Kādu latviešu kino jūs gribētu skatīties? 0
Santa Sokolova Madonā: “Manas mīļākās latviešu filmas ir “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” un “Emīla nedarbi”. Tāpēc vairāk piesaista komēdijas, latviešiem tās tīri labi sanāk. Taču būtu interesanti paskatīties arī kādu latviešu šausmu filmu. Diemžēl mums tādu vispār nav!
Vajadzētu arī veltīt kādu filmu Imanta Ziedoņa dzejoļiem. Viņa dzeja ir burvīga, dziļa, un katram cilvēkam tā asociējas ar kaut ko īpašu. Nacionālais pasūtījums būtu laba doma, bet šaubos, vai tas iespējams, mūsu valsts ir skopa. Pagaidām Latvijas kino nozarei neredzu nākotni – vairs netiek uzņemtas tik labas filmas kā agrāk. Uzlabot stāvokli varētu lielisku režisoru iesaistīšana un interesants scenārijs – kaut kas jauns, nebijis, pārsteidzošs.”
Inga Nikolajeva Gulbenes novadā: “Manā skatījumā šobrīd latviešu kino žanram nav noteicošā loma, galvenais, lai filma spētu aizraut. Būtu tikai apsveicami, ja par pamatu kādai kinofilmai ņemtu latviešu rakstnieka darbu, tādējādi veicinot patriotismu un atsvaidzinot varbūt piemirsta autora daiļradi. Noteikti atbalstu līdzekļu piešķiršanu kino nozarei un tā attīstībai, jo tādējādi tiek dota lielāka iespēja atrast jaunus talantus. Latvijas kino nākotne ir miglaina, uzlabot to varētu ar papildu līdzekļu piešķiršanu un jaunu talantu atklāšanu. Tas dotu jaunu dvesmu kino nozarei kopumā.”
Ritvars Mālkalns Kalsnavas pagastā: “Esmu no tiem, kuriem vairāk patīk vecās filmas. Mūsdienās vajadzētu vairāk uzņemt filmas par vēsturi, piemēram, par strēlniekiem un leģionāriem. Ekranizēt varētu A. Grīna “Dvēseļu puteni”. Jau ierasts, ka Jānim Streičam sanāk labas komēdijas – viņš varētu uzņemt vēl kādu Rūdolfa Blaumaņa garadarbu. Vairāk vajadzētu uzņemt dokumentālās filmas par dzīvi un cilvēkiem laukos. Valstij savu naudu vajadzētu ieguldīt vēsturiskās filmās. Latvijas kino ir nākotne, jo mums ir gan labi aktieri, gan režisori. Naudu filmu radīšanai varētu piesaistīt no Latvijas uzņēmējiem un Eiropas kultūrfondiem.”
Mārcis Pallo Talsu novadā: “Es visvairāk vēlētos redzēt klasisko kino, arī mūsdienās uzņemtās vēsturiskās filmas un komēdijas. Latvieši varētu uzņemt mākslas filmu par barikāžu laiku, Otrā pasaules kara laikā izsūtītajiem uz Sibīriju, par vācu laikiem Latvijā. Nu jau var izveidot mākslas filmu arī par krīzes gadiem, tāpat varētu ekranizēt A. Deglava romānu “Rīga”. Es redzu latviešu kino nākotni un attīstību, tikai tam vajadzētu atvēlēt daudz lielāku budžetu un atbalstīt jaunos aktierus. Latviešu filmas visu laiku izskan pasaulē, bet mēs paši, latvieši, nemākam tās novērtēt, jo televīzija tiek piebāzta ar bezjēdzīgiem seriāliem. Latvietis nav izaudzis līdz kārtīga kino baudīšanai!”
Liene Badovska Jēkabpilī: “Kopumā vairāk skatos tieši latviešu kino. Visvairāk man patīk komēdijas un mistikas filmas. Ļoti gribētos, lai ekranizē Aleksandra Grīna darbu “Zemes atjaunotāji”. Šis darbs ir vēsturisks un būtu interesants vecāka gadagājuma cilvēkiem. Vajadzētu arī uzņemt ģimenes filmu, tādu latviešu krājumā pavisam maz. Nākotne Latvijas kino noteikti ir, bet neesmu pārliecināta, vai pasaules mērogā. Varētu veidot kopražojumus – filmas par aktuālām tēmām visā pasaulē. Varētu kaut vai pārfilmēt un pārtulkot vecos labos “Vella kalpus”, jo nekur citur tādas filmas nav.”
Fakti Visu laiku labākās latviešu filmas: * “Kapteinis Nulle”, režisors Leonīds Leimanis, 1964. gads * “Dubultslazds”, režisors Aloizs Brenčs, 1986. gads * “Ilgais ceļš kāpās”, režisors Aloizs Brenčs, 1981. gads * “Vella kalpi”, režisors Aleksandrs Leimanis, 1970. gads * “Dāvana vientuļai sievietei”, režisors Ēriks Lācis, 1973. gads * “Teātris”, režisors Jānis Streičs, 1978. gads * “Ceplis”, režisors Rolands Kalniņš, 1972. gads * “Mans draugs nenopietns cilvēks”, režisors Jānis Streičs, 1975. gads * “Mirāža”, režisors Aloizs Brenčs, 1983. gads
Reklāma
* “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, režisors Jānis Streičs, 1981. gads Avots: epadomi.lv veikta aptauja |