Agris Liepiņš: Valsts valodas pozīcijas nevar nostiprināt, laipojot starp divvalodību 19
Ar interesi izlasīju rakstu “Četrinieks, astoņnieks… Kādu atzīmi likt Latvijas Televīzijai?” (“Latvijas Avīze”, 28. janvāris). Aizraujoši bija iepazīties ar tabulu “Valsts dotācija LTV”. Sadaļā “Sabiedrības saliedēšanas, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīciju nostiprināšanas pasākumi” valsts gatavojas piešķirt 94 621 eiro. Tas būtu labi, vienīgi nav saprotams, kādas valsts valodas pozīciju stiprināšanai un kādas nacionālās identitātes veidošanai Latvijas Televīzija šos līdzekļus izmantos, jo tālāk seko detalizētāks skaidrojums – tajā skaitā: sabiedrisko mediju vienota ziņu portāla izveidošana latviešu un krievu valodā (56 915 eiro), LTV7 ietvaros raidījumu veidošana krievu valodā (30 592 eiro), un LTV7 ietvaros Latvijas valstij nozīmīgu notikumu un svētku pasākumu translācijas nodrošināšana ar sinhrono tulkojumu krievu valodā (7114 eiro). Šiem trim pasākumiem kopā atvēlēti 94 tūkstoši eiro, akurāt visa valsts valodas pozīciju stiprināšanai paredzētā naudiņa. Grozies, kā gribi, bet latviešu valodas izkopšanai, vismaz šai sadaļā, līdzekļi nav atrasti.
Kopējā valsts dotācija paredzēta vairāk par divpadsmit miljoniem eiro, tāpēc jācer, ka atlikušos līdzekļus Latvijas Televīzija ar uzviju ieguldīs latviešu valodas pozīciju stiprināšanā un nacionālās identitātes veidošanā, tomēr valsts valodas pozīciju stiprināšanai atvēlēto līdzekļu novirzīšana raidījumu veidošanai krievu valodā liecina par formālu, birokrātiska līmeņa atrakstīšanos un jūtami mazina ticamību publicētajai informācijai kopumā.
Latvijas Republikas Satversmes preambulā ir uzsvērts, ka Latvija ir demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts. Tāpat tiek pausts – Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Ja reiz šī pārliecība ir ierakstīta mūsu valsts pamatdokumenta negrozāmajā daļā, tad katra Latvijas Republikas pilsoņa pienākums būtu to veicināt arī dzīvē. Latviešu valodas pozīcijas ikdienā nevar nostiprināt, nepārtraukti laipojot starp divvalodību un sinhroniem tulkojumiem. It sevišķi, ja televīzijas raidījumi ir domāti valsts iedzīvotājiem, nevis uz pāris dienām iebraukušiem ārzemniekiem. Latvijas Televīzijas raidījumi taču nav paredzēti translēšanai Krievijas teritorijā!
