“Kādu Eiropu jūs vēlaties?” 6
Šo jautājumu uzdevu sociālajos tīklos, kā arī meklēju atbildi lielākajos ES politikai veltītajos interneta portālos.
Datorspeciālists Jānis sociālajā tīklā “Facebook” atzīst, ka teorētiski katra balss ir svarīga, taču norāda, ka arī EP vēlēšanu kontekstā darbojas Krievijas propagandas televīzijas un radio kanāli, kas savos raidījumos norādīs “pareizos” kandidātus. “Latviešiem nav izteiktu pozitīvu līderu. “SC” ir dažādi izreklamējuši Ušakovu, un tā ietekmē daudzi latvieši var “pavilkties” uz “SC” kandidātiem,” spriež Jānis, kurš EP vēlēšanās balsošot par latviešu intereses pārstāvošu kandidātu.
Diskusijā iesaistās arī pazīstamais žurnālists Kārlis Streips, kurš raksta, ka procesus ES ar savu balsi vēlēšanās iespējams ietekmēt tā, lai deputāte Tatjana Ždanoka tajā netiktu ievēlēta no jauna. “Jo vairāk balsu latviešu partijām, jo grūtāk viņai ar savu Krievu savienību būs tikt līdz pieciem procentiem. Kas attiecas uz pašu EP, astoņi deputāti kā tādi neko daudz paveikt nevar, bet viņi var veidot alianses ar citiem, un tad jau situācija ir pavisam cita,” spriež K. Streips. Tikmēr Jānis, atbildot K. Streipam, izsaka piekrišanu, ka Latvijas intereses pārstāvošo partiju ir daudz, bet partijas ar “Kremļa ievirzi” – pāris. “Prokrieviskajām partijām ir vieglāk savākt procentuālo pārsvaru pār sadrumstalotajām “vietējām” partijām. Ždanoka ir kauna traips mūsu EP deputātu vidū,” atbild Jānis.
Tikmēr ES ziņu portālā www.euobserver.com viedokļa rakstā Beļģijas ārlietu ministrs Didjē Rejnderss uzsver, ka šīs EP vēlēšanas veicinās svarīgas izmaiņas, jo ar tām mūsdienās ir iespējams ietekmēt nākamā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja izvēli, ko balsojumā “izvēlēsies” EP, kas esot līdzīgi kā daudzu ES valstu parlamentārajās sistēmās. Viņš uzsver, ka jautājumam, kas ir jāuzdod vēlētājiem, vairs nav jābūt “vai jūs esat par vai pret Eiropu?”, bet gan “kādu Eiropu jūs vēlaties?”.
“Mēs vēlējāmies Eiropu, kur savstarpēji tiek cienītas nacionālas valstis ar suverēniem parlamentiem, kur tirdzniecība notiek brīvi citam ar citu, kur var sacensties ekonomikā un sadarboties citam ar citu brīvprātīgi un atkarībā no vajadzībām un spējām,” raksta “Jonlivesey”. Viņš uzsver, ka tā vietā “mēs esam ieguvuši birokrātisku sistēmu, kurā pastāv stīvi noteikumi, kur cilvēki kā [komisāre] Viviāna Redinga atklāti plātās “Atvainojiet, atvainojiet!” par to, ka tagad Eiropa kontrolē 70 procentus no nacionālo lēmumu pieņemšanas procesiem”, viņš spriež. Savukārt portāla lietotājs “Madgeographer” raksta, ka bieži vien ES tiek izmantota kā peramais zēns un grēkāzis dažām nacionālajām valdībām. “Īstenībā es vēlētos, lai ES būtu vairāk spēka, tāpēc ka tā ir ļoti centriska un tai ir daudzas spējās balstītas idejas, un tā virza uz priekšu daudzas reformas, kā arī pilda miera aģenta funkciju,” portālā raksta komentētājs.
Portāls www.euractiv.com raksta, ka EK priekšsēdētāja kandidāts Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers un viņa konkurents – EP priekšsēdētājs Martins Šulcs norādījuši pašreizējam ES padomes priekšsēdētājam Hermanim van Rompejam, ka vecie laiki ir beigušies. “Vecie laiki, kad EK prezidentu ievēlēja diplomāti kambaros, ir beigušies,” Ž. K. Junkera teikto Vācijas laikrakstā “Süddeutsche Zeitung” citē portāls. Portāla lietotājs “Gerry” raksta, ka būtu labi, ja van Rompejs ne tikai neizplatītu negatīvismu attiecībā uz demokrātisko procesu, bet arī pozitīvi veicinātu un iedrošinātu to. “Van Rompejam vajag iet nost no ceļa, uz kura atrodas cilvēki ar savām demokrātiskajām cerībām un ambīcijām, vai arī lietas šeit noteikti kļūs neglītas,” domā “Gerry”. Tikmēr komentētājs “Londoner” norāda, ka Lielbritānijā, viņaprāt, esot maza interese par EP vēlēšanām. “Manuprāt, šīs intereses trūkuma dēļ jebkurā konfliktā starp nacionālā līmenī ievēlētiem līderiem un Eiropas Parlamentu sabiedrība drīzāk ir nacionālo politiķu pusē. Vai šeit ir valstis, kas ir ieinteresētas EP aktivitātēs? Kuras?” skeptiski jautā “Londoner”.
