Kādu mājienu partijām dos Vējonis? 0
Jaunās valdības veidošanā iniciatīvu uzņēmušos partiju premjera amatu kandidāti – Aldis Gobzems (“KPV LV”), Jānis Bordāns (Jaunā Konservatīvā partija) un Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”) – šodien, 30.oktobrī, tiksies ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, lai pārrunātu koalīcijas tapšanas procesu. Tikmēr Saeimā jaunievēlēto frakciju pārstāvji centīsies vienoties par parlamenta komisiju izveides principiem, prezidija sastāvu un citiem jautājumiem, lai jaunais parlamenta sastāvs 6. novembrī varētu sākt darbu.
“Lai sarunas iegūtu jaunu dinamiku un jaunu tempu, mūsu ieskatā Valsts prezidentam būtu jāņem aktīvāka loma un jāizmanto savas Satversmē dotās pilnvaras izvēlēties premjera kandidātu,” pagājušonedēļ žurnālistiem paziņoja “KPV LV” premjera amata kandidāts Aldis Gobzems. Līdzīgus viedokļus skaļāk vai klusāk pauduši arī citu partiju pārstāvji. Oficiāli gan prezidents jaunu kandidātu drīkst nominēt tikai pēc 6. novembra, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunais parlamenta sastāvs un atkāpsies līdzšinējā valdība.
Taču jaunās koalīcijas veidotāji neslēpj cerību, ka prezidents iedvesīs jaunu elpu strupceļā nonākušajām valdības veidošanas sarunām. Vismaz dos kādu mājienu par to, kuram no trim premjeru kandidātiem viņš pirmajam uzticētu kabineta izveidošanu.
Ļoti iespējams, ka R. Vējonis šādu mājienu patiešām šodien dos.
Tomēr šo neoficiālo nomināciju saņēmušajam kandidātam nevajadzētu pārāk sapriecāties. Latvijas politiskajā praksē iepriekš ir bijuši arī tādi gadījumi, kad vispirms tiek nominēti lielāko frakciju premjera kandidāti, kuriem tiek ļauts izgāzties, balsojumā Saeimā pa valdību nesavācot vairākumu.
Pēc tam valsts galva var izvēlēties kādu kompromisa variantu no mazākām partijām. Vairāki eksperti norādījuši, ka 13. Saeimas sastāva kompromisa figūras loma varētu būt “Attīstībai/Par!” kandidātam Artim Pabrikam, bet prezidents vispirms nevar nosaukt vēlēšanās tikai ceturto vietu ieguvušas partijas kandidātu, kamēr lielāko frakciju pārstāvji nav paguvuši “apdedzināties”.
Gandrīz vienlaikus Saeimā notiks jaunajā sastāvā ievēlēto frakciju pārstāvju tikšanās ar mērķi vienoties par pārstāvniecību komisijās, to vadību un citiem jautājumiem, lai jaunais sastāvs varētu sākt darbu.
Partijas bija iecerējušas līdz šodienai tikt skaidrībā arī par amatu sadalījumu parlamenta prezidijā un komisijās, bet tas izdevies tikai daļēji. Kamēr nav skaidrības par premjeru, neviena partija nesteigsies izvirzīt stingras pretenzijas uz šo posteni, jo tas nozīmētu atteikšanos no ambīcijām uz valdības vadītāja vietu. Tādēļ, visticamāk, 6. novembra sēdē tiks apstiprināts pagaidu prezidijs gandrīz pašreizējā sastāvā (jaunajā Saeimā pārvēlēti visi līdzšinējā prezidija locekļi, izņemot Gunāru Kūtri).
Šāda pagaidu prezidija vadībā parlaments būs spējīgs sākt strādāt.
Savukārt pēc valdības izveidošanas varētu būt gaidāma ne tikai spīkera un viņa vietnieku nomaiņa, bet arī plašākās prezidija reformas, paplašinot to līdz septiņiem locekļiem. Tādējādi prezidijā būtu pārstāvētas visas Saeimas frakcijas. Pašreizējas Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (Nacionālā apvienība) vietā, visticamāk, nāks pārstāvis no 13. Saeimas jaunpienācēju trijnieka – JKP, “KPV LV” vai “Attīstībai/Par!”. Pēc Latvijas politiskās loģikas, spīkera vietu vajadzētu iegūt pārstāvim no partijas, kura nav saņēmusi premjera amatu.
JKP jau paziņojuši, ka gadījumā ja valdības veidošana tiks uzticēta kāda cita politiskā spēka pārstāvim, viņi Saeimas priekšsēdētāja amatam piedāvās kultūrsocioloģi Dagmāru Beitneri-Le Gallu. Viņa sarunā ar “LA” apstiprināja, ka partija izteikusi šādu piedāvājumu un viņa tam piekritusi. “Es uz šo amatu neraujos par katru cenu, bet esmu gatava to uzņemties. Tas, protams, ir uztraucoši, jo līdz šim neesmu strādājusi parlamentā, bet arī pašreizējai Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei politiskā pieredze pirms stāšanās šajā amatā bija salīdzinoši neliela,” teica Beitnere-Le Galla, kuras pamatnodarbošanās ir LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece. Politiskā pieredze viņai ir tikai kā Jūrmalas domes deputātei.
“Mums ir skaidrs redzējums gan par komisiju vadītājiem, gan par prezidija sastāvu, bet pagaidām nekādus vārdus nesauksim,” informēja “KPV LV” premjera kandidāts Aldis Gobzems. “Attīstībai/Par!” pārstāvis Artis Pabriks norādīja, ka par Saeimas priekšsēdētāju partijā tiks lemts pēc tam, kad būs skaidrība par premjeru.
Diezgan droši, ka pašreizējai Saeimas priekšsēdētājai I. Mūrniecei šis amats būs jāpamet. Jaunajā Saeimas sastāvā Nacionālā apvienība varētu viņu virzīt par Nacionālās drošības komisijas vadītāju. Tāpat NA izteikusi gatavību vadīt arī Ārlietu komisiju, kur priekšsēdētāja amatam varētu virzīt Rihardu Kolu.
