Kādu atzīmi likt valsts pārvaldei. Saruna ar Banku augstskolas rektoru Andri Sarnoviču 4
Valstij piešķir kredītreitingu, bet valsts pārvaldei – ne. Uzņēmumus (arī valsts kapitālsabiedrības) vērtē ar korporatīvās pārvaldības indeksu, bet valsts pārvaldi – ne. Kā vērtēt un kuram būtu jāvērtē valsts pārvaldes spēja darboties sabiedrības interesēs – par to saruna ar Banku augstskolas rektoru, Vadībzinību katedras asociēto profesoru ANDRI SARNOVIČU, kurš doktora zinātnisko grādu ieguvis, pētot cilvēkresursu vadību publiskajā pārvaldē. Un arī pats nācis no šīs pārvaldes.
– Latvijas neveiksmes lielajos projektos ir jāvērtē kontekstā ar ierēdņu kvalifikāciju, tā pēc dalības atsaukšanas starptautiskajā izstādē “Expo Milano 2015” teica Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Viņa uzskata, ka labāk mazāk darbinieku, bet ar lielākām algām. Vai, jūsuprāt, tas novedīs pie kompetentākiem ierēdņiem, kas slēgtu veiksmīgākus darījumus nekā “Citadeles” pārdošanā, ātrās palīdzības iepirkumā vai dalībai “Expo”?
A. Sarnovičs: – Šajos piemēros parādās slimības simptomi. Tas ir kā cilvēkam – slimība var būt kaut kur dziļāk iekšā. No rīta pamostamies, jūtam, ka kaut kas nav lāgā, bet īsti nezinām, kas. Šīs slimības cēloņi meklējami vakardienā.
Cik lielā mērā vainojami politiķi un cik – izpildaparāts (ne visi ir ierēdņi), tas var atšķirties no gadījuma uz gadījumu. Politiķi pirms diviem gadiem vienojās, ka Latvijai jāpiedalās izstādē “Expo”, un attiecīgi izpildinstitūcijām bija jāorganizē process. Noskatījos internetā valdības sēdi, kurā stundu sprieda par piedalīšanos. Ne visa informācija bija publiski pieejama, bet skaidrs, ka izpildītāji to nolaida uz grunti. Tāpat kā, piemēram, pasažieru vilcienu iepirkumā.
– Visos gadījumos iepirkumi…
– Jā, iepirkumu sistēma mums ir kā akmens kaklā. Protams, jābūt skaidram veidam, kā caurspīdīgi un godīgi izlietot publisko naudu. Bet tas, ka Latvijā neviens liels konkurss nevar normāli noslēgties ar iepirkumu, pēc kā sabiedrība ir apmierināta ar kvalitatīvu preci vai pakalpojumu par pieņemamu cenu, liecina, ka valsts iepirkumu sistēma nav kārtībā. Pasakiet kaut vienu gadījumu, kad liels iepirkums beidzies ar laimīgu sabiedrību! Vajadzētu atrast kādu veidu, lai to nodrošinātu. Iespējams, upurējot kādu daļu godīgas konkurences, bet paaugstinot uzvarētāja atbildību.
Šobrīd dažādas intereses pārāk lielā mērā ietekmē iepirkuma procesu un rezultātu. Un, kad tas ir noslēdzies, to var pārsūdzēt, aizkavēt un beigu beigās izjaukt.
