Kādu kartupeli izvēlēties? Viss par šķirnēm un ražību 0
Latviešu otrā maize ir kartupelis (Solanum tuberosum L., kas ir nakteņu (solanaceae) dzimtas augs. Pārtikā izmanto kartupeļu apakšzemes bumbuļus, kas veidojas stolonu galos, savukārt selekcionāri visbiežāk izmanto kartupeļa zieda augļus.
Izvēloties audzēt kartupeļus, vienmēr liela vērība jāpievērš saimniecības ģeogrāfiskajam novietojumam, vietai, kur audzēs kartupeļus. Kartupeļiem nepatīk augt purvainos laukos ar augstiem gruntsūdeņiem. Prakse rāda, ka maksimālas ražas nevar iegūt arī ļoti mālainos laukos. Vidēji kartupeļi labi aug pH KCL – 5,5–6,5, ar stabilu P (fosfors) un K (kālijs) nodrošinājumu.
Jāizvēlas sertificēts sēklas materiāls – tā pasargāsim laukus no kaitēkļiem un slimībām. Kā Latvijas šķirņu patriots iesaku pirkt Latvijā radītas šķirnes, jo tās ir piemērotas mūsu klimatiskajiem apstākļiem un augsnes īpašībām.
Agrai ražai
‘Agrie Dzeltenie’ – šķirne, kas uzskatāma par mūsu selekcijas leģendu. Šīs šķirnes kartupeļi ir ļoti miltaini, cietes daudzums nav ļoti liels. Šķirne ir ražīga, var izaudzēt 28,6 t/ha, bet bieži jāatjauno sēklas materiāls, jo tā ir ieņēmīga pret vīrusslimībām.
‘Rigonda’ – viena no jaunākajām AREI Priekuļu pētniecības centra (PPC) šķirnēm. Kartupeļi nedaudz miltaini, bet stingri. Šķirne izturīga pret kartupeļu vēzi un nematodi, piemērota audzēšanai gan bioloģiskajos, gan integrētajos laukos. Var sasniegt 52,5 t/ha ražību.
‘Monta’ arī ir agra un ražīga šķirne, reģistrēta Latvijā 2004. gadā, nedaudz miltaina, izturīga pret nematodi un kartupeļu vēzi. Bumbuļi dzelteni. Var audzēt bioloģiskajos, kā arī integrētajos laukos, liels lielo bumbuļu īpatsvars, ražība – 51,4 t/ha. Šķirne vairāk paredzēta pārtikai, var arī ražot frī kartupeļus.
‘Solists’ – viena no agrīnākajām ārzemju šķirnēm. To iesaka audzēt arī zem agrotīkla, tādējādi iegūstot vēl agrāku ražu. Ražība vidēja – ap 46 t/ha; pierādīts, ka optimālas ražas dod laukos ar lielu māla daudzumu. Šķirne vidēji prasīga pret augsni, izturīga pret nematodi. Pēc vārīšanas kartupeļi noturīgi.
‘Gala’ – ļoti ražīga, ar 10–14 vidēja izmēra bumbuļiem cerā, labas kulinārās īpašības. Patīk augt Vidzemes laukos. Var iegūt agras, stabilas ražas. Ap 10. aprīli iestādītu ražu var sākt vākt jau pēc diviem mēnešiem.
‘Ranomi’ – starp agrajām šķirnēm izceļas ar izlīdzinātiem bumbuļiem, seklām acīm, labi dīgst. Dzeltena miza. Vārot kartupeļi mazliet ūdeņaini, neizjūk. Patīk augsne, kas bagāta barības elementiem. Ieteicams audzēt smilšainos laukos.
‘Sanibel’ ir šķirne ar sarkanu mizu, izturīga pret slimībām, ātri uzdīgst. Piemērota bioloģiskajai lauksaimniecībai. Vārot netumšojas, prakse rāda, ka augsnes prasības nav ļoti augstas, protams, ja labi mēslo.
Vidēji agrīnās šķirnes
‘Prelma’ – izveidota Latvijā. Dod stabilas un augstas ražas ar vidēju cietes daudzumu bumbuļos. Ražība vidēji 42,3 t/ha. Bumbuļi dzelteni ar nedaudz sārtām acīm un gludu mizu, izturīga pret nematodi, parasto kraupi. Uzskatāma par stabilu Latvijas nākotnes šķirni.
‘Lenora’ – sen zināma ovālu kartupeļu šķirne ar dzeltenu mizu un mīkstumu. Izturīga pret nematodi, relatīvi izturīga pret lakstu puvi. Labas un stabilas ražas dod bioloģiskajos laukos, ja ir pietiekams barības elementu nodrošinājums.
‘Vineta’ – labi zināma pārtikas kartupeļu šķirne, viena no pieprasītākajām tirgū, ražība ap 52 t/ha. Ļoti labi pakļaujas bioloģiskai audzēšanai. Liels lielo bumbuļu īpatsvars. Labas garšas īpašības. Izturīga pret vīrusiem un nematodi.
‘Afra’ – Europlant šķirne, lieliska intensīvai audzēšanai. Dzeltena, ar dzeltenu mīkstumu, gludu mizu. Pēc izskata līdzīga latviešu šķirnei ‘Monta’. Izturīga pret nematodi (Ro 1, Ro 4), vīrusiem, kartupeļu vēzi. B–C vārīšanas tips. Ražība – ap 44 t/ha.
‘Antonija’ – Latvijā maz pazīstama pārtikas šķirne ar izlīdzinātiem ceriem. Izturīga pret vīrusiem, nematodi, bet zema izturība pret mehāniskiem bojājumiem! Salātu kartupeļu tips. Ražība – ap 51 t/ha.
‘Ramona’ – ovāla šķirne, līdzīga šķirnei ‘Laura’, ļoti labas kulinārās īpašības. A–B vārīšanas tips. Izturīga pret vīrusiem, nematodi. Lai iegūtu stabilas ražas, neprasa bagātīgu mēslošanu.
Vēlās un vidēji vēlās šķirnes
‘Jogla’ – jauna vietējā cietes kartupeļu šķirne, cietes daudzums var pārsniegt 20%. Šķirnes autore ir strādājusi tieši pie stabilā cietes daudzuma, kas reizēm ārzemju šķirnēm nav tik izlīdzināts. Augustā ņemtie paraugi cietes noteikšanai ar ekspresmetodi lika secināt, ka ‘Jogla’ izceļas ar lielo cietes daudzumu bumbuļos. Ražas ir izlīdzinātas, bumbuļi dzelteni. Šķirne izturīga pret kartupeļu vēzi un nematodi (Ro 1,2,3). Sārta ziedu krāsa.
l ‘Gundega’ – garšīga un miltaina vēla kartupeļu šķirne, kas Latvijas Augu šķirņu katalogā iekļauta kopš 2011. gada. Sarkani apaļi bumbuļi. Izturīga pret kartupeļu vēzi un nematodi, vidēji izturīga pret lakstu puvi. Vidēji liels cietes daudzums. Stabila raža, bet nav ļoti augsta. Var audzēt bioloģiskajos laukos.
‘Euroviva’ – vidēji vēla cietes kartupeļu šķirne, izturīga pret nematodi un vīrusiem. Dzeltena, ar gaišu mīkstumu. Aug laukos ar zemu barības elementu nodrošinājumu. Patīk mēreni mitri lauki.
‘Salute NN’ – vēla kartupeļu šķirne, kas paredzēta frī kartupeļu ražošanai. Dzeltena, ar iegarenu formu. Ļoti labi uzglabājas līdz vēlam pavasarim. Izturīga pret vīrusiem, kartupeļu vēzi un nematodi. Labas garšas īpašības. Stabila raža – ap 48 t/ha. Nav veikti izmēģinājumi bioloģiskajos laukos.
Kartupeļu tipi
A. Izvārītu bumbuļu virsma nemainās, bumbuļi stingri, piemēroti zupām, salātiem.
B. Vārīti bumbuļi nedaudz miltaini, bet stingri, izmantojami salātos un frī pagatavošanai.
C. Vārīti bumbuļi ir miltaini un ļoti sausi, gaistoša struktūra, var izmantot biezputru pagatavošanai.
D. Ļoti miltaini bumbuļi, ar rupjiem graudiem, iziruši, biežāk šīs īpašības piemīt cietes kartupeļu šķirnēm.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
