Kādu iemeslu dēļ Latvijas austrumu robežas būvniecība vēl nav pabeigta? 49
Kādu iemeslu dēļ Latvijas austrumu robežas būvniecība vēl nav pabeigta? TV24 raidījumā “Preses klubs” skaidro Latvijas Riteņbraucēju apvienības vadītājs Viesturs Silenieks.
Silenieks skaidro, ka robeža juridiski vienmēr ir bijusi Iekšlietu ministrijas atbildība, un viņš cer, ka nododot to Aizsardzības ministrijas pārraudzībā, situācija uzlabosies.
“Militāristiem ir konkrētāka un cietāka pieeja,” viņš uzsver.
Silenieks pastāsta, ka viņam ir bijusi saskarsme ar policiju un robežsardzi dažādos līmeņos. Viņš tos iedala divos domāšanas veidos – ir cienījami, zinoši un patīkami policisti, un ir menti. Viņaprāt, diemžēl, mentu ir ļoti daudz.
Viņš norāda, ka bijuši daudzi kavēkļi robežas izbūvei, tostarp korupcija, vilcināšanās, likti sprunguļi, lai vilcinātu procesu.
Arī administratīvais slogs no valsts pārvaldes puses ir kavējis procesu, piemēram, kāds pārsūdz, dēļ vienas sūdzības aptur iepirkumu utt.
Silenieks uzskata, ka būtu jāizvērtē, kas, ko un kurā brīdī ir nobremzējis procesu, ne tikai slinkuma dēļ, bet arī juridiskā veidā. Jāizvērtē, kas stāv aiz šiem cilvēkiem un kāpēc viņi to ir darījuši.
“Lai gan militāristu iesaistīšanās ir laba ziņa, tas nedod 100% garantiju, jo armija vienkārši nevar aiziet un uzbūvēt žogu. Visam jābūt saskaņotam un jābūt projektam,” Silenieks rezumēja.
Jau vēstīts, ka līdz gada beigām uz Latvijas-Baltkrievijas robežas plānots izbūvēt 19,9 kilometrus (km) žoga, aģentūru LETA informēja Iekšlietu ministrijā.
Piektdien, 3.novembrī, notika Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komitejas sēde, lai pārrunātu austrumu robežas izbūves progresu.
Uzraudzības komitejas sēdē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), kurai deleģēta robežas infrastruktūras izbūves organizēšana, informēja komiteju par Latvijas-Baltkrievijas un Latvijas-Krievijas robežas infrastruktūras izbūves progresu.
Žoga izbūve uz Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas līdz 3.novembrim nodrošināta 92,1 km garumā jeb 82% no aptuveni 112 km apjoma, kuru plānots pabeigt šogad, lai pēc tam līdz nākamā gada vasarai pabeigtu izbūvēt žogu aptuveni 30 km garumā posmos gar publiskajiem ūdeņiem, kas ir dabīgs šķērslis. Līdz gada beigām vēl jāizbūvē 19,9 km žoga.
Papildus minētajam uzraudzības komitejas sēdē VNĪ informēja, ka trešā būvdarbu kārtā uz Latvijas-Baltkrievijas sauszemes robežas posmā gar Daugavu – 16,7 km garumā – noris projektēšanas un inženierizpētes darbi. Sešu sakaru torņu, pievedceļu un patruļtaku izbūvi šajā posmā plānots daļēji finansēt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.
Savukārt robežas infrastruktūras izbūves pēdējā jeb ceturtā darbu kārtā uz Latvijas-Baltkrievijas sauszemes robežas posmā pie Riču ezera – aptuveni 5 km garumā – noris izstrādātās tehniskās specifikācijas saskaņošana ar iesaistītajām institūcijām.
Žoga izbūvi uz valsts ārējās sauszemes robežas paredzēts pabeigt 2024.gadā, bet kopumā Latvijas austrumu robežas infrastruktūru plānots pilnībā izbūvēt 2025.gadā, lai uz visas austrumu robežas būtu izveidota moderna un efektīva robežapsardzības infrastruktūra.
Lai turpinātu valsts ārējās robežas infrastruktūras izbūvi uz Latvijas-Krievijas robežas, VNĪ ir izsludinājusi divas cenu aptaujas žoga būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamās dokumentācijas izstrādei un izbūvei. Patlaban turpinās pretendentu izvērtēšanas process žoga izbūvei prioritārajā posmā Krivandas un Aizgāršas robežapsardzības nodaļu posmos.
Līdz 26.septembrim tika iesniegti četri piedāvājumi. Ir veikta to izvērtēšana un tuvākajā laikā plānots pieņemt lēmumu. Vēl turpinās piedāvājumu iesniegšana cenu aptaujā būvuzņēmumiem žoga izbūvei vairākos posmos 124 km garumā.
Uz Latvijas-Krievijas robežas jāizbūvē vēl aptuveni 180 km žoga un ap 53 km robežapsardzības infrastruktūras. Būtiska daļa robežjoslas pie Krievijas robežas jau ir atmežota, kas dod iespēju veikt žoga būvniecību raitāk.
Ievērojot iepriekšējo pieredzi Latvijas-Baltkrievijas robežapsardzības infrastruktūras izbūvē, saņemts dzīvnieku pārvietošanās taku pētījums robežjoslas tuvumā. Tas ļaus projektēt dzīvniekiem draudzīgus risinājumus, ja tie būs nepieciešami.
Jau iepriekš ziņots, ka tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi uz valsts ārējās sauszemes robežas ir paredzēts uzsākt ar Eiropas Savienības fondu atbalstu. Šim nolūkam organizēta cenu aptauja, par kuras rezultātu Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs informēja piektdienas uzraudzības komitejas sēdē. Tuvākajā laikā ir plānots noslēgt līgumu tehnoloģiskās infrastruktūras izbūves uzsākšanai uz valsts ārējās sauszemes robežas prioritāri noteiktajā posmā.
Uzraudzības komitejas sastāvā ir pārstāvji no Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VNĪ, AS “Latvijas Valsts meži”, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Jau vēstīts, ka kopumā šogad no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 13119 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ uzņemti 406 cilvēki.
