Foto – Shutterstock

Kādu profesiju izvēlēties? Ieteikumi skolu absolventiem 0

Kādas ir darba tirgus prognozes Latvijā? Kādi speciālisti mums tagad ir vispieprasītākie un kādi – vismazāk vajadzīgi? Kādas profesijas arī pēc gadiem pieciem Latvijā vēl būs aktuālas? Mani mazbērni beidz vidusskolu, bet par savām interesēm vēl nav tikuši skaidrībā. Gribētos viņiem ko ieteikt, lai, pabeidzot augstas skolas, nepaliek bezdarbniekos. Valentīna Līvānu novadā

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Lai tiktu ārā no “Rimi”, tagad vajag kuponu”- pircēji samulsuši, kā tikt ārā no veikala, ja nekas netiek nopirkts
Mājas
Ideālais banānu uzglabāšanas veids – tie nekļūs melni nedēļām ilgi
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
Lasīt citas ziņas

Statistikas dati liecina, ka visvairāk NVA reģistrēto bezdarbnieku ir ar salīdzinoši zemu izglītības līmeni, kuri ieguvuši tikai pamatizglītību, vispārējo vidējo izglītību vai nav beiguši pat pamatizglītības apguvi. Vismazāk bezdarbnieku ir ar augstāko izglītību.

Prognozes

Nodarbinātības valsts aģentūra ik gadu veic darba devēju aptauju, lai sagatavotu īstermiņa darba tirgus prognozes, šādas prognozes top arī pašlaik. Savukārt darba tirgus attīstības prognozes vidējā termiņā un ilgtermiņā sagatavo Ekonomikas ministrija. Arī informatīvajā ziņojumā par šādām darba tirgus prognozēm tiek norādīts, ka iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni ir mazāk pakļauti bezdarba riskam. Pro-gnozēts, ka 2020. gadā budžeta vietu īpatsvars augstskolās dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju, kā arī inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomā sasniegs vairāk nekā pusi no kopējā budžeta vietu skaita. Tātad saistīt savu profesionālo karjeru ar šīm jomām ir perspektīvi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas pro-gnozēm pieaugs pieprasījums komercpakalpojumu nozarē, kā arī būvniecībā. Augstas kvalifikācijas speciālisti būs nepieciešami apstrādes rūpniecībā, pieaugs pieprasījums arī pēc inženierzinātņu, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares speciālistiem. Tāpat būs nepieciešami speciālisti komercdarbībā, pārvaldē, juridiskajā un sociālajā jomā, kā arī kultūrā, taču šeit jārēķinās ar lielu konkurenci, jo daudzi jaunieši izvēlas studēt tieši ar to saistītās augstskolu programmās. Nodarbināto skaita samazinājums tiek prognozēts lauksaimniecības un mežsaimniecības, kā arī sabiedrisko pakalpojumu nozarē.

Situācija darba tirgū

Izteikta bezdarbnieku pārprodukcija parasti vērojama vienkāršākajās profesijās, kur nav nepieciešama īpaša kvalifikācija un zināšanas. Taču vispieprasītākie patlaban ir metāla konstrukciju sagatavotāji un montētāji, smago kravas automobiļu ar piekabēm un autovilcienu vadītāji, aptauju un tirgus pētījumu intervētāji, specialitāšu ārsti, programmētāji, medicīnas māsu profesiju vecākie speciālisti, metinātāji un griezēji, ieslodzījuma vietu apsardzes un uzraudzības darbinieki, citur neklasificēti tehnoloģisko procesu kontroles speciālisti, fizioterapeiti. Šajās profesiju grupās vakanču skaits pārsniedz piedāvājumu, proti, vakanču ir vairāk nekā NVA reģistrēto bezdarbnieku, kuri iepriekš strādājuši šajās specialitātēs.

Pretēja tendence vērojama tādās profesiju grupās kā neklasificēti strādnieki, veikalu pārdevēji un pārdevēju palīgi, biroju, viesnīcu un citu telpu apkopēji, ēku būvniecības strādnieki, lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnu, mehānismu un iekārtu operatori, vieglo automobiļu, taksometru un mazietilpīgo kravas automobiļu un mikroautobusu vadītāji, noliktavu darbinieki, miesnieki, zivju pārstrādātāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki, sētnieki un tiem radniecīgu profesiju pārstāvji, ēku būvnieki.

Ieteikumi visiem jauniešiem, domājot par savu nākotnes profesiju:
cītīgi jāmācās,
jāseko līdzi situācijai darba tirgū,
jāapgūst pieprasīta profesija un jākļūst par labu speciālistu izvēlētajā jomā.

Ar “Informatīvo ziņojumu par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm” var iepazīties Ekonomikas ministrijas mājaslapā: http://www.em.gov.lv/. P

Uzziņa

Jauniešiem, kuri beiguši vidusskolu, bet vēl nezina, ko darīt tālāk, NVA speciālisti iesaka apmeklēt aģentūras karjeras konsultantus, kas palīdzēs profesijas izvēlē, arī atbildēs uz jautājumiem par darba tirgū pieprasītākajām specialitātēm.

Reklāma
Reklāma

Jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kuri nav ieguvuši profesionālo izglītību vai nav bijuši iepriekš nodarbināti, var piedalīties arī nākotnes profesijas izvēles pasākumā “Darbnīcas jauniešiem”, kas tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda projektā “Jauniešu garantija”. Izglītības iestādēs pasākuma dalībnieki var iepazīt trīs profesionālās izglītības programmas, katrai no tām atvēlot divas nedēļas. Arī tas palīdzēs profesijas izvēlē.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.