Kādu spēli spēlē “Apvienotais saraksts”? Vienu dienu viņi saka vienu lietu, otru dienu kaut ko citu 41
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms Saeimas vēlēšanām “Apvienotais saraksts” (“AS”) sevi pieteica kā pārmaiņu spēku, kas būs alternatīva izvēle tiem, kuri neatbalsta Krišjāņa Kariņa (“JV”) valdību. Tāpēc strādāšana K. Kariņa vadībā “AS” var radīt zināmu diskomfortu, ko “AS” cenšas kliedēt, valdības veidošanas sarunās uzstājot uz saviem noteikumiem.
“AS” nevar uzskatīt par jaunu politisko spēku, jo īsi pirms Saeimas vēlēšanām tas ir izveidots, pārgrupējoties pieredzējušām partijām un politiķiem. Jaunums Latvijas politikā ir tas, ka “AS” līderis un sarunu vedējs Uldis Pīlēns ir Latvijā pazīstams un ietekmīgs uzņēmējs, kurš nav nevienā partijā, nekandidēja vēlēšanās un neplāno strādāt valdībā. Viņš tika pieteikts kā “AS” premjera kandidāts.
Tieši U. Pīlēns nosaka sarunu gaitu. Nedēļā, kad viņš bija izbraucis ārpus valsts, valdības veidošanā iestājās pauze, jo “AS” vadība izvairījās pieņemt lēmumus bez U. Pīlēna ziņas. Tajā pašā laikā viņš neuzņemas nekādu atbildību – U. Pīlēns nav parakstījis koalīcijas memorandu un neparakstīs arī koalīcijas līgumu un valdības deklarāciju.
Viņam nav jāiesniedz arī valsts amatpersonas deklarācija, kādas iesniedz citi uzņēmēji pēc iesaistīšanās politikā. Visu atbildību par “AS” darbību ir uzņēmušies tā līdzpriekšsēdētāji – Latvijas Reģionu apvienības (LRA) priekšsēdētājs Edvards Smiltēns un Latvijas Zaļās partijas (LZP) līderis Edgars Tavars.
Saraksta ideja dzima Liepājā
U. Pīlēns ir liepājnieks. Sižetos no valdības veidošanas sarunām redzams, ka viņam līdzās bieži ir Liepājas partijas priekšsēdētājs Uldis Sesks, kurš arī nekandidēja vēlēšanās un neplāno strādāt valdībā. Taču viņš ir vienas “AS” partijas priekšsēdētājs un kā Liepājas domes deputāts ir iesniedzis arī valsts amatpersonas deklarāciju.
Tieši šie divi cilvēki lielā mērā izveidoja “AS”. U. Sesks iepriekš ir atzinis, ka abi ir piedāvājuši vairākām partijām “Apvienotā saraksta” ideju, kas 90. gadu vidū guva panākumus Liepājas domes vēlēšanās. Kad Liepājas partija nolēma Māri Kučinski izvirzīt par premjera kandidātu, viņš paziņoja, ka nevar šajā statusā startēt no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), kas sadarbojas ar Aivaru Lembergu.
Līdzīgu iemeslu dēļ ZZS pameta arī Latvijas Zaļā partija. Latvijas Reģionu apvienību piesaistīt nebija grūti, jo tā jau bija sākusi sarunas ar ZZS par sadarbību vēlēšanās.
Kad tagad “Latvijas Avīze” lūdza ZZS līderim Augustam Brigmanim raksturot “Apvienoto sarakstu”, viņš teica: “Tas ir mēģinājums reanimēt Tautas partiju jaunā veidolā. Par to liecina forma un veids, kādā notiek vadības veidošanas sarunas no paralēlā premjera kandidāta pozīcijām. “Apvienotais saraksts” grib Krišjānim Kariņam un Nacionālajai apvienībai diktēt savus noteikumus. Šo valdību izveidos, bet tā nebūs viegla strādāšana, jo tā būs divvaldība.”
Kariņam neskaidra “AS” taktika
“Šis nav laiks, kad ļauties garām runām, populismam un ilūziju sēšanai. Šis ir apņēmīgi un atbildīgi pieņemamu lēmumu laiks. Ja vajag, jārīkojas kā Vatikānā, vēlot pāvestu, – kamēr nav pieņemts lēmums, no telpas ārā nenāk.” Tas ir fragments no “Apvienotā saraksta” priekšvēlēšanu programmas. Saeimas vēlēšanās “AS” ieguva trešo labāko rezultātu un 15 mandātus.
“AS” respektēja Valsts prezidenta Egila Levita lēmumu pilnvarot K. Kariņu vadīt sarunas par valdības veidošanu, bet centās ietekmēt to gaitu ar savām prasībām. “AS” bija iebildumi pret “Progresīvo” iesaistīšanu koalīcijā, kas saskanēja ar Nacionālās apvienības viedokli. Pēc tam U. Pīlēns vēlējās “pie premjera izveidot kara istabu”, lai īstenotu krīzes menedžmentu. Kad K. Kariņš piedāvāja atbildības jomu sadalījumu, lai sāktu darbu pie deklarācijas, “AS” iebilda, aicinot vienoties par stratēģiskajiem uzdevumiem.
Visbeidzot “AS” pieprasīja viceministru amatus, lai var īstenot solidāru atbildību, kad ministrs ir no vienas partijas, bet viceministrs no citas. “JV” un NA to neatbalsta, bet, ja piekāpšanās palīdzot izveidot valdību, tad dažiem viceministriem “JV” un NA piekritīs. Par posteņa nepieciešamību ir dažādi minējumi.
Vieni skaidro, ka tā “AS” vēlas nodrošināt saviem biedriem amatus, citiem ir versija, ka tā “AS” grib kontrolēt citu partiju vadītās ministrijas un iegūt informāciju par tajās notiekošo. “Ja tev ir informācija, tad ir vieglāk šantažēt,” pieļāva kāds politiķis. M. Kučinskis teikto uzskata par aplamībām, jo ministriem ir pieejama informācija par ikvienā nozarē notiekošo, bet, ja runa ir par kādām šaubīgām lietām, tad esot jādodas uz tiesībsargājošajām iestādēm.
Pagājušajā nedēļā atklājās, ka “AS” darbība nav saprotama arī K. Kariņam, kurš to atzina intervijā žurnālā “Ir”. Tajā K. Kariņš teica: “Es līdz galam neesmu sapratis, kas ir “Apvienotā saraksta” mērķis, taktika, ko viņi domā. Vienu dienu viņi saka vienu lietu, otru dienu kaut ko citu.”
K. Kariņš arī esot pārliecinājies, ka U. Pīlēns nesaprotot, kā darbojas Saeima, valdība un valsts pārvalde. “Viņam ir iedoma, ka uzņēmums un valsts ir kaut kas līdzīgs. Bet tās ir būtiski atšķirīgas lietas. Uzņēmums ir izveidots, lai gūtu peļņu īpašniekam. Valsts ir izveidota, lai gādātu drošību un pakalpojumu iedzīvotājiem. Uzņēmuma mērķis ir pelnīt naudu.
Valsts mērķis nav pelnīt naudu. Valsts mērķis ir gādāt apstākļus, lai cilvēki varētu labi dzīvot savu dzīvi,” norādīja K. Kariņš. Viņš arī liek saprast, ka patiesā interese iegūt viceministra amatu Aizsardzības ministrijā varētu būt saistīta ar naudu. “Aizsardzībā ir milzu nauda. Tur, iespējams, ir ļoti lielas naudiskas intereses,” teica K. Kariņš.
Personības ar dažādu pieredzi
LZP priekšsēdis E. Tavars atturējās “Latvijas Avīzei” komentēt K. Kariņa teikto – ja viņš to godīgi izdarīšot, tad valdības veidošanas sarunas būšot beigušās. “Saprotu, ka “Jaunajai Vienotībai” un Nacionālajai apvienībai ir ērti strādāt pa vecam, bet mēs tam neesam gatavi.
Mūsuprāt, partijām jau no paša sākuma bija trīspusējās sarunās visi jautājumi jāizrunā, satiekoties nevis uz dažām stundām, bet runājot daudzas stundas katru dienu,” teica E. Tavars. Arī U. Sesks negribot saasināt situāciju un nekomentēja K. Kariņa teikto. Uz vaicāto par U. Pīlēna lomu U. Sesks atbildēja: “Nu labi, neparakstīja viņš memorandu, to parakstīja līdzpriekšsēdētāji. Taču Uldim Pīlēnam ir trīs partiju pilnvarojums vadīt sarunas, viņš ir veiksmīgs uzņēmējs ar milzīgu pieredzi un zināšanām, kas būtu jāizmanto.”
Pēc 13. Saeimas vēlēšanām K. Kariņa valdībā bija jaunie politiskie spēki, kurus pārstāvēja sabiedrībā iepriekš nezināmi cilvēki bez pieredzes. “AS” Saeimas frakcijā lielākā daļa deputātu ir jau zināmas personības. Piemēram, bijusī akciju sabiedrības “Lauma Lingerie” valdes priekšsēdētāja Linda Matisone, bijušais Liepājas domes priekšsēža vietnieks Atis Deksnis, bijušais Ādažu novada priekšsēdis Māris Sprindžuks un Ādažu vidusskolas direktors Česlavs Batņa, no U. Pīlēna biedrības ievēlēti savās jomās zināmi cilvēki Andris Kulbergs un Aiva Vīksna, bijušais premjers M. Kučinskis. No 15 deputātiem astoņiem jau ir iepriekšējā parlamentārā pieredze. Tāpēc “AS” vēlas, lai pret to izturas kā pret līdzvērtīgu partneri.
Politiķu ceļš līdz 14. Saeimai ir bijis ļoti dažāds. LRA ir veidojusies no vairākām partijām un biedrībām – divi LRA deputāti ir no biedrības “Liepājnieki”. LRA līderis E. Smiltēns savulaik bija “Vienotībā”, un viņam līdzi no partijas aizgāja virkne biedru no reģionālajām nodaļām.
Kad LZP vadītājs E. Tavars pārņēma LZP vadību, arī to atstāja vairāki vecbiedri, bet atnāca citu partiju biedri, piemēram, “AS” un LZP valdes locekle Inga Priede iepriekš bija “Vienotībā”. U. Pīlēna biedrībā vairāki tās biedri pārstāv Latvijas Darba devēju konfederāciju – arī A. Kulbergs un A. Vīksna.
Pēc A. Kulberga uzstāšanās LTV, kur viņš asi izteicās par K. Kariņu, E. Tavars “Latvijas Avīzei” atzina: “Es kā politiķis tā neteiktu, bet Andris pateica to, ko domā.” Šī epizode arī atklāja, ka starp “AS” sarunu vedējiem un deputātiem, kā arī ierindas biedriem nav nodrošināta informācijas apmaiņa.
Ar saknēm Tautas partijā
“AS”, šķiet, ir saskāries ar vēl dažām grūtībām. Mēģinājums sadalīt ietekmi valdībā atbilstoši katras “AS” partijas mandātu skaitam Saeimā var liegt darbam virzīt profesionālākos cilvēkus. Piemēram, Liepājas partijai ir viens mandāts Saeimā, bet tai ir vismaz divi ministra kandidāti – M. Kučinskis un Edgars Putra, kurš varētu vadīt Zemkopības ministriju. Ja E. Tavars strādās valdībā, tad viņa partijas biedram Raimondam Bergmanim tādas iespējas nav, lai gan viņš varētu būt kandidāts viceministra amatam Aizsardzības ministrijā.
Vairāki no “AS” politiķiem savulaik bija Tautas partijā – M. Kučinskis, M. Sprindžuks, kā arī U. Pīlēns. Viņš desmit gadus bija TP valdes loceklis, bet 2008. gada rudenī Liepājas nodaļa viņu vairs neizvirzīja uz valdi. Drīz pēc tam U. Pīlēns no TP izstājās, jo esot vīlies partijā, kas graujot ticību konservatīvajām vērtībām.
U. Pīlēnu neapmierināja TP piedāvātā ekonomikas stabilizācijas programma, kas “no uzņēmējdarbības viedokļa ir nepieņemama”. Tas bija Ivara Godmaņa valdības laiks, valstī bija ekonomiskā krīze, TP vadību nesen bija pārņēmis Mareks Segliņš. Par U. Pīlēna aiziešanu no partijas M. Segliņš 2008. gada decembrī žurnālistiem teica: “Uldis bija gatavs parunāt, bet ne strādāt politikā. Manuprāt, viņam politika bija vajadzīga citu iemeslu dēļ – tie, kas viņu pazīst, sapratīs.” TP bija aicinājusi U. Pīlēnu uzņemties gan ekonomikas ministra, gan premjera posteni, bet viņš toreiz atteicies.
Saeimas deputāti no “Apvienotā saraksta”
* Latvijas Reģionu apvienība
• Česlavs Batņa
• Atis Deksnis (biedrība “Liepājnieki”)
• Lauris Lizbovskis
• Linda Matisone (biedrība “Liepājnieki”)
• Edvards Smiltēns
• Māris Sprindžuks
• Juris Viļums
* Latvijas Zaļā partija
• Raimonds Bergmanis
• Ingmārs Līdaka
• Didzis Šmits
• Edgars Tavars
* Ulda Pīlēna vadītā biedrība
(deputāti, kas nav nevienā partijā)
• Andris Kulbergs
• Aiva Vīksna
• Igors Rajevs
* Liepājas partija
• Māris Kučinskis
