikvienam. Jautājums tikai- vai tas uz ļaunu vai labu? Viedokļi joprojām dalās, un daudzi uzskata- Indijai tiek sūtīta kāda īpaša vēsts, kuras izskaidrošana tagad ir bramīnu priesteru ziņā.
Kurp iet Indija? Un vai tās izvēlētais ceļš ir pareizs? Tas ir jautājums, ko bieži esmu uzdevis pats sev.
Pirmo reizi šajā zemē nokļuvu 1998. gadā. Kopš tā laika tā stipri mainījusies. To var saukt par modernizāciju, attīstību, strauju tehnoloģiju ienākšanu. Internets viedtālrunī tagad ir pat daudziem bezpajumtniekiem. Un visdrīzāk tieši Indija būs nākamā valsts aiz Padomju Savienības, ASV un Ķīnas, kas nosūtīs kosmosā savu astronautu, tas esot tikai dažu gadu jautājums.
Maksa par to ir Rietumu patēriņa kultūras ienākšana un aizvien lielāka dzīves komercializāju. Pieaugusi bagātība, kas nopērkama par naudu. Un vienlaikus mazliet sarucis šīs zemes cilvēciskais, emocionālais, dvēseliskais kapitāls- tieši tas, ko Indijā meklē eiropieši.
Lai nu kā, bet milzīgajā valstī joprojām var atrast skaistas vietas un interesantus, sirsnīgus cilvēkus. Tagad, kad mans Indijas ceļojums noslēdzies, esmu atlasījis 36 fotogrāfijas- tieši tik, cik iegāja agrākajā 35 mm filmiņā. Ne par daudz, ne par maz.
Vieni no galvenajiem motīviem šajā galerijā – saulriets un laiva.
Manuprāt, dabā nav nekā skaistāka par saulrietu, tā ir pasakaina izrāde, ko Dievs dāvā cilvēkam katru dienu. Savukārt vismaz man laiva nozīmē kustību un reizē aicinājumu uz jaunu ceļojumu.
