– Vai valsts pārvalde studentiem vēl joprojām ir kā fārmklubs labi apmaksātām darba vietām bankās un lielos uzņēmumos? 4
– Nezināšu teikt par pašreizējo situāciju, bet nenoliedzami bija tipiski tādi referenti – studenti, kas mierīgi paralēli darbam taisīja savus maģistra darbus, gādāja ierakstu CV un neizmantoja iespēju saņemt studiju maksas kompensāciju, lai sevi lieki nesaistītu ar pārvaldi. Pēc tam viņi atrada labu darbu privātā sektorā. Augstāko ierēdniecību tad centās noturēt ar vadības līgumiem. Sākoties krīzei, atplūdi no valsts pārvaldes apsīka. Tagad šis jautājums atkal būs jārisina.
– Tagad augstāko ierēdniecību sūta pārstāvēt valsti kapitālsabiedrību padomēs. Ir valsts sekretāri, kas šādi pelna vairāk nekā ministri.
– Šobrīd redzam, ka ierēdniecības kompetence nav pietiekama, lai aizstāvētu valsts intereses iepirkumos vai starptautiskās tiesvedībās, vai īstenojot konceptuālus risinājumus. Piemēram, šobrīd Latvijas strukturālo reformu plānā prioritāra ir augstākās izglītības sistēmas konsolidācija. Tomēr uz akreditācijas vērtēšanas pamata netiek veiktas būtiskas pārmaiņas.
– Un tāpēc Latvijas Universitāte turpina gatavot mediķus, bet Rīgas Stradiņa universitāte – žurnālistus?
– Ir daudz iespēju augstskolu darbības pilnveidei. Ministru kabinets ir ieinteresēts uzlabot arī koledžu izglītību. Tāpēc medicīnas koledžas pievienoja Stradiņa universitātei un Latvijas Universitātei. Tomēr pirmā nopietnā reformu bezdelīga ir Rīgas Uzņēmējdarbības koledžas reorganizācija un pievienošana Banku augstskolai. Koledža pārnāk augstskolas telpās – kopīgi izmanto telpas, bibliotēku, informācijas tīklu, starptautisko sadarbību. Ekonomijai, kas rodas, atsakoties no liekas ēkas un štatiem, jādod iespēja paaugstināt izglītības kvalitāti. Šis gadījums būs lakmusa papīrs valsts pārvaldes spējai nodrošināt šāda veida konsolidāciju. Somija un citas valstis parādīja, ka šādu konsolidāciju nevar veikt, tikai samazinot līdzekļus, – jābūt investīcijām turpmākā attīstībā.
