Kādu pirtskrāsni izvēlēties – šī nepavisam nav viegla un vienkārša izvēle 0
Indulis Burka, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Kā pareizi izvēlēties krāsni guļbūves pirtij? VIJA K.
Pirms dodas uz veikalu pēc pirtskrāsns, jāizdara vairākas izvēles. Vispirms jāizšķiras, vai iegādāties ar malku kurināmu vai elektrisko, cik jaudīga krāsns nepieciešama un kur tā atradīsies – pērtuvē vai blakustelpā.
Malkas vai elektrisko?
Elektriskajai pirtskrāsnij nebūs jāgādā malka, un tā salīdzinoši ātri iesildīs telpu. Tomēr jārēķinās, ka ierīce patērēs daudz elektroenerģijas un krāsnij, kas derēs lielākai pērtuvei, cena būs pietiekami augsta. Nelieli kompaktākie modeļi nopērkami, jau sākot no pusotra simta eiro. Taču to jauda ir vien pāris kilovatu, un tie paredzēti aptuveni divus kubikmetrus lielai pērtuvei. 3,6 kW jaudas krāsniņa, kas paredzēta 3–6 m3 lielas telpas uzkarsēšanai, maksās jau aptuveni 200 eiro. Arī ar ūdeni šļakstīties telpā, kurā darbojas elektriska ierīce, nav droši, tāpēc šādas elektriskās pirts krāsniņas lielākoties izmanto saunām.
Pirtij latvieša klasiskajā izpratnē piemērotāka būs ar malku kurināma pirtskrāsns. Taču arī šajā gadījumā viss nav tik vienkārši. Ir pirtskrāsnis, kuras kurina tieši no pirtstelpas, un ir krāsnis, kuras kurināmas no blakustelpas.
Par ērtāko tiek atzīts variants, kad krāsns tiek kurināta no citas telpas. Šādā gadījumā netiek patērēts skābeklis degšanai no pērtuves. Ja šādas iespējas nav, tad, protams, krāsns tiek ierīkota un kurināta pašā pēršanās telpā.
Gan no pērtuves, gan blakustelpas kurināmās krāsnis tiek izgatavotas no tērauda vai čuguna. Tirdzniecības vietās ir ļoti plašs ar malku kurināmu pirtskrāšņu piedāvājums, un arī cenu diapazons ir liels. Lētākie modeļi maksā no 180 eiro, taču to jauda nav liela. Lai iegādātos pirtskrāsni, kas derēs 6–12 m3 pērtuvei, jārēķinās vismaz ar 250 eiro izdevumiem. Protams, par pazīstamāku zīmolu krāsniņām būs jāmaksā vairāk.
Cik jaudīga krāsns nepieciešama
Šis ir nākamais jautājums, uz kuru jāmeklē pareizā atbilde. Ražotāji parasti norāda, cik lielam pērtuves tilpumam krāsns domāta. Tomēr jāņem vērā, ka ražotāju norādītais pērtuves apjoms aprēķināts ideālai situācijai, kad pērtuve ir pietiekami nosiltināta, durvis cieši aizveramas. Realitātē ir visai ievērojami siltuma zudumi caur sienām, griestiem, durvīm. Tāpēc pirtskrāsns būtu jāizvēlas ar pietiekamu jaudas rezervi. Ja tā nebūs pietiekama, pērtuve lēni uzsils un ātri atdzisīs. Arī malkas patēriņš, kurinot ar pilnu jaudu, būs lielāks. Ja jaudas būs par daudz, pērtuve ātri uzkarsīs, taču gars tajā būs smags, ass, nepiemērots komfortablai atpūtai. Protams, arī kurināmais tiks izmantots neracionāli.
Izvēloties krāsns jaudu, var vadīties pēc pieredzējušu pirtnieku padomiem, taču var izmantot speciālus šim mērķim domātus kalkulatorus, kas atrodami internetā. Tajos ņem vērā pērtuves izmērus, siltinājumu, vai ir logi, citas īpatnības. Piemēram, ja pērtuves telpa ir 2 x 3 m un ar 2,2 m augstiem griestiem, guļbaļķu sienām, vienu lodziņu un krāsni paredzēts kurināt no blakustelpas, jāizvēlas krāsns, kas paredzēta aptuveni 26 m3 telpai ar jaudu nedaudz virs 20 kW.
Jāatceras par drošību
Prasības, kā pareizi izvietot pirtskrāsni, meklējamas Latvijas būvnormatīvā LBN 231-15 Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija. Tajā minēts, ka attālums no krāsns vai kamīna, kurus kurina ar cieto kurināmo, ārējās virsmas līdz sienas vai griestu degtspējīgajam materiālam vai konstrukcijai nav mazāks par 500 mm. Grīdas zem krāsnīm un kamīniem ir nedegošas vai pārklātas ar vienlaidu nedegoša materiāla loksni, kas ir par 150 mm lielāka nekā apkures ierīces izmēri plānā. Slēgtā tipa apkures ierīces kurtuves durtiņu priekšā nedegoša materiāla pārklājums ir par 300 mm lielāks nekā apkures ierīces izmēri, bet vaļēja tipa apkures ierīces kurtuves atveres priekšā – par 500 mm lielāks. Ugunsdrošā materiāla loksnes biezums ir ne mazāks kā 6 milimetri.
Tādējādi jāsāk ar to, ka pirtskrāsnij vajadzīgs stabils un līdzens pamats, kas pārklāts ar ugunsdrošu materiālu. Ja starpsiena starp pērtuvi un priekštelpu ir no koka, tajā nepieciešama atvere, kur iemūrēt ķieģeļu sieniņu tieši ap kurtuvi. Attālumam starp kurtuvi un sienas koka daļām jābūt vismaz 500 mm. Jāņem vērā, ka metāls sakarstot izplešas. Spraugu starp ķieģeļiem un krāsns konstrukciju aizpilda ar akmensvati, kas ir elastīgs materiāls.
Ja pirtskrāsns nav rūpnieciski izgatavota, to vislabāk apmūrēt ar ugunsdrošiem māla ķieģeļiem. Rūpnieciski izgatavotajām krāsnīm ir dubultsienas, kurās ir konvekcijas kanāli vai ieklāts siltumizolācijas materiāls un apdedzināšanās risks ir samazināts. Ražotājs arī dokumentācijā parasti norāda minimālos attālumus, kas jāievēro, novietojot krāsni pirtstelpā.
Paredzot pamatu pirtskrāsnij, jāņem vērā tās svars un arī akmeņu svars, ko izmantosiet, krāsni aprīkojot. Ja krāsns un akmeņu kopējais svars nepārsniedz 400 kg un grīda izgatavota no vismaz 40 mm bieziem dēļiem, pietiks, ja uz grīdas uzklās 6 mm biezu metāla loksni. Izvēloties čuguna krāsni, jārēķinās, ka tās svars būs ievērojami lielāks, tai būs nepieciešams betonēts pamats, kas nav savienots ar ēkas pamatiem.
Krāsni pērtuves daļā norobežojot ar ķieģeļu mūrīti, nav nepieciešams to mūrēt vienlaidus, bet ar nelielām atverēm, lai neierobežotu siltuma daudzumu, kas telpā nokļūst no krāsns, taču tajā pašā laikā samazina risku gūt apdegumus pēršanās laikā. Ķieģeļu sētiņas vietā var likt arī metāla sētiņu. Starp metāla sētiņu un metāla pirtskrāsni atstāj 100 mm atstarpi, ko aizpilda ar akmeņiem.
Latvijas būvnormatīvs nenosaka rīcību apkures ierīces uzstādīšanai gadījumos, ja attālums no tās līdz degtspējīga materiāla sienai ir mazāks par 50 centimetriem. Šādās situācijās iesaka sienu apšūt ar nedegošu siltumizolācijas materiālu, ko papildina, piemēram, ar ugunsdrošā ģipškartona vai metāla apšuvumu. Jebkurā gadījumā pirms šādas ierīces ekspluatācijas jāsaņem sertificēta skursteņslauķa atzinums par to, ka izveidotā konstrukcija ir ugunsdroša.
UZZIŅA
No blakustelpas kurināmas krāsns priekšrocības:
• tiek apsildīta ne tikai pērtuve, bet arī telpa, kur krāsni kurina;
• kurināšana iespējama arī tad, kad pērtuve tiek izmantota;
• no pērtuves nav nepieciešams piekļūt kurtuvei, tāpēc krāsni var norobežot ar drošības barjeru, kas samazina risku gūt apdegumus pēršanās laikā;
• pērtuvē nekrāsies skaidas un gruži;
• pērtuvē neieplūst dūmi brīdī, kad tiek atvērtas pirts durvis;
• pērtuvē tiek ietaupīta vieta, kas būtu jāatvēl krāsns durtiņu atvēršanai un malkas ievietošanai.
