Andris Sarnovičs
Andris Sarnovičs
Foto – Dainis Bušmanis

– Vai mēs tagad atkal būtu nonākuši birokrātisko tauku uzaudzēšanas stadijā? Kaut gan plānotās strukturālās reformas vēl nav pabeigtas… 4


– Nosacīti. Reformu plāna pirmajā posmā 2010. gadā attiecībā pret 2008. gadu publiskais atalgojums samazinājās par gandrīz 650 miljoniem latu. Veicot nopietnas reformas, tās vienmēr būs uz kaut kā rēķina. Piemēram, pakalpojumu centru skaitu samazināšana notiek uz pieejamības un iedzīvotāju apmierinātības rēķina. No otras puses, ne jau tikai griežot īsteno reformas, bet arī investējot. Piemēram, e-pārvaldē īstenojot vienas pieturas principu, kad apvienoti daudzi reģistri.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
Lasīt citas ziņas

– Desmit ārzemēs studējušiem jauniešiem piedāvā strādāt līdz gada beigām valsts pārvaldē par 1000 eiro mēnesī (uz rokas). Vai tas būtu tulkojams kā zīme, ka labi izglītotiem var un vajag maksāt vairāk un arī prasīt vairāk?

– Tā ir samērā laba alga, nu labi, šoreiz stipendija. Pirmais jautājums, kas man radās, – kāds ir mērķis?

CITI ŠOBRĪD LASA

– Minu: radīt emigrantiem darba vietas Latvijā.

– Tieši tā. Un tad tā ir sociālā funkcija un demogrāfiskās problēmas risināšana. No šī viedokļa ir svarīgi, ka tos, kam ir laba izglītība, zināšanas, darbaspējas un prasmes, mēģina atgriezt Latvijā. No valsts pārvaldes viedokļa ieguvumi ir diskutabli. Ja galvenais kritērijs ir ārzemēs iegūta izglītība un tāpēc tiek piedāvāta darba vieta par 1500 eiro uz papīra, tad ir jautājums par šo pozitīvo diskrimināciju: vai tiešām ārzemju augstskolu beidzēji ir noderīgāki nekā Latvijā studējušie?

Tas ir mīts, ka Latvijā ir slikta izglītība. Latvijā, tāpat kā ārvalstīs, ir dažāda izglītība. Izglītības līmenis labākajās Latvijas augstskolās noteikti ir augstāks nekā vidējais ārzemēs. Tad ir jautājums – vai mēs pietiekami izmantojam pašu resursus? Vai jau vidusskolas līmenī strādājam ar talantīgākajiem? Vai viņiem sakām: “Mācies, attīsties un būsi valstij noderīgs!”? Vai plānojam piešķirt valsts pārvaldes stipendiju? Varbūt pat sūtām ar stipendiju mācīties ārvalstīs, lai pēc tam saņemtu vērtīgu kadru? Tad gan valsts pārvaldei nebūtu izšķiroši: šeit mācīts vai ārzemēs.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.