Kādu saturu sagaidāt no sabiedriskā medija? 0
Laura Stepiņa, studente: ”Varbūt skan nedaudz utopiski, bet gribas, lai medijs būtu neatkarīgs objektīvu viedokļu paudējs, lai caur to netiktu lobētas kādas personas vai grupas intereses. Ļoti priecājos, ka Latvijas Radio 1, tiesa gan, pavisam neilgi, tiek translēts raidījums latgaliešu valodā “Kolnasāta”.
Varbūt ar šā raidījuma palīdzību kaut nedaudz tiks lauzts stereotips par “bēdu un kandžas zemi” Latgali. Gan televīziju, gan radio skatos un klausos samērā reti, vairāk izmantoju internetu.”
Mārīte Kļava, mājsaimniece: ”Veicot ikdienas darbus, fonā vienmēr skan Latvijas Radio 2. Esmu iecienījusi raidījumu “Jubilāru stunda”, patīk Labas apetītes vēlējumu koncerts un laika vērotāju ziņojumi. Bet Latvijas Radio 1 interesantas šķiet biznesa ziņas. Lai arī neesmu saistīta ar uzņēmējdarbību, tomēr diezgan daudzi radi darbojas šajā nozarē, tāpēc paklausos, kādi ir riski vai gaidāmās perspektīvas. Ja man būtu teikšana, radio satura bagātināšanai ieviestu vairāk patriotisku un jauniešiem domātu raidījumu. Latvijas televīziju īpaši bieži neskatos.”
Zigmārs Gailis, strādā reklāmas jomā: ”Domāju, ka mūsu sabiedriskie mediji tiek pārlieku kritizēti. Nenoliegšu, varbūt daudzas ārzemju programmas un raidījumi ir kvalitatīvāki, taču man, piemēram, ir interesanti ekrānā un tiešajā ēterā redzēt un dzirdēt pašmāju mediju pārstāvjus. Patīk LTV raidījums “100 g kultūras”, “Šodien Latvijā un pasaulē”, no radio piedāvātā klāsta izvēlos Latvijas Radio 3 pārraidītos klasiskās mūzikas ieskaņojumus. Visa vaina līdzekļos – ja sabiedriskajam medijam piešķirtu lielāku finansējumu, kvalitātes latiņa neapšaubāmi celtos. Būtu iespēja īstenot un atspoguļot ceļojumu stāstus, zinātniskus izmēģinājumus.”
Valentīna Makarova, pārdevēja: ”Dodu priekšroku krievu televīzijas kanāliem. Ziņas izlasu internetā, bet no televīzijas sagaidu atpūtu un izklaidi. Gribētos, lai ir vairāk koncertu, muzikālu pasākumu, ģimenei veltītu raidījumu, jo ārzemju seriāli apnikuši, bet politiski raidījumi neinteresē. Radio neklausos.”
Vilnis Feldmanis, uzņēmējs: ”Izlasot LTV ģenerāldirektora Edgara Kota izteikumus, ka Latvijas Televīzija ir visvājāk finansētā sabiedriskā televīzija Eiropas Savienībā un tā strādā izdzīvošanas režīmā, nebrīnos, kāpēc tās saturs ir tik vājš. Laika trūkuma dēļ televīzijā skatos tikai ziņas un analītiskus raidījumus, šovi mani neinteresē, bet no filmām gribas redzēt jaunākās un interesantākās, tās skatos kinoteātrī. Uzskatu, ka televīzijai visvairāk būtu jāorientējas uz bērniem un pensionāriem, kas visvairāk laika pavada pie televizora. Varētu būt vairāk raidījumu, kas paredzēti ģimenēm, arī jaunajām māmiņām par bērna kopšanu.”
Fakti Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) jaunajam sabiedriskajam medijam noteikusi šādus mērķus: * LTV ikdienas auditorijai 2015. gadā jāsasniedz 50% iedzīvotāju, * Latvijas Radio jāsasniedz 44% iedzīvotāju, * Interneta portālam pašreizējā auditorija (aptuveni 0,5%) jāpieaudzē trīsdesmitkārt – līdz 15% lietotāju. |
